Arkādijs (vārds mainīts) jaunības dienās spēlēja blicē. Kad arī dēls bija sācis spēlēt grupā, tēvs nolēma iepriecināt viņu dzimšanas dienā un uzdāvināt bungu komplektu. Noskaidrojis nepieciešamos parametrus, viņš februāra sākumā portālā www.ss.com ievietoja sludinājumu, norādot, ka vēlas iegādāties bungu komplektu, un ilgi nebija jāgaida! Atsaucās sieviete, kura esot no Liepājas un varot piedāvāt prasīto. Bungas esot jaunas, vēl iepakojumā. Turklāt viņa mūzikas instrumentu piedāvāja trīs reizes lētāk nekā veikalā – par nieka 100 eiro. Esot iegādājusies bungas vīram, bet šis komplekts viņam nederot. Prece esot pārāk specifiska, daudz gribētāju to iegādāties neatrast, tāpēc arī pārdodot lētāk nekā veikalā, – čaloja laipnā pārdevēja, piebilstot, ka tomēr jāpasteidzas, jo vēl pāris potenciālie pircēji tomēr esot un atdošot tam, kurš pirmais pārskaitīs naudu. Arkādijam skaidrojums šķita loģisks. Ko tur daudz domāt! Viņš steigšus pārskaitīja naudu sievietes atsūtītajā kontā un sāka gaidīt bungas, kuras laipnā pārdevēja solīja tūdaļ izsūtīt ar pakomāta starpniecību.
Pagāja diena, divas, piecas, bet sūtījuma joprojām nebija. Liepājniece sākotnēji aizbildinājās, ka esot mazliet apslimusi, ka neesot, kas pieskata bērnus, un tādā salā negribot ar viņiem doties līdz pakomātam, ka mašīnu nevarot iedarbināt un tā tālāk, bet tūdaļ, tūdaļ izsūtīs. Tā ritēja dienas un, kad Arkādijs kļuva uzstājīgāks un sāka prasīt, lai tad pārskaita atpakaļ naudu, ja nevar izsūtīt bungas, laipnā liepājniece uz tālruņa zvaniem un "WhatsApp" ziņām vairs neatbildēja. Jau bija pagājis teju mēnesis, un sapratis, ka ir apkrāpts, Arkādijs nolēma ar iesniegumu vērsties policijā, par to brīdinot arī pārdevēju. Pēc vairāku nedēļu klusēšanas no liepājnieces pēkšņi atnāca ziņa: “Policiju nevajag!” Bet tas bija arī viss. Nekas nemainījās – ne bungu, ne naudas.
“Tālākais jau ir policijas ziņā. Neceru atgūt savu naudu, tā, visticamāk, jau ir iztērēta, bet no savas rūgtās pieredzes vēlos brīdināt citus – ja jums piedāvā preci, kas ir krietni lētāka nekā veikalā, tam vajadzētu būt sarkanā brīdinājuma signālam. Es ieteiktu no privātpersonām kaut ko pirkt tikai tad, ja paši varat aizbraukt un apskatīt preci klātienē. Ja nē, tad labāk ne, jo ne velti ir teiciens – skopais maksā divreiz,” skumji nopūšas Arkādijs.
Interneta sludinājumu portāli un sociālie tīkli patiesi ir kļuvuši par ikdienas tirgus laukumu, kur cilvēki pārdod un pērk lietotas lietas, mājsaimniecības priekšmetus un tehnoloģijas. Tomēr tie ir arī ideāla vide krāpniekiem. Atbilstoši ekspertu datiem, interneta iepirkšanās krāpšanas gadījumi notiek visā pasaulē – tā dēvētie viltus sludinājumi ļauj pārdevējiem iegūt priekšapmaksu par preci, ko viņi neplāno nekad piegādāt. Krāpnieki pēc naudas saņemšanas bieži cenšas ilgāk “iekarot uzticību” ar viltus saraksti, attēliem un izdomātiem izsekošanas numuriem, pirms pazust pilnībā.
Valsts policijā pērn reģistrēts tieši 8701 iesniegums (jeb ziņojums) par krāpšanām un krāpšanas mēģinājumiem. No tiem 3165 gadījumos (vairāk nekā 3100) cilvēki faktiski tika apkrāpti, zaudējot vismaz 23 767 429 eiro (vairāk nekā 23,7 miljonus).
Visbiežāk reģistrētie krāpšanas veidi bija ne tikai sludinājumu krāpšana ar priekšapmaksu, bet arī dažādas shēmas – telefona zvani un SMS, kuros upuriem tiek stāstīts, ka viņu konti ir “apdraudēti” vai ir “iespējami finansiāli ieguvumi”.
Likumsargi iesaka būt īpaši piesardzīgiem, darbojoties ar sludinājumiem un interneta pirkumiem, – nekad neieskaitiet naudu iepriekš kādā privātā kontā vai ar nezināmiem maksājumu veidiem. Iespēju robežās pārbaudiet pārdevēju – meklējiet atsauksmes internetā. Ja cena ir “pārāk laba”, tā, visticamāk, ir krāpšanas pazīme. Neuzticieties tikai skaistiem tekstiem vai attēliem – tie var būt viltojums. Ja iespējams, izvēlieties maksāt tikai pēc preces saņemšanas.
