Nauda, ko valsts piešķir iedzīvotājiem, ir liela. Atbalsta apjoms ir 70% līdz 85% atkarībā no projekta specifikas un iesniedzēja piederības īpaši atbalstāmām iedzīvotāju grupām. Maksimālais atbalsts vienam projektam ir 15 000 eiro. Lielāks atbalsts tiek piešķirts Latvijas Goda ģimenēm – tām, kurās aug vismaz trīs bērni. Šādā veidā valdība cer līdz ar klimata un enerģētikas problēmām risināt demogrāfijas problēmas. Piemēram, ja mājsaimniecība vēlas ierīkot mājā saules paneļu komplektu ar invertoru un akumulatoru 10 tūkstoš eiro vērtībā, pašiem būs jāsamaksā 3500 eiro, bet valsts piešķirs 6500. Ja izdodas atrast lētākas iekārtas, mājsaimniecības maksājums mazinās, bet valsts līdzmaksājums paliek esošajā apjomā. Te gan jāuzsver, ka šajos projektos norēķini notiek jau pēc to īstenošanas. Tātad vispirms visa nepieciešamā nauda jāiegulda pašam, pēcapmaksa jāsarunā vai bankā jāaizņemas, bet pēc projekta sekmīgas īstenošanas valsts piešķirs solīto grantu.
Būtiska piebilde – šo bezmaksas naudu jāmāk paņemt. Ir jāizpilda lērums prasību, jāsarūpē un jāaizpilda dokumenti. Taču ierobežojumu programmā ir salīdzinoši maz, līdz ar to faktiski katra mājsaimniecība var atrast veidu, kā tikt pie valsts naudas, un tā patiešām ir ievērojama.
Pieteikšanās programmai tika atvērta septembrī. Atklāšanas semināram pieslēdzās arī «Ogres Vēstis Visiem», un interese patiešām bija ļoti liela – vairāk nekā 500 klausītāju. Galvenās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu programmām ieskicēja klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs. Iepriekš tās bija tendētas tikai uz atbalstu centralizētajai siltumapgādei, taču Latvijā ir ļoti daudz mājsaimniecību, kurām nepieciešami individuāli risinājumi. Malkas apkure ir vairāk nekā 200 tūkstoš mājsaimniecību. Kādai modernāku granulu katlu vajag, citai siltumsūkni vai saules paneļus. Tāpēc atbalsta saņēmēju loks būtiski paplašināts. Turklāt no jaunās programmas izņemta ierobežojošā prasība pāriet tikai uz vienu konkrētu apkures veidu. Pēdējā rudens vētra parādīja, cik būtiski ir alternatīvi risinājumi. Ja nav elektrības, modernais apkures katls nedarbosies, bet vecā malkas krāsns gan.
Ar projektu apstiprināšanu un finansējuma sadali programmā «Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai» nodarbojas Vides investīciju fonds. Tā mājaslapā atrodama detalizēta informācija, kuras mājsaimniecības un kādas mājas kvalificējas atbalsta programmai, un kādas iekārtas kvalificējas līdzfinansēšanai. Arī piemēri un projekta iesnieguma veidlapas. Savukārt seminārā ar programmu iepazīstināja fonda darbinieks Gints Kārkliņš. Lai saņemtu atbalstu, pretendentam jāiziet trīs pašpārbaudes etapi.
Pirmkārt, viņam pašam ir jābūt Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam, dzīvokļu īpašnieku kopībai, biedrībai vai nodibinājumam (uzņēmumiem ir pieejamas citas programmas, šis nav tas gadījums). Mājai jāpieder pretendentam, savukārt vairāku dzīvokļu mājās par pieteikšanos atbalsta programmā jāpieņem kopējs lēmums. Un mājai ir arī jābūt dzīvojamai mājai. Atbalsts netiks piešķirts šķūnim vai pamestai būvei, kas nav bijusi apkurināta 3 gadus. Un te arī būtiska nianse – lai pamatotu nepieciešamību mainīt apkures iekārtu, ir jāapliecina izdevumi par apkuri, jāiesniedz čeki par kurināmā iegādi, patērēto gāzi, nopirkto malku, granulu kaudzi. Tas var būt piņķerīgi, ja papīri nav saglabāti. Tad jāvēršas pie tirgotāja, no kā kurināmais pirkts, un jādiedelē vecās pavadzīmes vai čeku lentes.
