– Pieņemu, ka Ogrē esat pirmo reizi.
– Pirmoreiz.
– Kāds ir jūsu apmeklējuma mērķis?
– Tātad – vispirms mēs devāmies uz bibliotēku un tagad esam skolā. Jāteic, visi bija pārsteigti, mūs ieraugot, vaicāja, kāpēc ieradāmies. Izraēlas vēstniecība līdz šim te nav bijusi. Būtībā atbraucām, jo no vairākiem cilvēkiem dzirdēju, ka Ogres bibliotēka un ģimnāzija ir noteikti jāredz. Tiešām – lieliska arhitektūra, skaistas ēkas, un arī to saturs ir iespaidīgs! Tik daudz aktivitāšu, tehnoloģiju. Mēs arī satikām skolēnus, aprunājāmies ar viņiem. Ir acīm redzams, ka izglītība šeit tiek nodrošināta augstā līmenī.
– Kādus tematus apspriedāt?
– Mēs vienkārši izgājām cauri klasēm, uzdevām jauniešiem dažus jautājumus. Apmeklējām tehnoloģiju stundu, ķīmijas stundu, viņi pastāstīja par eksperimentiem, ko tobrīd veica. Spriežot no sarunām, jaunieši ir ļoti motivēti mācīties.
– Vai vizītes laikā tikāties arī ar novada amatpersonām?
– Šoreiz ne. Mēs ieradāmies tikai šo divu vietu dēļ. Bet Ogre atrodas tuvu Rīgai, un atbraukt var jebkurā laikā.
– Kāds ir jūsu iespaids par pilsētu?
– Es noteikti atbraukšu vēlreiz, bet no tā, ko redzēju šodien, gan bibliotēka, gan skola Ogrei ir brīnišķīgi pilsētas vēstneši. Un jāuzteic arī pašvaldība, kas tik daudz šeit iegulda, apzinoties tehnoloģiju un zinātņu nozīmi jauniešu izglītībā.
– Vai pieļaujat nākotnē ciešāku sadarbību ar Ogres novada pašvaldību?
– Mēs vienmēr esam ieinteresēti sadarbībā pašvaldību līmenī. Piemēram, ar šo ģimnāziju. Redzēju skolas profilu, tā koncentrējas uz tehnoloģijām un inovācijām. Jaunieši ir ļoti gudri. Un, es domāju, būtu vērtīgi izveidot sadarbību ar skolām Izraēlā. Mēs varētu organizēt tiešsaistes stundas, kur skolēni darbotos kopā, biedrotos. Kopīgi risinātu uzdevumus, iepazītu viens otra mentalitāti.
– Vai tas ir reāls plāns?
– Tas ir tas, ko ieteicu. Piedāvāju jauniešiem arī, ja viņus interesē starptautiskās attiecības, politika, diplomātija, es labprāt atnāktu un aprunātos ar viņiem. Vai uzaicinātu uz vēstniecību. Lai pārrunātu, ko nozīmē būt diplomātam. Varbūt viņiem tas būtu noderīgi nākotnes karjerai. Apspriestu arī politikas aktualitātes. Manuprāt, ir ļoti svarīgi dot jauniešiem iespēju iesaistīties atklātā dialogā. Uzdot jautājumus un saņemt tiešas atbildes, nevis meklēt tās sociālajos medijos.
– Starptautiskā situācija šobrīd ir ļoti sarežģīta. Kādi ir svarīgākie jautājumi Izraēlas dienaskārtībā? Irāna?
