No sadarbības uz naidīgumu – kā viss mainījās
Vēstniece atgādina, ka pirms islama revolūcijas Irānas un Izraēlas attiecības bija civilizētas. "Mums bija cieša sadarbība gan ekonomiski, gan diplomātiski. Irānas sabiedrība bija izglītota, brīvību mīloša. Taču, kad pie varas nāca radikālais režīms, tas vispirms apspieda savu tautu un kļuva par draudu visam reģionam."
Viņa piemin arī Irānas atbildību par teroraktiem pagātnē – uzbrukumu ASV jūras spēku bāzei un uzbrukumiem Buenosairesā pret Izraēlas vēstniecību un ebreju kopienu.
Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča, attēls no LKR arhīva
Militārā operācija – kāpēc tā bija nepieciešama
Simoviča norāda, ka pirms pāris nedēļām veiktā Izraēlas militārā operācija pret Irānas kodolobjektiem bija neizbēgama.
"Irāna pret mums ir vērsta jau gadiem. Mēs neesam sākuši šo konfliktu šodien vai vakar – tas ir noticis ilgā laikā. Ja mēs būtu vēl nogaidījuši, būtu par vēlu," viņa skaidro.
Viņa akcentē, ka Irāna darbojas trijos bīstamos virzienos vienlaikus – attīsta kodolprogrammu, ballistiskos ieročus un izmanto teroristiskos grupējumus kā starpniekus. "Dienu pirms operācijas Starptautiskā atomenerģijas aģentūra atzina, ka Irānas kodolprogramma, iespējams, nav tikai civilam nolūkam. Arī ASV un Eiropas līderi to atzīst – Irānai nedrīkst būt kodolieroči."
Simoviča uzsver, ka starptautiskā sabiedrība, īpaši ASV un Eiropa, atbalsta Izraēlu. "Amerika skaidri norāda – Irānai nevar būt kodolieroči. Arī Eiropas līderi atzīst – mēs rīkojamies visas civilizētās pasaules vārdā. Kanclers Merks sacīja, ka Izraēla šobrīd dara Eiropas netīro darbu."
Viņa norāda arī uz valstīm, kas atbalsta Irānu un nosoda Izraēlu – Ķīnu, Turciju, Krieviju un Ziemeļkoreju – kā daļu no plašākas, ideoloģiski motivētas ass.
Draudi civiliedzīvotājiem un personiskā pieredze
Vēstniece dalās arī savā personīgajā pieredzē par nesenajiem uzbrukumiem Izraēlai. Kādā rītā plkst. 7.00 no rīta notika uzbrukums vienai no lielākajām slimnīcām dienvidos. Ballistiskā raķete nokrita tikai 300 metrus no manas dzīvesvietas, netālu no vietas, kur mana meita dodas uz skolu Holonā, pie Telavivas."
Viņa ar sāpēm atceras arī traģisku gadījumu ar 7 gadus veco meitenīti no Odesas, kas bija ieradusies Izraēlā vēža ārstēšanā: "Viņa un vēl četri viņas ģimenes locekļi gāja bojā Irānas raķešu uzbrukumā."
Brīdī, kad eskalējās Izraēlas un Irānas konflikts, vēl pirms nedēļas aplēses bija, ka turpat ap 150 000 izraēliešu, kas atrodas ārzemēs, cenšas atgriezties mājās pie saviem tuviniekiem.
Vēstniece uzsver, ka civiliedzīvotājiem Izraēlā tiek nodrošināts augstākais iespējamais drošības līmenis: "Mums ir īpaša struktūra, līdzīga Zemessardzei, kas organizē iedzīvotāju kustību un informēšanu. Kad izskan brīdinājuma sirēnas, cilvēki zina, kas jādara – jāmeklē patvērums, jāievēro drošības protokoli. Tas glābj dzīvības."
Operācijas rezultāti un turpinājums
Simoviča apstiprina, ka pirms laika notikusī militārā operācija bija veiksmīga: "Tika iznīcināti 30–40% ballistisko raķešu palaišanas iekārtu, kā arī vairāki nozīmīgi militārie mērķi – komandieri, ‘zinātnieki’, kas strādāja pie kodolieroču izstrādes."
Tomēr viņa piebilst, ka vēl ir daudz darāmā: "Mērķis ir vājināt Irānas militāro spēju līdz brīdim, kad tā nespēs vairs apdraudēt mūs un apkārtējās valstis."
"Es vēlos pateikties ikvienam, kurš pauž solidaritāti ar Izraēlu. Karš nebija mūsu izvēle – tas bija nepieciešams. Mēs ceram, ka kādu dienu varēsim dzīvot mierā arī ar Irānas tautu. Bet līdz tam darīsim visu, lai šis radikālais režīms vairs nevarētu pastāvēt un mūsu bērni varētu dzīvot normāli," sarunā LKR uzsvēra Sandra Simoviča.
