"... kā ik gadu salidojumā Ikšķilē tiekas Latvijas politiski represētie. Jo ir pagājis vēl viens gads. Vēl viens gads brīvā un neatkarīgā Latvijā, kuru savulaik veidoja un kam ticēja represēto ģimenes. Un par šo ticību viņi tika sodīti. 

Atmiņas par represijām var šķist neticamas, neiedomājamas. Taču tās šausmas 1941. un 1949. gadā notika un piedzīvoto nevar aizmirst. Un par to ir jārunā. Ir jārunā skaļi. Ir jārunā skaļi represētajiem un represēto ģimenēm. Jo tās ir svarīgas Latvijas vēstures lapaspuses. Un dažkārt svešās varas pāridarījumi ir tik smagi, ka pat klusums starp vārdiem kļūst daudznozīmīgs," tā prezidents.

"Ar jūsu līdzdalību Latvija atguva brīvību. Mūsu visu svarīgākais uzdevums ir nosargāt Latvijas neatkarību. Un represēto pieredze palīdz apjaust, kas likts uz spēles. Turēšanās kopā ar savējiem ir palīdzējusi visos laikos. Šādi salidojumi ne tikai atgādina represētajiem, ka viņi nekad nav bijuši vieni. Tie arī atgādina mums, cik svarīgi enerģiju un idejas izmantot savas valsts, savas brīvības stiprināšanā," savā vēstījumā norādījis prezidents.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), uzrunājot salidojuma dalībniekus, uzsvērusi, ka politiski represēto cilvēku likteņi un nesalaužamā ticība Latvijai ir kļuvuši par neatņemamu valsts vēstures un sirdsapziņas daļu.

Mieriņa pateikusies par uzticību laikā, kad par to bija jāmaksā visaugstākā cena.

Tāpat Saeimas priekšsēdētāja sacījusi, ka pienākums ir turpināt atjaunot vēsturisko taisnīgumu šiem cilvēkiem. Ieklausoties līdzcilvēkos, arī Saeimas nesen pieņemtie likumu grozījumi stiprina vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu politiski represētajiem. "Tas ir mūsu valsts cieņas apliecinājums cilvēkiem, kuri cieta par Latvijas brīvības ideju un cilvēka cieņu," piebildusi Mieriņa.