– Irāna. Noteikti. Mēs Izraēlā cieši sekojam līdzi notikumiem Irānā, un es personīgi novēlu Irānas ļaudīm visu to labāko. Viņi ir pelnījuši daudz labāku dzīvi. Nevis dzīvot radikāla, fanātiska, autokrātiska islāma režīma pakļautībā. Mums bija ļoti labas un ciešas attiecības ar Irānu līdz islāma revolūcijai. Viņi ir ļoti izglītoti, moderni domājoši cilvēki. Problēma ir ar režīmu, kas pārņēma šo valsti. Tāpēc es tiešām ceru, ka viņiem izdosies. Kas mani nepatīkami pārsteidz... Ja paskatāmies apkārt, nevienam īsti nerūp, kas tur notiek. Visas šīs jaukās, progresīvās organizācijas: ANO, sieviešu tiesību aizstāvji, aktīvisti, kas parasti iet ielās un protestē vai katru otro dienu par visu ko, – klusē par Irānu. Tas liek aizdomāties, kāpēc šis klusums. Kāpēc Irānā notiekošais viņiem ir mazsvarīgs. Tos cilvēkus Irānā spīdzina un slepkavo. Tūkstošus! To dara viņu valdība, viņu režīms! Ir apstiprināti 3000 gadījumu, un, ja viņi paši saka 3000, tad jūs varat būt droši, ka patiesībā to ir četras un piecas reizes vairāk. Vai tiešām viņu ciešanas nepelna uzmanību? Diemžēl es neredzu, ka tās kādam rūpētu. Nedz Latvijā, nedz ārpus Latvijas. Cilvēki nemostas. Neiet ielās. Neprotestē. Pat studenti – ne.
– Varbūt tādēļ, ka Irāna ir tālu...
– Izraēla un Palestīna arī ir tālu. Te nav runa par ģeogrāfisku attālumu. Te ir runa par antisemītismu. Par vērtībām. Par to, kurš ielej degvielu ugunī un stāv aiz šīm interesēm. Tās ir gan finansiālās intereses, gan politiskās intereses. Ir iemesls, kāpēc sabiedrībā pastāv apsēstība ar pro-Palestīnas jautājumu un pilnīga ignorance attiecībā uz Irānā notiekošo.
– Tas nav loģiski.
– Tas nav loģiski, bet tam ir savi iemesli. Piemēram, ja paskatāmies, kas notiek ar palestīniešiem. HAMĀS Gazā ir nogalinājis tūkstošiem cilvēku. HAMĀS – palestīniešus! Bet par to netiek ziņots. Nevienam tas nerūp. Viņi nogalina paši savus cilvēkus. Bet neviens neraksta ziņojumus un nesatraucas par to. Tātad, ja vien tā nav Izraēla vai ebreju tauta, kas kaut ko dara, lai sevi aizstāvētu, tas nav interesanti. Nemaz nerunājot par Irānu, kas tagad ir aktualitāte. Un jūs noteikti zināt, ka Irāna ir ļoti saistīta ar Krieviju. Pastāv cieša sadarbība starp Irānu un Krieviju. Krievi palīdz Irānai un otrādi. Tas rada dažādus jautājumus.
– Ko varat teikt par reakciju no Amerikas Savienoto Valstu puses?
– Par Irānu? Mēs dzirdējām, ko Tramps teica. Ka viņš rīkosies un palīdzība jau ir ceļā. Tagad mums jāredz, kā šī palīdzība izpaudīsies. Bet ko es varu teikt – es ceru, ka starptautiskā sabiedrība atkal nepievils Irānas tautu.
– Ir vēl viens sarežģīts gadījums. Grenlande. Tas arī jautājums par Amerikas iesaisti.
– Tā ir. Jums drīz būs jaunais ASV vēstnieks. Es nevaru runāt Trampa vārdā un negribu runāt viņa vārdā. Bet Amerikas Savienotās Valstis ir mūsu sabiedrotās.
– Un arī Dānijas sabiedrotās...
– Un arī Dānijas... Jā, manuprāt, šis ir labs jautājums Eiropai un ASV. Ko tagad darīt ar Grenlandi? Bet ko es varu teikt par Trampu, mēs vienmēr būsim viņam pateicīgi. Pateicoties viņam, mūsu ķīlnieki tika atbrīvoti. Un par to Izraēlas iedzīvotāji vienmēr būs pateicīgi. Gazā ir palikušas viena mūsu pilsoņa mirstīgās atliekas, kas vēl nav atgūtas. Tikai viena. Pateicoties Trampam un viņa izdarītajam spiedienam, mēs atguvām pārējos ķīlniekus. Un par to mēs esam viņam ļoti pateicīgi. Ikvienam ir apziņa, ka tas taču varēja notikt ar mani. Bija cilvēki, kurus sagrāba un aizveda prom no mājām, no ballītēm. Un katrs apzinās – tas varēju būt es...
– Pēc nesenā teroristu uzbrukuma Austrālijā tika ziņots, ka ebreji visā pasaulē ir kļuvuši par mērķi. Cik droši ebreji var justies šeit, Latvijā?
– Es jūtu, ka Latvija ir droša vieta ebreju kopienai. Droša vieta izraēliešiem. Mums ir ļoti laba sadarbība ar jūsu drošības dienestiem, policiju. Notiek pastāvīga informācijas apmaiņa ar Izraēlas drošības dienestiem, un mēs esam patiesi pateicīgi par labo sadarbību.
– Un Latvijā arī nav ekstrēmistu.
– Tieši tā. Jums nav savu ekstrēmistu, tas ir svarīgi. Jā, varu teikt, ka šeit esmu drošībā.
– Toties mums valdībā ir partija, kas atbalsta Palestīnu un vada Aizsardzības ministriju. Kā tas ietekmē mūsu valstu attiecības?
– Domāju, ka Latvija saprot, ka gan Latvijai, gan Izraēlai ir līdzīgi drošības izaicinājumi. Abas valstis atrodas tādos reģionos, kas rada drošības izaicinājumus. Un mums ir jābūt tiem gataviem, mums jāgatavojas. Izraēla ir valsts, kurai, tāpat kā Ukrainai savā reģionā, ir ekspertīze, zināšanas, tehnoloģijas un viss ir pārbaudīts praksē. Tāpēc domāju, Latvija ļoti labi zina, ko var iegūt no sadarbības ar Izraēlu aizsardzības jomā. Un arī ārkārtas situāciju gatavībā. Pirms trim nedēļām Izraēlu apmeklēja jūsu Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle ar delegāciju. Satiku viņu pēc atgriešanās, un viņš bija ļoti apmierināts ar redzēto, ar vizītes saturu un atklātības līmeni. Pat starp kaimiņvalstīm jūs ne vienmēr dalāties ar saviem profesionālajiem noslēpumiem, ne vienmēr visu atklājat. Lūk, un viņš teica, ka Izraēlā pieredzēja ļoti lielu atvērtību un vēlmi dalīties ar informāciju. Viņiem bija tikšanās gan valsts ārkārtējo situāciju iestādē, gan militārajā institūcijā, kas atbildīga par civiliedzīvotāju sagatavošanu krīzēm. Izraēlai ir patiešām liela pieredze šajā jomā. Atceros, 1991. gadā, kad pati biju 11. klasē, Irāka uz mums draudēja palaist ķīmiskās raķetes. Iedomājieties! Mums izdalīja gāzmaskas, sagatavoja sabiedrību, skaidroja, kas jādara... Tagad Izraēla pārvar atkal jaunus izaicinājumus. Un mums ir liela pieredze, kā sagatavoties un kā komunicēt ar civiliedzīvotājiem kara laikā vai citu krīžu apstākļos.
Latvijas delegācija apmeklēja arī Haifu, kas ir trešā lielākā pašvaldība Izraēlā, lai redzētu, kas tiek darīts pašvaldību līmenī. Apmeklēja elektroenerģijas uzņēmumu, kas ir kritiskā infrastruktūra, lai redzētu, kā tā ir sagatavota. Viņi bija ļoti apmierināti ar vizīti. Ja tev rūp tava valsts, tad tu dari visu iespējamo, lai padarītu to drošu. Un Izraēlā ir zināšanas un vēlme dalīties tajās ar Latviju.
– Mums vispirms būtu vajadzīgs jūsu Dzelzs kupols (pretraķešu vairogs).
– Tas ir vajadzīgs visiem.
– Vai, jūsuprāt, Latvijas iedzīvotāji izprot Izraēlas situāciju?
– Gan jā, gan nē. Es teiktu, ka nepietiekami. Jo, no vienas puses, jūs ļoti koncentrējaties uz Krieviju. Un tam ir labs iemesls. Krievija un Ukraina. Tuvajiem Austrumiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Turklāt jums šeit nav daudz ekspertu, kam būtu saistība ar Tuvajiem Austrumiem. Tas nav viņu dienaskārtībā. Bet, no otras puses, jūs esat arī valsts, kas, tāpat kā Izraēla, dzīvo ar problemātiskām kaimiņvalstīm. Tāpēc ir labāka izpratne par to, ko nozīmē būt mazai valstij blakus...
– Ienaidniekam.
– Jā. Ja esat Šveice vai Spānija, valstis, kas atrodas tālu... jūs nesaprotat. Un es saprotu, kāpēc. Jūs taču dzīvojat Eiropā – brīnišķīgā, mierpilnā. Kā gan jūs varat saprast, ko tas nozīmē? Tāpēc Latvijai no šī viedokļa ir daudz labāka izpratne. Mums plašas iespējas sadarbībai. Un ne tikai drošības jomā. Minēšu piemēru, ko dzirdēju vakar. Latvijā šonedēļ plānoja ierasties 9 tūrisma kompānijas no Izraēlas, lai uzsāktu ceļojumu pakešu pārdošanu uz Latviju (šī viesošanās gan nenotika esošās situācijas dēļ Tuvajos Austrumos). Tūristiem no Izraēlas Latvija kļūst arvien pievilcīgāka.
– Tas patiesi ir dīvaini, jo tūristi no Vācijas vai Itālijas šeit neierodas. Viņi te nejūtas droši.
– Nu, mums tā nav problēma. Ziniet, mēs braucam no Izraēlas un nebaidāmies, jo dzīvojam tur, kur dzīvojam. Uz Latviju ir tiešie reisi un, sākot ar vasaru, lidos vēl viena kompānija divas reizes nedēļā. Un arī uz Viļņu. Mūsu tūristi ir atklājuši priekš sevis šo reģionu un ierodas arvien lielākā skaitā.
– Bet ne ziemā.
– Nu, labāk vasarā. Tad pie jums ir daudz jaukāk. Tiktāl par tūrismu, bet varam runāt arī par politisko līmeni. Mūsu prezidents augustā bija vizītē Baltijas valstīs un Latvijā. Mūsu ārlietu ministrs šeit bija divas reizes – jūlijā un novembrī. Viņiem ir ļoti laba viedokļu apmaiņa, ļoti atklātas diskusijas. Bet jūs vaicājāt, vai cilvēki šeit izprot Izraēlas situāciju, un es domāju, tā nav tikai Izraēlas problēma – daudzi cilvēki iegūst informāciju sociālajos medijos. Ja es paskatos savā tvitera kontā, es redzu tikai tās lietas, kam piekrītu, jo algoritms vēlas, lai paliktu te ilgāk. Es atkal, atkal un atkal redzu tos pašus vēstījumus. Un tā tas darbojas. Cilvēki, un visbiežāk tie ir jaunieši, dzīvo savos burbuļos. Ne vienmēr viņi ir labi informēti, un viņiem arī nav pacietības un laika, lai izprastu situācijas sarežģītību. Un viņi atkal un atkal dodas sociālajos tīklos pakaļ apliecinājumam, ka Izraēla ir tā sliktā, bet Palestīna tā labā.
– Un «rokas nost no Venecuēlas»...
– Tā ir tāda vienkārša pašindoktrinācija. Un viņiem ne vienmēr ir pietiekami daudz instrumentu, lai uzdotu jautājumus un debatētu.
– Jo tie ir jaunieši.
– Tieši tā. Viņi pietiekami nepārzina vēsturi. Un tā ir visā pasaulē. Es nerunāju tikai par Latviju. Viņi ierauga kaut ko tiktokā un domā, ka šī ir realitāte. Bet tiktoks ir Ķīna.
