Ogres novada pašvaldības Ielu un ceļu uzturēšanas nodaļas vadītājs Pēteris Bužers stāsta, ka šī ziema un pavasara sākums ielām un ceļiem pagaidām ir bijuši salīdzinoši labvēlīgi.
Grants ceļi turās
«Attiecībā uz grants ceļiem, pašreizējie laikapstākļi pat palīdz uzturēt tos labā stāvoklī. Naktīs temperatūra noslīd zem nulles, bet dienā ir nelieli plusi. Tas nozīmē, ka dienas laikā virskārta nedaudz atkūst, ūdens iesūcas zemē, bet naktī atkal piesalst. Šādā režīmā mitrums iesūcas dziļāk zemē un ceļa virskārta nesaglabā pārlieku lielu slapjumu. Rezultātā grants ceļi šobrīd lielākoties ir izbraucami,» skaidro P. Bužers, piebilstot, ka, protams, pilnībā un vienlaikus apsekot visu pašvaldības ceļu tīklu, kas stiepjas aptuveni pusotra tūkstoša kilometru garumā, ir sarežģīti, taču regulāri notiek sapulces ar pagastu pārvalžu vadītājiem un tiek pārrunāta situācija katrā no pagastiem. Līdz šim nopietnas problēmas nav konstatētas. «Negribētu teikt, ka viss ir ideāli, bet kopumā, kā jau minēju, situācija ir laba. Neviens nav ziņojis par pilnīgi neizbraucamiem ceļu posmiem, un arī iedzīvotāju sūdzību šobrīd ir maz,» norāda Ielu un ceļu uzturēšanas nodaļas vadītājs.
Pavasara šķīdoņa laikā grants ceļi tradicionāli ir visjutīgākie pret smagā transporta kustību. Tāpēc dažos posmos ieviesti svara ierobežojumi smagajam transportam. Šoziem tie tika noteikti jau agrāk – vēl pirms jaunā gada, kad sākās pirmie šķīdoņa periodi. Valdot salam, minētās ceļa zīmes tika aizklātas, bet šobrīd tās atkal ir atsegtas. Ja šīs zīmes netiek ievērotas, iedzīvotāji var ziņot Valsts policijai.
Līdz ar temperatūras svārstībām parādās arī bojājumi asfaltā. Dažviet jau redzamas brigādes, kas labo bedres. Tas notiek ar speciālu tehnoloģiju, izmantojot auksto asfaltbetonu. Šis materiāls tiek saražots siltajā sezonā un uzglabāts maisos vai citā veidā. Pirms iestrādes bedrē to uzsilda, lai tas kļūtu plastisks un varētu ieņemt pareizo formu. Pirms materiāla ieklāšanas tiek izsildīta arī pati bedre. Šādu darbu veic ceļu uzturētāju brigādes – tie paši uzņēmumi, kas ziemā tīra sniegu un vasarā greiderē grants ceļus.
Bedre pāris dienās
Ceļu uzturētāji uzsver, ka bedres pavasarī var rasties ļoti strauji. Ja vienā dienā tās ir pavisam nelielas, tad pēc pāris dienām tās var kļūt jau bīstamas transportam. Šobrīd bedres, kuras jau jālabo, konstatētas Ogrē, Zilokalnu, Kalna prospektā, Brīvības, Mednieku, Meža ielā un citviet. Tāpēc svarīga ir gan regulāra ceļu apsekošana, gan iedzīvotāju iesaiste. Ja kāds pamana bojājumu, par to var ziņot pašvaldībai vai ceļu uzturētājiem.
Par jaunākajiem ceļu projektiem bažas ir mazākas, šur tur gan parādās pa kādai plaisai kā, piemēram, Ogrē, Skolas ielā, taču lielākajai daļai nesen pārbūvēto ielu vēl ir garantijas periods. Parasti tas ir pieci gadi, ja veikta pilna ielas rekonstrukcija. Ja darbi bijuši mazāki – piemēram, tikai seguma atjaunošana, garantija var būt divi vai trīs gadi. Ja apsekošanas laikā konstatēti defekti, būvniekam tie jānovērš par saviem līdzekļiem.
Ceļu uzturēšana pilsētā nav vienas institūcijas pārziņā. Par brauktuvēm atbild ceļu uzturētāji, savukārt par gājēju ietvēm daudzviet rūpējas komunālie dienesti. Ja ietvē parādās bīstama bedre vai bojājums, iedzīvotājiem par to jāziņo attiecīgajam apsaimniekotājam. Vēl sarežģītāka situācija bieži ir daudzdzīvokļu māju pagalmos. Daudzos gadījumos piebraucamie ceļi un stāvvietas ir pašu māju teritorijā un par to uzturēšanu atbild dzīvokļu īpašnieki. Tas nozīmē, ka arī bedrīšu remonts un sniega tīrīšana jāfinansē no mājas uzkrājumiem. Tomēr pašvaldība piedāvā arī līdzfinansējuma programmas. Ja māju iedzīvotāji nāk ar ideju sakārtot pagalmu, izbūvēt stāvvietas vai atjaunot piebraucamo ceļu, iespējams saņemt daļēju finansējumu no pašvaldības. Daudzviet šādi projekti jau ir īstenoti – ir mājas, kas pašu spēkiem sakārtojušas stāvvietas, paplašinājušas piebraucamos ceļus un uzlabojušas pagalmu infrastruktūru.
Par sniega neizvešanu
Šī ziema bija bagāta ar sniegu. Vietām veidojās lieli sniega vaļņi, un iedzīvotāji jautāja, kāpēc tie netiek izvesti. P. Bužera skatījumā sniega izvešana ne vienmēr ir lietderīga. «Būtībā tas nozīmē par lielu naudu transportēt ūdeni uz citu vietu. Vienas sniega kravas izvešana var izmaksāt aptuveni 120 eiro vai pat vairāk, atkarībā no tehnikas. Tāpēc izvešana tika veikta tikai tur, kur tas patiešām bija nepieciešams – piemēram, krustojumos vai gājēju pārejās, kur sniega vaļņi traucēja redzamību. Jā, kūstošs sniegs var radīt īslaicīgu dubļu un slapjuma periodu, taču tas parasti ilgst tikai dažas dienas. Uzskatu, ka labāk vasaras periodā par ietaupīto naudu aizvest kādu kravu grants, nevis izvest sniegu no vietām, kur tas faktiski nevienam tā īsti netraucē,» norāda P. Bužers, piebilstot, ka ceļu uzturēšana vienmēr ir kompromiss starp vajadzībām un pieejamo finansējumu, tāpēc svarīgi ir izmantot līdzekļus pēc iespējas saprātīgāk – tur, kur tie patiešām dod ilgtermiņa rezultātu.
Pavasaris vienmēr rada jaunus izaicinājumus, un, ja laikapstākļi arī turpmāk būs labvēlīgi, šis gads ceļiem varētu būt mierīgāks nekā daudzi iepriekšējie. Neraugoties uz šogad ceļu kaisīšanā izlietotajiem līdzekļiem, naudas bedrīšu remontiem šobrīd pietiek. Tiklīdz diennakts vidējā temperatūra būs virs desmit grādiem, varēs uzsākt bedrīšu remontu ar karsto asfaltbetonu, jo, kā joko ceļu speciālisti, – aukstais asfaltbetons, lai gan ar katru gadu tas kļūst kvalitatīvāks un turas bedrēs aizvien labāk, tomēr tas ir tikai kā pagaidu plombe.