Ir tādas mājsaimniecības, kas jau līdz šim piedalījušās atbalsta programmās. Ja par valsts naudu uz jumta jau uzlikta saules elektrostacija, otrreiz to pašu darīt nevarēs. Saules paneļi šajā gadījumā konkrētajai mājai netiks līdzmaksāti. Taču citas iekārtas kvalificēsies – var uzstādīt, piemēram, siltumsūkni.
Gints Kārkliņš uzsver, ka programma paredz finansēt tieši iekārtu iegādi, nevis ierīkošanu. Attiecīgi darbi tad jāapmaksā pašiem, vai arī, ja prasmes atļauj, iekārtas jāpieslēdz pašiem. Taču, lai tiktu pie naudas, iekārtām ir jābūt pieslēgtām un jādarbojas. Tas gan. Arī bildītes jāliek klāt pie projekta iesnieguma veidlapas. Jābildē krāsnis, saules paneļi, akumulatori utt.
Attiecībā uz pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei, arī šajā programmā tāda iespēja pastāv, kaut gan centralizētā apkure daudzās pilsētās tiek nodrošināta ar gāzi, tātad – fosilo resursu. Tomēr tas tiek uzskatīts par labāku risinājumu nekā daudzi mazi skurstenīši pilsētā. Maksimālais atbalsts pieslēguma projektēšanai un siltummezgla izveidei ir 8600 eiro. Mājas iekšējām sistēmām un radiatoriem nauda gan jāmeklē citur.
Lai arī atbalsta programma ir jau atvērta, ne viss programmas nosacījumos ir skaidrs. Piemēram, vai kamīns, kas kalpo kā centrālapkure, atbilst jau esošas apkures sistēmas prasībām. Un, vai apkures modernizēšanai var pieteikties, ja mājā ir kombinēta apkure, piemēram, malkas plīts un elektriskā apkure? Uz vairākiem seminārā uzdotajiem jautājumiem pagaidām atbildēts, ka detalizētāka informācija tiks sniegta fonda tīmekļvietnē tuvākajā laikā. Jācer, ka tas tuvākais laiks iestāsies līdz naudas izsīkumam programmā. Kā beigu datums norādīts 2029. gada 31. decembris, vai beidzoties līdzekļiem programmā. Kādam brīdim vajadzētu pietikt, taču interese par jauno atbalsta programmu ir liela un gribētājiem jāsarosās.
PROGRAMMĀ ATBALSTĀMĀS AKTIVITĀTES
1) Esoša fosilos energoresursus izmantojoša vai malkas biomasas vai granulu kurināmajam piemērota koksnes apkures katla nomaiņa pret jaunu siltumenerģijas ražošanas iekārtu vai papildināšana ar jaunu siltumenerģijas ražošanas iekārtu (hibrīdsistēmas izmantošana) dzīvojamās mājas apkurei:
* koksnes biomasas katls, kas piemērots granulu kurināmajam, vai granulu kamīnkrāsns ar centrālapkures funkciju: maksimālais atbalsts 3400 eiro;
* saules kolektoru sistēma ar akumulācijas tvertni: maksimālais atbalsts 1700 eiro;
* siltumsūknis (gaiss-gaiss): maksimālais atbalsts 2400 eiro;
* siltumsūknis (gaiss-ūdens): maksimālais atbalsts 4700 eiro;
* siltumsūknis (zeme-ūdens): maksimālais atbalsts 13 000 eiro.
2) Jauna elektroenerģijas ražošanas iekārta:
* saules elektrostacija, ietverot saules paneļus un invertoru, ar pieslēgumu kopējam elektroapgādes tīklam vai bez šāda pieslēguma (off-grid): maksimālais atbalsts 4000 eiro;
* vēja elektrostacija, ietverot vēja ģeneratoru un invertoru, ar pieslēgumu kopējam elektroapgādes tīklam vai bez šāda pieslēguma (off-grid): maksimālais atbalsts 11 000 eiro.
3) Elektroenerģijas uzglabāšanas iekārta:
elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtas ar nominālo ietilpību vismaz 10 kWh iegāde: maksimālais atbalsts 2500 eiro.
4) Pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai:
mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšana un siltummezgla izveide: maksimālais atbalsts 8600 eiro par iekārtu iegādi, projektēšanu un darbiem.
UZZIŅA
* Detalizēta informācija par valsts atbalsta programmu mājsaimniecībām atrodama Vides investīciju fonda mājaslapā:
www.lvif.gov.lv
* Pieteikšanās atbalsta programmai notiek Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta mājaslapā:
Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments
