Otrdiena, 16.04.2024 06:42
Alfs, Bernadeta, Mintauts
Otrdiena, 12. marts, 2024 11:23

Ugunsdrošības pārbaužu rezultāti: katrā otrajā dzīvojamā mājā nav veikta elektroinstalāciju kontaktsavienojumu pārbaude

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
Ugunsdrošības pārbaužu rezultāti: katrā otrajā dzīvojamā mājā nav veikta elektroinstalāciju kontaktsavienojumu pārbaude
Unsplash.com
Otrdiena, 12. marts, 2024 11:23

Ugunsdrošības pārbaužu rezultāti: katrā otrajā dzīvojamā mājā nav veikta elektroinstalāciju kontaktsavienojumu pārbaude

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm 2023. gadā veica ugunsdrošības pārbaudes 1765 dzīvojamās mājās, kas ir par 31,62 % vairāk kā 2022. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā dzīvojamās mājās vidēji gadā tiek veiktas 1160 ugunsdrošības pārbaudes. Lielākoties pārbaudes īstenotas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās un visbiežāk piecu, trīs un divu stāvu ēkās.

“Katru gadu atbilstoši pieejamiem cilvēkresursiem un iespējām veicam ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamā sektorā, jo tieši tur notiek lielākā daļa traģisko ugunsgrēku, kuros iet bojā un cieš cilvēki. Jāatzīst, ka diemžēl pastāv zināma saistība starp biežāk konstatētajiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem un iespējamajiem ugunsgrēku izcelšanās iemesliem. Aizvadītajā gadā katrā otrajā dzīvojamā mājā pārbaudes laikā konstatējām, ka nav veikta elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaude ar termokameru un elektroinstalācijas pārbaude, kas jāveic reizi 10 gados. Savukārt, izvērtējot ugunsgrēku apstākļus, izcelšanās vietu un saņemto informāciju no iedzīvotājiem, mēs pieļaujam, ka katrs piektais ugunsgrēks dzīvojamā sektorā izceļas tieši no īssavienojuma vai elektroiekārtas. Un tas ir otrs biežākais ugunsgrēku iemesls aiz neuzmanīgas rīcības ar uguni un to skaits jau vairākus gadus turpina pieaugt,” uzsver VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.

Ugunsdrošības prasību pārkāpumi dzīvojamā sektorā

         Dzīvojamo māju pārbaužu rezultāti liecina, ka aizvadītajā gadā pieci biežāk sastopamie ugunsdrošības prasību pārkāpumi bija:

  • 50,78% gadījumos nav veikta elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaude ar termokameru.

         Elektroinstalāciju kontaktsavienojumiem jābūt tehniski labā stāvoklī, to izmantošanai jāatbilst ekspluatācijas noteikumiem un ražotāju noteiktajām prasībām. Elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti (piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī, aizsargierīču uzstādīšanas vietās) pārbauda ar termokameru. Pārbaudi veic kopā ar elektroinstalācijas pārbaudi reizi 10 gados.

  • 45,65% gadījumos nav veiktas elektroinstalāciju pārbaudes.

Cilvēku ieradumi un vienlaicīgi lietojamo elektroierīču skaits gadu gaitā mainījies, bet elektroinstalācijas lielā daļā ēku sen nav mainītas, kas palielina īssavienojuma risku. Elektroinstalācijas pārbaudi, ko nodrošina sertificēti speciālisti, jāveic reizi 10 gados, un ja tiek konstatētas nepilnības, tās iespējami īsā laika posmā jānovērš.

  • 38,41% gadījumos materiāli un priekšmeti uzglabāti tam neparedzētās vietās - kāpņu telpās, bēniņos, elektrosadales telpās vai elektrosadales skapjos un tml.;

Daudzīvokļu mājas bēniņus, pagrabu un balkonu jālieto atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam - tas nozīmē, ka ēkas bēniņos un balkonos nedrīkst veidot noliktavas, glabājot sadzīves mantas un citus priekšmetus. Savukārt, pagrabos sadzīves priekšmeti jāglabā tam paredzētajās, speciāli ierīkotās vietās, neaizšķērsojot evakuācijas ceļus. Ugunsgrēka gadījumā šādi uzglabāti priekšmeti var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos, kā arī kavēt ugunsdzēsēju glābēju darbu, apgrūtinot pārvietošanos.

  • 24,44% gadījumos ugunsaizsardzības sistēma nav darba kārtībā.

Ugunsaizsardzības sistēma automatizēti atklāj ugunsgrēka izcelšanos. Ja notikusi nelaime, izšķirošs ir laiks, tāpēc svarīgi, ka sistēma ir darba kārtībā. Ugunsaizsardzības sistēmu pastāvīgi uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām. Tai jābūt nepārtraukti ieslēgtai automātiskajā darba gaidīšanas režīmā.

  • 20,45% gadījumos evakuācijas ceļos - kāpņu telpās, zem kāpņu laidiem un laukumiem - novietoti priekšmeti, kā arī konstatēta patvaļīga būvniecība un durvis evakuācijas ceļos nav viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem.

Evakuācijas ceļi paredzēti cilvēku ātrai un neapgrūtinātai izkļūšanai no būvēm un telpām ugunsgrēka un citu briesmu vai draudu gadījumā, līdz ar to tiem ir jābūt brīvi pieejamiem. Izceļoties ugunsgrēkam, jebkurš šķērslis var kavēt iedzīvotāju un operatīvo dienestu pārstāvju pārvietošanos un līdz ar to apdraudēt viņu veselību un dzīvību.

Teju katrs trešais ugunsgrēks – dzīvojamā sektorā

Aizvadītajā gadā 27,17% no visiem ugunsgrēkiem norisinājās tieši dzīvojamā sektorā, turklāt nedaudz vairāk kā puse no tiem nepārsniedza 1 m2 platību. Ugunsdzēsēju glābēju novērojumi notikuma vietā ļauj secināt, ka dzīvojamā sektorā 61,87% gadījumu ugunsgrēku iespējamais iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Otrs biežākais ugunsgrēku iemesls ir nepareiza elektroierīču lietošana vai īssavienojums, kas iespējams izraisījis 21,79% no ugunsgrēkiem dzīvojamā sektorā, savukārt 12,08% ugunsgrēku iespējams izraisījusi nepareiza vai bojātu apkures ierīču lietošana.

“Vismaz trešo daļu ugunsgrēku mājokļos var novērst, ja tiek ievērotas ugunsdrošības prasības, bet pārējo novēršanai nepieciešama iedzīvotāju uzmanīga un pareiza rīcība – smēķējot, lietojot atklātu liesmu vai gatavojot ēdienu. Aicinu dzīvojamo māju īpašniekus un apsaimniekotājus atcerēties, ka ugunsdrošības prasības nav mūsu iegriba, bet gan reāli instrumenti, kas ļauj samazināt ugunsgrēku izcelšanos. Investīcijas dzīvojamās mājas ugunsdrošības stāvokļa sakārtošanā un uzlabošanā vienlaicīgi ar iedzīvotāju ieradumu maiņu atmaksājas, jo novērš traģisku ugunsgrēku izcelšanos un samazina nepieciešamību ieguldīt finansiālos līdzekļus ēkas atjaunošanā pēc ugunsgrēka,” skaidro M.Baltmanis.