Mērķis esot stiprināt valsts un pašvaldību noturību pret lietavām un plūdiem, kā arī nodrošināt efektīvāku rīcību un atbalstu skartajiem reģioniem šādu situāciju gadījumos.
Iecerēts nodrošināt vienotu pieeju plūdu riska novērtēšanai visā Latvijā, veicināt agrīnu un efektīvu preventīvo pasākumu īstenošanu, un stiprināt uzraudzību. Vienlaikus tikšot samazināti birokrātiskie šķēršļi, atvieglojot ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas procesus un definējot prasības vides aizsardzībai. Tas ļaušot ātrāk attīrīt upes no nosēdumiem, ūdensaugiem vai kritušiem kokiem, nodrošinot ūdens brīvāku plūsmu, nākotnē samazinot plūdu riskus.
KEM norāda, ka viens no pozitīviem piemēriem šajā jomā ir Carnikavas pašvaldība. Ņemot vērā tās ģeogrāfisko izvietojumu pie Gaujas ietekas jūrā, pašvaldība jau savlaicīgi ieviesusi vairākus plūdu riska mazināšanas pasākumus - izbūvējot dambjus, sakārtojot novadkanālus, ieviešot monitoringa sistēmas un veicinot sabiedrības iesaisti. Šāda mērķtiecīga un ilgtermiņa pieeja demonstrējot to, kā vietējās pašvaldības var būtiski samazināt klimata izraisīto risku ietekmi uz iedzīvotājiem un infrastruktūru.
KEM plānotās regulējuma izmaiņas paredz stiprināt plūdu riska pārvaldības sistēmu valstī, veidojot vienotu izpratni par potenciāli applūstošajām teritorijām un nodrošinot efektīvu plūdu riska karšu izmantošanu. Ņemot vērā, ka lietusgāžu radītais plūdu apdraudējums kļūst arvien izteiktāks, īpaši pilsētās, šobrīd spēkā esošajās kartēs šāda veida riski nav atspoguļoti, jo trūkst precīzu novērtēšanas modeļu.
Šobrīd tiekot strādāts pie finansējuma piesaistes lietus izraisīto plūdu risku modelēšanai, lai šie dati tiktu ietverti kartēs. Plūdu riska kartes tiks iekļautas Ministru kabineta (MK) noteikumos, tādējādi piešķirot tām juridisku spēku un nodrošinot vienotu pieeju applūstošo teritoriju noteikšanā nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās. Pavisam Latvijā esot 35 šādas teritorijas.
Finansiālu atbalstu plūdu risku mazināšanā attiecībā uz lauku teritorijām šobrīd plašāk īsteno Zemkopības ministrija ar Atveseļošanās fonda finansējumu, kas paredzēts meliorācijas sistēmu atjaunošanai un stiprināšanai.
KEM strādā pie atbalsta programmas pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām, lai īstenotu pielāgošanās pasākumus pašvaldību teritorijās (apdzīvotās vietās) plūdu risku mazināšanai, novēršanai un pilsētas infrastruktūras noturības paaugstināšanai. Programmas finansējums tiek lēsts līdz 40 miljoniem eiro, un paredzams, ka programma varētu būt pieejama 2026.gada pirmajā ceturksnī.
Lai nodrošinātu ātru un efektīvu upju tīrīšanu, KEM kā daļu no kopējās vides prasību pilnveides reformas izstrādājis jaunus upju tīrīšanas noteikumus, kas šobrīd tiesību aktu portālā ir skaņošanas stadijā. Noteikumos iestrādāta vides aizsardzības prasību standartizācija - gadījumos, kur tas iespējams, prasības noteiktas Ministru kabineta noteikumos, tādējādi ļaujot izvairīties no dažādu atzinumu un skaņošanu pieprasīšanas upju tīrīšanas brīdī. Šāda pieeja dod iespēju vienādot prasības valstī un vairāk pūles veltīt vides aizsardzības uzraudzībai, nevis dokumentācijas gatavošanai, klāsta KEM.
Ņemot vērā pieredzi Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projektā, KEM ir ieviesusi arī koordinācijas mehānismu vētru un plūdu gadījumos. Šī mehānisma ietvaros KEM ik ceturksni tiekas ar pašvaldību civilās aizsardzības komisiju (CAK) pārstāvjiem, kā arī organizē praktiskas mācības. Tajās tiek simulēti dažādi riska scenāriji un notiek labās prakses apmaiņa. Pēdējās šādas mācības notika maija vidū, iesaistot piecas pašvaldības - pa vienai no katra Latvijas reģiona. Arī turpmāk KEM plāno regulāri tikties un sadarboties ar speciālistiem, kas praksē nodarbojas ar plūdu risku novēršanu un mazināšanu.