– Ko mēs varam darīt?
– Ko mēs varam darīt? Pirmām kārtām jau tāpēc es atbalstu tiešu sarunu un dialoga uzturēšanu. Un, ja arī jautājumi ir sarežģīti, es labprāt uz tiem atbildu.
– Viņi saka, ka jūs nogalināt palestīniešus.
– Ir ļoti grūti un nomācoši diskutēt ar cilvēkiem, kuri ir nezinoši un ignoranti. Kad mēģinu aprakstīt sarežģīto realitāti, ar ko saskaramies, to, kas notiek uz vietas, viņi domā, ka tā visa ir propaganda, un pat nevēlas tikt informēti. To ir grūti pārvarēt.
– Propaganda nāk arī no Krievijas.
– Pieļauju, ka tā. Kas atkal noved mūs pie klusuma publiskajā telpā par Irānu. Ziniet, vīrieši un sievietes, kas atgriezās no gūsta Gazā, Izraēlas televīzijā atklāti runā par piedzīvoto vardarbību, par izvarošanām. Jā, viņi tika seksuāli izmantoti – gan vīrieši, gan sievietes. Bet neviena ANO organizācija, nevieni sieviešu tiesību aizstāvji par viņiem neiestājas, viņus tas neinteresē. Labāk nemaz nepieminēsim, jo tie ir izraēļi... Pasaulei ir problēma ar informācijas manipulēšanu. Cilvēkiem būtu jāatver acis un jāieskatās faktos. Jāierauga šīs interešu grupas, kas mudina cilvēkus iet ielās un demonstrēt atbalstu palestīniešiem, bet tikai tiem, ko var uzskatīt par Izraēlas upuriem. Ja tie ir HAMĀS upuri, viņiem vairs nav nozīmes. Kas notiek ar izraēliešiem, tam nav nozīmes. Kas notiek ar irāņiem, kas notiek ar kurdiem Sīrijā, jezīdiem, Nigērijas kristiešiem, kas tiek nogalināti, tam visam nav nozīmes.
– Man personīgi galvenais arguments un skaidrojums notiekošajam ir tas, ka esam kristieši. Viņi ir musulmaņi. Un tās ir divas pasaules viena pret otru.
– Ja viņi ir radikāli... tā ir problēma, ja viņi ierodas un vēlas uzspiest savas vērtības. Varbūt esat dzirdējis, kas notiek ar universitātēm Apvienotajā Karalistē. Arābu Emirāti, Emirāti, kas ir musulmaņu valsts, atsaukuši stipendijas saviem pilsoņiem studijām Lielbritānijas augstskolās, jo baidās no savu jauniešu radikalizācijas. Baidās no musulmaņu brālības. Un tie ir Emirāti. Tātad runa nav par musulmaņiem kā tādiem. Runa ir par radikālismu. Mums ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem ir pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības. Viņiem ir sava vēstniecība Izraēlā. Mums ir vēstniecība Emirātos. Arī Bahreinā. Arī Marokā. Tās ir musulmaņu valstis, bet tās saprot, ka radikālais islāms ir problēma viņiem, tāpat kā Izraēlai. Pretējā gadījumā viņi pārtrauktu attiecības ar mums, taču viņi to nedara. Šīs musulmaņu valstis – Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Maroka, Ēģipte, Jordānija, tās saprot, ka radikālais islāms ir kopēja problēma. Viņi baidās no HAMĀS, viņi baidās no islāma džihāda, viņi baidās no musulmaņu brālības. Un arī Eiropai ir nopietns iemesls baidīties.
– Taču Latvijas drošībai galvenais drauds pašlaik ir Krievija. Bet Krievija nav Izraēlas ienaidniece.
– Nē.
– Varbūt varat paskaidrot attiecības starp jūsu valstīm.
– Kā jau teicu iepriekš, starp Krieviju un Irānu pastāv sadarbība. Irāna ir mūsu lielākais ienaidnieks.
