Līdzīgas problēmas ir arī citās 2. un 3. līmeņa slimnīcās, un iestāžu vadītāji atklātā vēstulē vērsa sabiedrības uzmanību uz būtisku ārstēšanās apstākļu un kvalitātes pasliktināšanos ārpus galvaspilsētas. SIA “Ogres rajona slimnīca” vērsusies arī pie veselības ministra Hosama Abu Meri, aicinot rast risinājumu.
Šā gada 5. janvārī NVD izsniedzis stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas projektu, kas paredz būtisku finansējuma samazinājumu stacionārajai neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai III līmeņa slimnīcām, tajā skaitā SIA “Ogres rajona slimnīcai”.
Saskaņā ar minēto paziņojumu valsts budžeta finansējums viena pacienta ārstēšanai stacionārā no 982 eiro pērn šajā gadā samazināts uz 835 eiro, tas ir, par 146 eiro vienam pacientam. Ar slimnīcas maksimālo noslodzi – 5694 pacienti gadā – tas rada faktisku finansējuma samazinājumu 836 676 eiro apmērā.
Vienlaikus NVD piedāvātais līgums paredz ārstēt lielāku pacientu skaitu, nekā to ļauj slimnīcas fiziskā jauda, tādējādi vēl vairāk palielinot finanšu deficītu. Šāda pieeja neatbilst ne faktiskajām ārstēšanas izmaksām, ne drošas un kvalitatīvas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas principiem.
Vēstulē veselības ministram norādīts, ka Ogres rajona slimnīcas DRG (slimnīcas individuālais darba indekss) koeficients jau vairākus gadus ir augstāks nekā atsevišķām IV līmeņa reģionālajām slimnīcām, kas apliecina sniegto pakalpojumu sarežģītību, intensitāti un efektivitāti. Neraugoties uz to, jaunais tarifs faktiski atbilst I līmeņa jeb aprūpes slimnīcu tarifam, lai gan Ogres rajona slimnīca ir lielākā 3. līmeņa slimnīca, kas sniedz daudzprofilu neatliekamo, tajā skaitā dzemdību, palīdzību ar pilnībā nokomplektētu medicīnas personālu, un šeit ārstēto pacientu skaits tuvojas reģionālo slimnīcu apjomam.
SIA “Ogres rajona slimnīca” jau 26 gadus strādā ar peļņu, nodrošinot saimnieciski efektīvu darbību. Tomēr lielākais izdevumu postenis ir ārstniecības personāla atalgojums, kā arī kvalificētu speciālistu noturēšana neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, kad nepieciešams konkurēt ar valsts un privātā sektora ārstniecības iestādēm. “Vienlaikus nepārtraukti pieaug arī medikamentu, medicīnas preču, energoresursu un uzturēšanas izmaksas, kā arī valstī noteiktā minimālā alga. Nevaram samazināt arī ēdināšanas izdevumus, kas jau tā ir tikai astoņi ar pusi eiro dienā. Šos izdevumus nav iespējams samazināt, neapdraudot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti,” saka SIA “Ogres rajona slimnīca” valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.
Kopējais veselības nozares budžets 2026. gadā plānots 1,97 miljardi eiro, un paredzētais astoņu miljonu eiro samazinājums mazajām slimnīcām, salīdzinot ar situāciju iepriekšējā gadā, apdraud veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem. Tas neatbilst faktiskajām stacionārās neatliekamās medicīniskās palīdzības izmaksām un, kā jau iepriekš minēts, radīs situāciju, kurā slimnīca būs spiesta sniegt pakalpojumus ar zaudējumiem, apdraudot gan personāla noturību, gan pakalpojumu nepārtrauktību.
Attiecīgi, slimnīca lūdz iesaistīties veselības ministru un izvērtēt situāciju, kā arī aicina Veselības ministriju sadarbībā ar NVD rast risinājumu, kas nodrošinātu SIA “Ogres rajona slimnīca” neatliekamās medicīniskās palīdzības finansējumu 2026. gadā pērnā gada tarifa līmenim pietuvinātā apmērā, piemērojot slimnīcas faktiskajam darbam atbilstošu DRG koeficientu.
Papildus tam astoņu Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji, tostarp arī Ogres rajona slimnīca, ir nosūtījuši atklātu vēstuli Veselības ministrijai (VM), Nacionālajam veselības dienestam (NVD), Saeimas sociālo un darba lietu komisijai un Ministru kabinetam, aicinot nesamazināt finansējumu reģionālajām slimnīcām par vienu ārstēto pacientu, kur daudzviet kritums sasniedz astoņus līdz divdesmit vienu procentu, kas Ogres rajona slimnīcas gadījumā ir piecpadsmit procentu. Tas būtiski pasliktinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti tieši mazajām Latvijas lokālajām 2. un 3. līmeņa slimnīcām.
Savukārt vairākām lielajām Rīgas slimnīcām un atsevišķām iestādēm paredzēts DRG maksājuma pieaugums.
Vēstulē teikts, ka personāla izmaksas ārstniecības iestādēs veido no 70 līdz 85 procentus no kopējiem izdevumiem, un samazināt finansējumu citās pozīcijās nav iespējams. Tādēļ, lai iekļautos plānotajos apjomos, slimnīcām var nākties pārtraukt diennakts operāciju bloku nodrošināšanu akūtām vajadzībām un aptuveni uz pusi samazināt aprūpes personālu diennakts stacionāros, kas apdraudēs gan plānveida, gan neatliekamo pacientu ārstēšanu.
