Krāslavas pašvaldības civilās aizsardzības organizators Aivars Belkovskis aģentūrai LETA sacīja, ka bezpilota lidaparātu redzējuši iedzīvotāji un ziņojuši pašvaldībai. Ņemot vērā notikušo, domē sasaukta civilās aizsardzības komisijas sēde.

Latvijas gaisā telpā Krāslavas novadā fiksēto vismaz vienu dronu apstiprināja NBS pārstāvis, pulkvedis Māris Tūtins. Šobrīd tiek darīts viss, lai dronu notriektu, nekaitējot iedzīvotājiem, sacīja Tūtins.

No plkst. 11.27 apdraudējums izsludināts arī Augšdaugavas novadā. Tas nozīmē, ka apdraudējums faktiski ir Daugavpilī, Ludzā, Rēzeknē, Krāslavā un citās šo novadu pilsētās.

NBS kopā ar NATO sabiedrotajiem pastāvīgi monitorē gaisa telpu, lai nodrošinātu spēju nekavējoši reaģēt uz potenciālu apdraudējumu, pauž NBS. Armija iepriekš ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas, nosūtot papildu vienības.

Gaisa apdraudējuma gadījumā nav automātiski jāveic iedzīvotāju, apmeklētāju vai skolēnu evakuācija no sabiedriskām ēkām, aģentūrai LETA iepriekš atzina Krīzes vadības centrā (KVC).

Šādā situācijā galvenais ir nevis doties ārā, bet gan pēc iespējas ātri atrast drošāku vietu ēkā. Tāpat jāievēro divu sienu princips - proti, jāatrodas vietā, kur starp cilvēku no ēkas ārpuses atdala vismaz divas sienas. Tāpat jāaizver logi un durvis, jāattālinās no logiem, stiklotām virsmām un ārsienām, un jāseko atbildīgo dienestu norādījumiem, norādīja KVC.

"Rīcība gaisa apdraudējuma gadījumā atšķiras no ēkas evakuācijas trauksmes. Nav jāatstāj ēka, ja vien par to nav atsevišķu atbildīgo dienestu norādījumu vai pašā ēkā nav radies tiešs apdraudējums, piemēram, ugunsgrēks, ēkas bojājumi, sprādziena risks vai citi apstākļi, kuru dēļ uzturēšanās ēkā vairs nav droša," uzsvēra centrā.