– Un Krievija nav jūsu draugs.
– Ar Krieviju ir divas lietas. Pirmkārt, viņi atradās Sīrijā – viņiem tur ir militārās bāzes, un viņi tur atradās, kad Izraēlai bija militāri jārīkojas Sīrijā. Mums tas bija jākoordinē ar krieviem, lai viņi nevērstos pret mūsu lidmašīnām. Otrkārt, Krievijā ir liela ebreju kopiena.
Savukārt mēs visur vienmēr iestājamies par Ukrainu. Mēs to skaidri sakām gan ANO, gan visās pārējās starptautiskajās organizācijās. Ir acīm redzams, kurā pusē katrs stāvam.
– Vai Izraēla ir plānojusi, kā rīkosies, ja Krievija iebruks Baltijas valstīs?
– Vai mums ir šādi plāni? Nē.
– Bet kāda būtu Izraēlas reakcija? Jo mēs gatavojamies karam.
– Jums ir jābūt gataviem, absolūti. Un tieši to mēs tagad darām – palīdzam nevis gaidīt, kamēr kaut kas notiks, bet savlaicīgi sagatavoties ārkārtas situācijām, mēs palīdzam ar aizsardzības tehnoloģijām, ko Latvija iegādājās no mums. Mums rūp, lai Latvija būtu pēc iespējas sagatavotāka. Priekšrocība, kas ir Latvijai, bet nav Izraēlai, ir tā, ka jūs esat NATO dalībvalsts.
– Tas ir liels bonuss mums.
– Tas ir liels bonuss. Mums tā nav.
– Bet mums ir nepieciešams Dzelzs kupols.
– Dzelzs kupols, jā. Bet fakts, ka jūs esat NATO daļa, rada šo atturošo efektu. Jums ir viss NATO lietussargs, kas radīts, lai nāktu palīgā.
– Tikai ar NATO ir tāda problēma kā Trampa kungs.
– Es neesmu viņa vēstnieks, nevaru runāt viņa vārdā. Taču Tramps līdz šim ir pierādījis, ka ir gatavs rīkoties. Redzēsim, ko viņš tagad darīs ar Irānu. Un neaizmirsīsim – ja Irāna tiks vājināta, Krievija zaudēs svarīgu sabiedroto. Tas būtu labi mums visiem.
– Tikmēr mēs varam cerēt uz NATO un gatavoties paši.
– Precīzi. Mūsu gadījumā esam valsts, kas dzīvo, nemitīgi gatavojoties vissliktākajam. Un tāpat pienāca 7. oktobris. Tāpēc vienmēr, vienmēr ir jābūt gataviem pienācīgi izvērtēt draudus, nenovērtēt tos par zemu. Tas ir ļoti svarīgi.
– Sarunas noslēgumā, ko jūs novēlētu Ogres novada iedzīvotājiem? Kādu vēstījumu vēlaties atstāt pēc šīs vizītes?
– Es novēlu Ogres un Latvijas iedzīvotājiem dzīvot mierā un drošībā. Jums ir brīnišķīga, brīnišķīga valsts. Novēlu spēt pilnībā izbaudīt jūsu valsts potenciālu bez raizēm par drošību. Manuprāt, tas ir vissvarīgākais. Spēt novirzīt pietiekamus resursus veselībai, izglītībai, tehnoloģijām, attīstībai. No tā, ko es šeit redzēju, jums ir patiešām spējīga jaunā paaudze. Lai viņiem izdodas pilnvērtīgi īstenot savu potenciālu. Lai cilvēkos attīstās kritiskā domāšana un viņi saprot lietderību sadarbībai ar Izraēlu. Viņi var būt ieguvēji ikvienā jomā, gan kā studenti mūsu augstskolās, gan kā tūristi un tikpat labi uzņēmēji. Izraēla ir valsts, kurai ir ļoti daudz ko piedāvāt, un mēs priecāsimies, ja Latvijas ļaudis šīs iespējas izmantos.
– Paldies jums par sarunu!
– Paldies.
