Cattleya Dowiana - Andra savā ierakstā vecākus uzrunā tieši: “Cienījamie pusaudžu vecāki, kuru lolojumiem ir elektroskūteri, noņemiet, pārdodiet, saskaldiet vai aizsūtiet uz Zimbabvi, kamēr nav notikusi liela nelaime! Tas nenormālo bars ar nenormālu ātrumu triecas pa ietvēm, pāri šosejai, pretim braukšanas joslai, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, nesamazinot ātrumu [..].”
Viņa aicina vecākus padomāt par iespējamajām sekām: “Padomājiet, vai gribēsiet būt atbildīgi par kāda cilvēka, dzīvnieka sakropļošanu vai nāvi, ja neuzspēs ieskriet zaļajā zonā, ja tāda būs blakus, jeb glābiņš uz šoseju zem mašīnām. Un šajā gadījumā, kad tas bars izraisīs nelaimi, man būs ļoti žēl kājāmgājēju vai mašīnas šoferīša, kurš neuzspēs piebremzēt.”
Bīstamas situācijas uz ielām, pie skolas un pat veikalā
Vairāki komentētāji stāsta par situācijām, kurās paši nonākuši tuvu negadījumam. Jolanta Koroļova atceras gadījumu pirms nedēļas, braucot pa galveno ceļu – Ozola ielu: “Labi, ka ātrums nebija liels, jo no Lībiešu ielas (no kuras izbraucot ir jādod ceļš) iznesās puiši ar elektroskūteriem, neapstājoties un nepārliecinoties, ka neviens cits nebrauc pa galveno ceļu. Ja kāds cits būtu braucis ar lielāku ātrumu, tad tur būtu viss ļoti bēdīgi.”
Līdzīgu pieredzi ar velosipēdistiem apraksta Mārtiņš Mālnieks: divi sākumskolnieki no skolas kalna pilnā ātrumā ar riteni šķērsojuši Lejas ielu, nonākot vien 1–2 metru attālumā no sadursmes ar viņa auto. “Kad aizrādīju, tad abi pasmējās. Lūdzu, runājiet ar bērniem mājās, ja dodat riteņus vai citus pārvietošanās līdzekļus,” viņš aicina.
Ieva Cielava norāda, ka problēma nav tikai uz ielām: “Brauc arī iekšā veikalā. Reiz puisis mani gandrīz notrieca tieši Maximas durvīs.”
Īpašas bažas paustas par situāciju pie skolas. Krista Ūzula raksta: “Pie skolas veidojas ļoti bīstamas situācijas ar šiem jauniešiem uz skrejriteņiem – pirmklasnieki skraida pēc stundām pie skolas laukuma, kamēr blakus traucas skrejriteņi lielā ātrumā un vēl trikus taisa. Kad aizrāda jauniešiem, viņi rupji pasūta un aizbrauc smiedamies!” Viņa cer, ka ierakstu izlasīs arī paši vecāki, jo “jūsu atvasas apdraud mazākos pie skolas teritorijas”.
Laura Keira stāsta, ka pie Maximas redzējusi uz viena skrejriteņa braucam trīs meitenes, turklāt ķivere bijusi tikai vienai no viņām.
Tumsā – bez gaismām
Vairāki iedzīvotāji uzsver, ka situācija kļūst vēl bīstamāka, iestājoties tumšajam gadalaikam. Kristaps Kaire jautā: “Kurš adekvāts vecāks ļauj saviem bērniem braukt pa ielām ar tiem frankenšteiniem bez gaismām? Citi brauc ar mobilā telefona lukturīti. [..] Viņi reāli nav redzami. Brauc pa divi, trīs, un vienam no viņiem telefona lukturītis.” Viņš ir skarbs: “Ja tev ir vienalga tavs bērns, nevajag citus pataisīt par slepkavām.”
Santa Aveniņa dalās, ka nošokējusies par vecāku bezatbildību, Helovīna vakarā laižot bērnus saldumu medībās ar velosipēdiem: “Mīļie vecāki, jūsu lolojumus uz velo gandrīz nevar redzēt!” Viņa atgādina, ka Ceļu satiksmes noteikumi paredz – braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēda priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim.
Kam jāuzņemas atbildība?
Daļa komentētāju atbildību redz galvenokārt vecākos. Laura Keira aicina: “Ja ļaujat bērniem braukt ar elektroskrejriteņiem, lūdzu, iemāciet viņiem ceļu satiksmes noteikumus un drošību. [..] Atcerieties, ka viena bezatbildīga brauciena sekas var skart ne tikai pašu bērnu, bet arī viņa draugus. Bērnu drošība sākas ar vecāku atbildību!”
Jānis Kravalis norāda, ka jaudīgie skrejriteņi ir apzināta vecāku izvēle: “Tas, kā jaunieši pārvietojas uz pakaļējiem riteņiem, ir bīstami, tie specializētie skrejriteņi ir apzināts vecāku pirkums! Te prasītos CSN palasīt, ko var un ko nevar!”
Citi gaida rīcību no pašvaldības policijas. Ilze Racicka jautā: “Vai pašvaldības policija neko nevar darīt? Ir taču kaut kā jāierobežo šī trakošana.” Mārīte Šleine uzskata, ka jaunieši trako arī tāpēc, ka “nav bijības no pašvaldības policijas”: “Kādiem aizrādītu, piestātu, parunātu – citi arī to uzzinātu un sabremzētos trakulībās.” Viņa piebilst, ka līdzīgi ir ar skvērā pretī Maximai ik dienu sēdošajiem un alkoholu lietojošajiem cilvēkiem, un, pati ikdienā pavadot pilsētas centrā astoņas stundas, policijas darbību neredz.
