E.Helmanis pastāstīja, ka vienā no saviem pēdējiem braucieniem uz Ukrainu viņš ticis iepazīstināts ar jaunām tehnoloģijām. Proti, tur esot tādas iekārtas, kas ļauj dronu operatoriem no Kijivas vadīt dronus tieši frontē. Tam esot nepieciešams tikai "Starlink" pieslēgums un komanda – dronu palaidēji, kuri uz vietas palaiž lidaparātus, lai tie darītu savu darbu.

“Mums ir ātrāk jādomā un ātrāk jāpārņem šīs tehnoloģijas, kādas Ukrainā. Ar dronu paliedzību mēs viņiem varam izsekot cauri un visu šo darbu izdarīt. To mēs kavējamies, mēs ļoti lēnām domājam,” viņš uzsvēra.

Daloties iespaidos, Helmanis norādīja, ka, iebraucot Ukrainā, uzreiz varot pamanīt atšķirību starp cilvēku domāšanu, piemēram, Ļvivā, un frontes tuvumā. Viņš skaidroja, ka bīstamības apstākļos domāšanas ātrums ievērojami palielinoties, jo vilcināšanās maksā cilvēku dzīvības.

Viņš atgādināja par kāda bijušā ministra solījumiem par "dronu sienu", kas ļaušot sabiedrībai gulēt mierīgi: “Mēs ļoti daudz runājam un ļoti daudz stāstam. Un mēs ātri vēl to mākam visu izstāstīt un pateikt.” Viņš atzina, ka reālajā situācijā Latvijai nekā tāda neesot, tāpēc, viņaprāt, esot nepieciešams veidot dronu operatoru centrus, kuros būtu iespēja trenēties vadīt dronus. Helmanis pauda nožēlu, ka šobrīd dotā iespēja mācīties netiek izmantota.

Kā piemēru viņš minēja faktu, ka Ukrainā frontē gaisā vienlaikus atrodoties 16 tūkstoši dronu, lai nodrošinātu to darbību trīs maiņās aptuveni 1500 kilometru garā frontes līnijā. E.Helmanis aicināja izvērtēt, cik gara ir Latvijas robeža un cik dronu un to operatoru būtu nepieciešams tās uzraudzībai, uzsverot, ka to visu valsts varētu sākt praktizēt jau tagad.

Helmanis atkārtoti uzsvēra, ka Latvijai ir dota iespēja mācīties no citu pieredzes, ko mēs pagaidām diemžēl ignorējam. Viņš atgādināja, ka robežu aizsardzība nedrīkst būt sabiedrisko attiecību kampaņa, tam jābūt pastāvīgam procesam.