Otrdiena, 16.04.2024 06:20
Alfs, Bernadeta, Mintauts
Pirmdiena, 25. marts, 2024 10:37

Omēm uz peronu jālec

Līga Lūse
Omēm uz peronu jālec
Foto: Līga Lūse
Pirmdiena, 25. marts, 2024 10:37

Omēm uz peronu jālec

Līga Lūse

Nesenais skandāls, «Vivi» vilciena apstāšanās pirms perona un sirmo kundžu traumas, izraisīja sabiedrības sašutumu, tomēr «OgreNet» redzeslokā ir nonākusi informācija, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem izkāpt no jaunā «Vivi» elektrovilciena arī uz nepiemērotā perona ir tikpat grūti. Uz «OgreNet» redakciju lasītāja Maija atnesa vēstuli, kurā apraksta nesenos notikumus, kas viņai atgadījušies ar jauno «Vivi» elektrovilcienu. Stāstot par notikušo, sirmās kundzes acīs brīžiem sariešas asaras, un viņa ir neizpratnē par to, kā šāda situācija vispār tiek pieļauta.
Vēstulē tiek minēts nesenais brauciens, kura laikā viņa no vilciena varējusi izkļūt tikai ar citu cilvēku palīdzību. Maija lūdza vēstuli publicēt, lai arī citi seniori pievērstu uzmanību iespējamiem nepatīkamiem starpgadījumiem ar jaunajiem «Vivi» vilcieniem.

Vai Briškens to nesaprot? 

«Vēlos pastāstīt, kā mums gāja, iekāpjot jaunajā vilcienā «Vivi». Mēs ar kaimiņieni nolēmām braukt uz Ķeguma Ieņēmumu dienestu, lai atdotu čekus par 2023. gadu. Mums abām ir ap 80 gadu. Par laimi, uz Ķeguma pusi nāca vecais vilciens. Bet, kad braucām atpakaļ uz Ogri, pienāca jaunais vilciens. Ar grūtībām iekāpām iekšā, jo pakāpieni ir augstu. Bet, kad vajadzēja izkāpt Ogrē, tad sākās šausmas. Perons atrodas ļoti zemu, un, lai tiktu uz peronu, ir burtiski jālec. Kā lai mēs nolēktu, droši vien nokristu zemē! Labi, ka pasažieri, kas gaidīja vilcienu uz Rīgu, padeva mums rokas, un tā mēs tikām no vilciena ārā. Kā var palaist jaunos vilcienus, ja nav vēl pacelts perons?» vēstulē jautā Maija.

«Vilcienā var braukt arī jauni cilvēki ar sāpošām locītavām un invalīdi ar kruķiem, un kā lai viņi izkāpj no vilciena! Un kā lai nolec! Ne jau tikai jauni cilvēki brauc ar vilcienu. Pasažieri ir visāda gadagājuma ļaudis. Un vai tiešām Briškena kungs to nesaprot? Kā var ‘palaist’ jaunos vilcienus, ja nav perons uztaisīts augstāks. Vai paši augstākstāvošie kungi ir braukuši ar vilcienu?! Vai tad tos vilcienus iepirka tikai priekš jaunajiem cilvēkiem, un ko lai mēs, seniori, darām?!» raksta sirmā kundze.

mceu_48323809411711380483385.jpg

Satiksmes ministrijā piedāvā risinājumus «uz papīra»

Lai skaidrotu bīstamo situāciju, «OgreNet» sazinājās ar Satiksmes ministriju, vaicājot, kā senioriem rīkoties, ja izkāpšana no jaunā vilciena viņiem sagādā grūtības. Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gulbe sola, ka problēmas risinājums tikšot rasts šā gada laikā. Vienlaikus jau šobrīd viņa iesaka kundzēm 36 stundas pirms brauciena to pieteikt, lai būtu iespējams lietot izbīdāmo uzbrauktuvi, kas paredzēta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: «Viens no risinājumiem ir panduss jeb izbīdāmā uzbrauktuve, kas paredzēta cilvēku ar kustības traucējumiem iekļūšanai un izkļūšanai no vilciena. Ņemot vērā, ka pandusa izlaišana un ievilkšana atpakaļ aizņem no 5 līdz 10 minūtēm, šis pakalpojums jāpiesaka 36 stundas pirms brauciena sākšanas.»

Tātad Satiksmes ministrijas pārstāve iesaka pieteikt braucienu pusotru dienu pirms iekāpšanas vilcienā, bet tas savukārt nozīmē, ka vispirms ir jānoskaidro – vai piebrauks «Vivi» vai vecais vilciens. Otrkārt, cilvēkiem, kas vilcienu izmanto katru dienu un kuriem ir nepieciešama izbīdāma uzbrauktuve, vai viņiem ir jāpiesaka savs brauciens vismaz reizi dienā? Un, ja vilciens kavē vai pasažieris nepaspēj uz vilcienu, ko darīt tādā gadījumā? Jāgaida teju divas dienas? Un kā ar vilcienu reisu kavēšanos? Ja pasažiera iekāpšana un izkāpšana, izmantojot izbīdāmo uzbrauktuvi, prasa papildus 10–20 minūšu laika, vai tas nozīmē, ka vilciena kavēšanās maršrutā būs līdz pat 20 minūtēm?

