Likumsargi atzīst, ka brīvdienas tik tiešām bijušas traģiskas un ikdienā šādi negadījumi nenotiek bieži. Šogad kopumā, ieskaitot aizvadītās brīvdienas, uz ceļiem bojā gāja 65 cilvēki.

Traģiskie negadījumi nedēļas nogalē notikuši dažādās Latvijas vietās. Piemēram, sestdien uz Tallinas šosejas (A1) Ādažu novadā pie Kadagas noticis satiksmes negadījums, kur viens cilvēks gājis bojā. Apstākļi - policija saņēmusi izsaukumu par kravas transportlīdzekļa un vieglās automašīnas sadursmi, gūto traumu rezultātā vieglās automašīnas vadītājs miris. Nedēļas nogalē bojāgājušais ir arī Siguldas novada Mālpils pagastā uz autoceļa P8 Inciems–Sigulda–Ķegums, arī Smiltenes novadā, Smiltenes pagastā uz autoceļa P24 Smiltene–Valka. Savukārt svētdien traģēdija piedzīvota Tukuma novadā, Pūres pagastā, kur kravas automašīna notrieca gājēju, kurš gājis bojā notikuma vietā.

Kā LETA vēstīja, jau svētdien no rīta tika fiksēts, ka kopumā ceļu satiksmes jomā pieņemti 525 administratīvo pārkāpumu lēmumi, tajā skaitā 218 par ātruma pārsniegšanu, kā arī četri par agresīvu braukšanu. Par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā sākti pieci administratīvo pārkāpumu procesi un septiņi kriminālprocesi.

Satiksmes kultūras pētnieks Ivars Austers LSM atgādina – mēs esam pieķērušies sodu sistēmai, bet gandrīz pilnībā ignorējam izglītošanu. Vidējā ātruma radari ir labs piemērs, taču tie aptver tikai nelielu ceļu posmu. Kā norāda pētnieks, ātrums nav vienīgais nāves cēlonis – ir nepārdomātas apdzīšanas, agresīva braukšana, uzmanības novēršana, gājēju ievainojamība.

E.Zivtiņš pārliecināts, ka šobrīd ir pieci apstākļi, kas pastiprina traģiskos skaitļus - 

1. Nav sistēmiskas stratēģijas. Nav vienotas, izmērāmas un uz datiem balstītas satiksmes drošības programmas.
2. Nepietiekama Ceļu policijas klātbūtne. Patrulēšana ir minimāla, un šoferi to apzinās.
3. Izglītošana faktiski izzudusi. Nav regulāru kampaņu, kas uzrunā dažādas sabiedrības grupas un uztur savstarpējas cieņas kultūru.
4. Tehniskie risinājumi ir fragmentāri. Radari ir, bet to izvietošanas plāns ir novecojis !
5. Mikromobilitāte nav integrēta drošā satiksmē. Skrejriteņu lietotāji un citi neaizsargātie satiksmes dalībnieki ir īpašā riska grupā.

Viņš norāda, ka daudzviet pasaulē jau pārskata vidējā ātruma kontroli. "Ir novērots, ka vidējā ātruma kontroles mehānismi, lai arī efektīvi ierobežo ātrumu konkrētās vietās, nereti veicina neapdomīgas un bīstamas apdzīšanas pēc kontrolētajiem posmiem. Šī parādība rada smagas avārijas un cilvēku bojāejas. Tāpēc daudzās valstīs jau atsakās no šīs vienas kontroles metodes un meklē integrētākus, kompleksākus risinājumus, kuros iekļauta arī sabiedrības izglītošana un aktīva satiksmes kultūras veicināšana. Latvijā šāda pārdomāta pieeja ir vitāli nepieciešama," tā deputāts. 

Viņš rosina steidzami gan "atjaunot kompleksu satiksmes drošības stratēģiju, kurā apvienota likumdošana, uzraudzība un sabiedrības izglītošana", gan "ieviest satiksmes drošības mācības no skolas sola", gan - mainīt pieeju sodu sistēmai un palielināt Ceļu policijas redzamību. Tas ietvertu regulāras, mērķētas patrulēšanas un mobilos radarus visos bīstamākajos posmos.

Viņaprāt, šī nedēļas nogale nav tikai skumja sakritība – tas ir politisks brīdinājums. "Ja mēs nemainīsim pieeju no “sodu valstis” uz izglītotu, drošību cienošu sabiedrību, tad nākamās “asiņainās brīvdienas” būs tikai laika jautājums," tā E.Zivtiņš.

Piedāvājam ieskatīties dažās sociālo tīklu komentētāju pārdomās -