Līdzīgi ilgstoši un plaši elektroapgādes pārtraukumi skāra arī Rēzeknes, Aizkraukles, Olaines, Preiļu, Jēkabpils, Krāslavas un Bauskas novadus. Atsevišķās vietās elektrotīkla bojājumi bija tik apjomīgi, ka līnijas nācās izbūvēt praktiski no jauna.
Kā ziņo mediji, arī mežu teritorijas visvairāk cietušas piejūras, Ogres, Tīreļu un Daugmales apkārtnēs. Šobrīd turpinās mežu apsekošana, tostarp ar droniem, postījumu apjoma precizēšana un meža ceļu atbrīvošana no kritušajiem kokiem.
Rekordliels atslēgumu skaits visā valstī
Vētra kopumā būtiski skāra 80–90% Latvijas teritorijas. Maksimālais vienlaikus reģistrētais elektroapgādes atslēgumu skaits 24. augustā plkst. 8.45 sasniedza 285 000 AS "Sadales tīkls" pieslēgumu – gan mājsaimniecību, gan juridisko personu. Salīdzinājumam – 2024. gada vētrā maksimālais atslēgumu skaits bija 55 000.
Elektroapgāde tika atjaunota pakāpeniski: 24. augusta rītā bez tās bija 84 583 klienti, 25. augusta rītā – 30 625, 26. augusta rītā - 10 790, bet 27. augusta rītā - 6176 klienti. Līdz 31. augusta plkst. 17 elektroapgāde bija atjaunota visiem klientiem. Kopumā novērsti 3765 elektrolīniju bojājumi, apsekoti 26 800 kilometri elektrolīniju, bet "Sadales tīkls" saņēma 35 750 klientu zvanus.
Darbinieki strādāja arī naktīs
Vētras seku novēršanai tika mobilizēti maksimāli pieejamie resursi. Darbos vienlaikus bija iesaistītas 200 līdz 240 brigādes un 500 līdz 700 darbinieku, tostarp astoņas brigādes no Igaunijas. Vitenbergs uzsvēra, ka darbs bija ļoti intensīvs - daļa darbinieku priekšlaikus atgriezās no atvaļinājumiem, bet intensīvākajā posmā darbinieki naktīs gulēja vien trīs līdz četras stundas, lai iespējami ātrāk atjaunotu elektroapgādi.
Kāpēc postījumi bija tik lieli
Ministrs skaidroja, ka postījumus pastiprināja vairāku apstākļu sakritība. Spēcīgas vasaras vētras Latvijā ir salīdzinoši retas, turklāt kokiem vasarā ir lapas, kas palielina vēja radīto slodzi. Pirms vētras bija arī stipri lijis – zeme bija slapja, kas palielināja iespēju kokiem tikt izrautiem ar saknēm, un paši koki bija smagāki. Sēlijā un Latgalē vēja virziens un stiprums bija netipisks.
Vēja ātrums daudzviet sasniedza 19 līdz 24 metrus sekundē, bet stiprākās brāzmas Rīgā - 31 metru sekundē. Kurzemes centrālajos rajonos nokrišņu daudzums sasniedza 40 līdz 80 milimetrus, bet Kolkā – 124 milimetrus, kas pārsniedz mēneša normu. Salīdzinoši mazāki postījumi bija Valmieras, Valkas un Liepājas novados.
Ko darīt, lai tā nenotiktu atkal
Pēc vētras Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) identificējusi vairākus pasākumus līdzīgu situāciju seku mazināšanai nākotnē. Enerģētikas jomā paredzēts vērtēt 110 kV elektrolīniju trašu paplašināšanu, elektrolīniju aizsardzību pret laika apstākļiem, telekomunikāciju risinājumus krīzes situācijās un institūciju sadarbības stiprināšanu.
Telekomunikāciju jomā Satiksmes ministrijai rosināts domāt par alternatīvu energoapgādi nepieciešamības gadījumā, ieviest viesabonēšanu krīzes situācijās un izstrādāt rīcības algoritmus masveida bojājumu gadījumiem. Ekonomikas ministrijai savukārt rosināts izstrādāt mehānismu, lai elektroapgādes traucējumu laikā iedzīvotājiem degviela būtu pieejama kā kritisks pakalpojums.
KEM rosina arī uzlabot starpinstitucionālo informācijas apmaiņu, laikus noteikt krīzes seku novēršanas prioritātes un izstrādāt efektīvākus risinājumus iedzīvotāju sasniegšanai sakaru un enerģijas pārrāvumu laikā, tostarp rīkot valsts, pašvaldību un sabiedrisko mediju kopīgas krīzes komunikācijas mācības.
Vitenbergs norādīja, ka pašvaldībām, tostarp vētrā smagi skartajām kā Ogres novadam, būtu nepieciešami papildu resursi nepārtrauktai pamatpakalpojumu nodrošināšanai, kā arī algoritmi un mācības to pārbaudei. Kā viens no risinājumiem minēta arī efektīvāka nevalstisko organizāciju un brīvprātīgo iesaiste. Pēc vētras secināts, ka nepieciešama plašāka krīzes vadības koordinācija un lielāka Krīzes vadības centra iesaiste.