Ne mazāk dīvains ir otrs ieteiktais situācijas risinājuma veids. Atbildīgās ministijas pārstāve B. Gulbe min iespēju izmantot izlaižamos pakāpienus, taču tie tiekot nodrošināti tikai stacijās ar jau paaugstinātu pasažieru platformu: «Otrs risinājums, lai atvieglotu iekāpšanu un izkāpšanu jaunajos elektrovilcienos, ir izlaižamie pakāpieni, kas tiek nodrošināti tikai stacijās ar paaugstinātajām pasažieru platformām.» Iznāk tāds apburtais loks. Pieturvietās, kurās jau ir paaugstināta pasažieru platforma, tur vēl tiek piedāvātas papildu ērtības, bet citviet jātiek galā, kā nu katram sanāk.

Taču solīt ministrijā sola. «Ilgtermiņā, modernizējot un paaugstinot visas pasažieru platformas, izlaižamie pakāpieni būs pieejami visās stacijās. Šobrīd pie problēmas optimālākā risinājuma vēl tiek strādāts,» piebilst B. Gulbe.

It kā ir, bet...

Lai pieteiktu izbīdāmo uzbrauktuvi, Komunikācijas nodaļas vadītāja piedāvā zvanīt uz bezmaksas tālruni 80021181, aizpildīt noteikta parauga anketu un to nosūtīt uzziņu dienestam uz e-pastu. Darām tā. Sākumā izmantojam saziņu pa tālruni. Agri no rīta, pirms pulksten astoņiem, klausulē dzirdams tikai zvana signāls, uz kuru neviens nereaģē. Vēlāk jau dienas laikā sazinoties, izrādās, B. Gulbe nav informēta, ka norādītā tālruņa numura operatori atbild tikai par mobilajiem pacēlājiem (tos izmanto vecā tipa elektrovilcienos un dīzeļvilcienos), un šis kontakts nav paredzēts, lai saņemtu informāciju un pieteiktu izbīdāmo uzbrauktuvi jaunajos «Vivi» elektrovilcienos. Zvana operatore skaidro, ka mobilais pacēlājs, kura lietošana ir obligāti jāpiesaka vismaz 36 stundas pirms brauciena, jo ir nepieciešams speciāls vagons, kuram ir šis specifiskais pacēlājs. Vagonā ir arī īpaša vieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tomēr uzzinām, ka ne katrā stacijā ir iespējams izmantot pievienoto vagonu ar mobilo pacēlāju, piemēram, Ogres stacijā šādu iespēju neesot. Turklāt, kā jau iepriekš minējām, šādi mobilie pacēlāji ir piemēroti vecā tipa elektrovilcieniem un dīzeļvilcieniem.

Turpinām meklēt atbildes. Zvanām «Vivi» uzziņu centram. Mums izdodas sazināties ar operatori, un noskaidrojam, ka ir iespējas palīdzēt pasažieriem izkāpt un iekāpt elektrovilcienos, bet tās paredzētas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Atkal tiek piedāvāta jau iepriekš minētā izbīdāmā uzbrauktuve. Kā izrādās, šis pakalpojums nav obligāti jāpiesaka pirms brauciena, tomēr tas ir ieteicams, lai konduktors ir informēts, kurā pieturā būs jānolaiž uzbrauktuve. Lai izmantotu izbīdāmo uzbrauktuvi, stacijā to varot lūgt veikt vilciena konduktoram, kurš parūpēšoties par izbrauktuves nolaišanu un palīdzēšot tikt vilcienā. Tāpat uzzinām, ka konduktori parasti, bet ne vienmēr, atrodami vilciena pirmā un/vai pēdējā vagona iekšpušē. Uz jautājumu, kā lai pasažieris sazinās ar konduktoru, esot stacijā, atbildi tā arī neguvām.

Tāpat uzziņu centra operatore nevarēja detalizētāk paskaidrot ne par to, vai izlaižamā uzbrauktuve ir piemērota vecāka gadagājuma cilvēkiem, ne arī varēja ieteikt citus veidus, kā sirmie kungi un kundzītes varētu izkļūt no vilciena uz zemās pasažieru platformas. Viņa nebija arī informēta par vilciena kavēšanās ilgumu, ja tiek lietota izbīdāma uzbrauktuve, vienīgi tika atzīts, ka tas noteikti ietekmēšot vilciena kursēšanas grafiku.

Tāpat par izlaižamo uzbrauktuvi uzzinām, ka tai nav roku balstu un tā, iespējams, ir diezgan stāva.To pārsvarā izmantojot tikai cilvēki ratiņkrēslos. Vai vecāki pasažieri varētu noiet vai uzziet pa šādu stāvu uzbrauktuvi, to neviens nezināja pateikt.

Vecie lai brauc ar vecajiem

Kamēr ministrijā meklē optimālāko risinājumu, veido darba grupas, ilgtermiņā spriež un ilglaicīgi modernizē, kamēr ministri lepni griež lentītes, jaunos elektrovilcienus pasažieru ‘ērtībām’ nododot, un uzgavilē zaļā kursa ieviesējiem, tikmēr kundzītes gados var stāvēt uz perona cerībā, ka atripos gadu gaitā pārbaudītais, peronu augstumiem pielāgotais vecais, labais vilcieniņš. Viņas jau arī vēlētos izbaudīt braucienu tajos jaunajos, klusajos un ērtajos vagonos ar svešādi skanošo nosaukumu, taču pagaidām viņām drošāk ir uzmanīties, jo, kas zina, vai patrāpīsies kāds laipns līdzbraucējs, kas līdzēs ar ārā tikšanu.