A.Rosļikovs savā uzrunā arī norādīja, ka ar dažādiem likumiem un lēmumiem valsts esot "bombardējusi mūsu ģimenes", ar to domājot krievu ģimenes. Viņš uzsvēra, ka Latvijā liela daļa iedzīvotāju ir krievi, kas ik dienas mājās runā krieviski, bet arī piedalās valsts attīstībā, tādēļ bez viņiem valsts nevarēs attīstīties. Jau ziņots, ka Saeimas deputāti pēc gandrīz divu gadu darba nesen galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas nostiprina deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu.
VVC direktora Inese Muhka aģentūrai LETA atzinusi, ka kategoriski nosoda A.Rosļikova izteikumus, uzsverot, ka viņš demonstrējis klaju necieņu pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un nicinoši izteicies par tās lomu Latvijas sabiedrībā. Tie apdraud sabiedrības saliedētību un valsts pamatvērtību ievērošanu, kas ir nepieļaujami, īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, norāda centrā. I.Muhka uzsver, ka deputāta rīcība ir politiski un morāli nepieņemama, kā arī uzskatāma par apzinātu vēršanos pret Satversmē nostiprināto latviešu valodu kā valsts pamatu. Viņa uzsver, ka latviešu valoda nav tikai juridisks jēdziens, bet valsts identitātes un suverenitātes pamats. Šāda rīcība, viņasprāt, veicina sabiedrības šķelšanos un nedrošību, tādēļ gadījums jāizmeklē un jāsoda "pēc lielākās bardzības, ko likums pieļauj". VVC izvērtēs konkrēto gadījumu un veiks visas atbilstošās darbības, lai aizstāvētu valsts konstitucionālās vērtības, sola Muhka.
Saistībā ar notikušo "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics vērsies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Savukārt opozīcijā esošie "Apvienotā saraksta" deputāti vērsušies Valsts policijā.
Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis sociālajā tīklā “Facebook”, komentējot Saeimas deputāta uzvedību norādīja: “Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem.” Pēc viņa teiktā, ja viņu nenoņems no trases laikus, tad varam gaidīt tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī. Viņš uzsver, ka to saprot visi, izņemot Latvijas politiķus.
Uz notikušo reaģējis arī Daugavpils teātra aktieris Vadims Bogdanovs. Video, ko viņš ievietojis savā sociālo tīklu kontā, viņš asi kritizē deputātu A.Rosļikovu, apsūdzot viņu primitīvā populismā un vēlētāju šķelšanā. Bogdanovs uzsver, ka Rosļikovs izmanto provokatīvus izteicienus nevis valodas vai tautas vārdā, bet tikai savu politisko ambīciju dēļ, īpaši pirms vēlēšanām. Viņš raksturoja A. Rosļikova uzvedību kā kaitīgu un bīstamu, uzsverot, ka šādi politiķi manipulē ar sabiedrību, kas joprojām dzīvo ilūzijās par PSRS.
Saeimas deputāta izteikumi tiek vērtēti ne vien Latvijas, bet visas pasaules mērogā, arī ukraiņu sociālo mediju kontos. Maidana Preses centrs brīdina: “Te ir jūsu atbilde, kāpēc kaza nav laižama dārzā un kāpēc pret okupantiem nevar izturēties iecietīgi. Viņi neintegrējas. Viņi gaida brīdi. Ne kultūras dēļ. Bet atriebības dēļ. Viņi var iznākt un pateikt: “Tagad šī ir mūsu valoda, mēs esam galvenie šeit.” Šajā brīdī tas nav tikai valodas jautājums. Tas ir jautājums par varu, lojalitāti un kontroli pār teritoriju. Kad parlamenta loceklis demokrātiskā valstī draud ar skaitļiem, tā nav integrācija. [..] Kamēr kāds domā, vai nosūtīt Ukrainai tāla darbības rādiusa raķetes, viņi jau cīnās par prātiem un vietām Saeimā. Zem šīs valsts karoga: "Mēs esam vairāk, Putin, sūti karaspēku."”
Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš Latvijai un Baltijas valstīm ar militāru spēku un nāvi draudējis ne reizi vien, platformā "X" publiski paslavējis Saeimas deputātu A.Rosļikovu, sakot, ka viņš "dzimtajā krievu valodā" esot skaidri parādījis vietu "nelabojamiem rusofobiem".
Interesanti, ka A.Rosļikova “uzstāšanās” sakrita ar krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumu par jaunu stratēģiju krievu valodas ietekmes paplašināšanai ārpus Krievijas robežām. Izmantojot valodu kā neredzamu, bet efektīvu “ieroci”, viņš vēlas izplatīt Krievijas ietekmi Ukrainā un Baltijas valstīs, ziņo krievu mediji. Viņš izteicis atbalstu vienota centra izveidei krievu valodas popularizēšanai pasaulē un jaunas svētku dienas ieviešanai – krievijas tautu valodu dienai 8. septembrī.
Rakstā apkopotā informācija liek Saeimas deputāta A.Rosļikova retorikai izskatīties nevis kā viedoklim, bet daļai no plašākas informatīvās stratēģijas, ko aktīvi izmanto arī Kremļa propagandas kanāli. Tas ir piemērs kā valoda tiek izmantota, lai testētu demokrātisko valstu noturību pret ārēju ietekmi.
Atspoguļojot šo incidentu dienu pirms vēlēšanām, OgreNet vērš uzmanību, ka tas attiecas uz valsts drošību un demokrātijas pamatvērtībām un skaidri parāda, ka vārdi no tribīnes var kalpot kā munīcija gan politiskajai manipulācijai, gan Latvijai nedraudzīgu valstu interesēm.