Uzņemšanas nodaļa neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī, kā arī nodrošina plānveida pacientu uzņemšanu ar ģimenes ārsta vai speciālista norīkojumu. Darbs šajā nodaļā ir dinamisks, jo diennaktī te vidēji vēršas 35 līdz 60 cilvēku. Personāla uzdevums ir izvērtēt, kāda veida palīdzība katram tobrīd nepieciešama. Bez palīdzības nepaliek neviens, bet jautājums, cik ātrā laikā to iespējams saņemt. 

Vadītāja veselības aprūpes jomā skaidro, ka pacientu plūsma ir divu veidu. Vienus atved ar Neatliekamo medicīnisko palīdzību, otri ierodas paši. 

Pirmām kārtām Uzņemšanas nodaļa sniedz neatliekamu jeb akūtu palīdzību, un attiecīgi pacienti ir iedalīti piecās grupās.

Var nākties arī gaidīt 

Pirmā grupa ir tie, kuru dzīvība ir apdraudēta un palīdzība nepieciešama uzreiz, nekavējoties, bez jebkāda gaidīšanas laika. Tie lielākoties ir pacienti, kurus atved Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD). Šo prioritāro grupu jau sagaida mediķu komanda. 

«Ja tie ir sirds ritma traucējumi, pacientu sagaida anesteziologs kopā ar terapeitu. Ja tā ir politrauma, piemēram, kritiens no liela augstuma vai ceļu satiksmes negadījums, kur nepieciešama stabilizācija, pacientu sagaida traumatologs vai ķirurgs, anesteziologs un terapeits, lai izvērtētu, cik smagi ir bojājumi,» skaidro Evita Līva.

Otrā prioritāte ir ar gaidīšanas laiku līdz 15 minūtēm. Tie ir dzīvībai bīstami stāvokļi – krampji, smagas traumas, asiņošana no kuņģa – zarnu trakta, smakšana.

«Tas nozīmē, ka pacients ir tādā stāvoklī, kad palīdzība nav nepieciešama uzreiz, bet jāsniedz līdz 15 minūšu laikā. Piemēram, krampju lēkme jau ir daļēji nokupēta. Pacients jau saņēmis NMPD sniegto palīdzību, piemēram, trankvilizatorus un muskuļu relaksantus, un pieslēgts pie monitora, bet slimnīcā jāturpina novērošana.

Visbiežāk Uzņemšanas nodaļā paši vēršas pacienti no trešās līdz piektajai prioritātei. Trešajā prioritātē tās ir akūtas slimības un traumas, kas neapdraud dzīvību, bet ir iespējami sarežģījumi. Šajās situācijās gaidīšanas laiks ir līdz vienai stundai,» stāsta E. Līva.

Ceturtajai prioritātei gaidīšanas laiks ir no divām līdz četrām stundām, bet piektajai – līdz sešām stundām. Ceturtā un piektā prioritāte nozīmē lielākoties ambulatorus pacientus, kuri varētu vērsties arī pie sava ģimenes ārsta, piemēram, trauma bijusi pasen. Tās var būt arī vieglas saaukstēšanās pazīmes, kad pacientam nepieciešama tikai darbnespējas lapa brīvdienās, kad ģimenes ārsts nestrādā.

Vadītāja veselības aprūpes jomā norāda, ka iepriekš minētās grupas noteiktas, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 555 par neatliekamo medicīnisko palīdzību uzņemšanas nodaļās, kā arī Nacionālā veselības dienesta izstrādātajām pacientu triāžām. 

«Kas vēl attiecas uz pacientu šķirošanu – ja, piemēram, ir pagājis noteiktais triāžas laiks, piemēram, trešajai prioritātei viena stunda, pacienta veselības stāvokli var vēlreiz izvērtēt, un, ja viņš joprojām ir stabilā stāvoklī, tad var gaidīt arī ilgāk, kamēr atbrīvojas ārsts, apskatot augstākas prioritātes pacientus, piemēram, divas stundas. Ja slimnīcā ir atvesti smagāki pacienti, tad viņiem ir priekšroka un citiem pacientiem gaidīšanas laiks var pagarināties,» skaidro E. Līva

Sākotnēji prioritāti izvērtē reģistrators ar medicīnas māsu

Ja pacienti ierodas caur vestibila ieeju, viņi nospiež reģistrācijas numuriņu, pēc kā tiek reģistrēti rindas kārtībā, un viņiem uzdod kontroles jautājumus. Atkarībā no atbildēm, lai izvērtētu veselības stāvokli, tiek piesaistīta medicīnas māsa, ārsta palīgs vai ārsts. 

Valsts ir noteikusi dežūrārstu sastāvu Uzņemšanas nodaļā atkarībā no slimnīcas līmeņa. SIA «Ogres rajona slimnīca» ir III līmeņa slimnīca, kur tiek nodrošināts – ginekologs – dzemdību speciālists, ķirurgs, pediatrs, anesteziologs un terapeits, kopā pieci speciālisti, kā arī radiologs, kurš pieejams attālināti. Ja ķirurgs tajā brīdī veic operāciju, pacienta stāvokli sākotnēji izvērtē medicīnas māsa vai ārsta palīgs, nepieciešamības gadījumā piesaistot citu dežūrārstu. Taču ķirurga apskate būs jāgaida, jo viens ārsts vienlaikus nevar atrasties gan operāciju zālē, gan Uzņemšanas nodaļā. Un, ja vienlaikus Uzņemšanas nodaļā būs vērsušies vairāki bērni, tad, kamēr pediatrs apskata vienu, citiem būs jāgaida rindā. Un šī rinda nav saistīta ar to, kurš atnācis ātrāk vai vēlāk, bet gan ar to, kurš ir smagākā stāvoklī un kuram nepieciešama ātrāka ārsta apskate un tālākās rīcības plāns. 

Ir bijuši arī gadījumi, kad, pacientam ierodoties pašam, rodas neatliekama situācija, tad medicīniskais personāls sniedz pirmo palīdzību.

Vadītāja veselības aprūpes jomā atzīst, ka nereti nākas sastapties arī ar pacientu neapmierinātību, jo viņi nesaprot un neredz kopainu. 

Ja pacientam dzīvība nav apdraudēta, piemēram, viņam jau divas nedēļas stipri sāp mugura, bet līdz šim nav vērsies pie ģimenes ārsta vai cita speciālista, bet nolēmis vērsties Uzņemšanas nodaļā, cerot saņemt tūlītēju palīdzību, var nākties vilties, jo atbilstoši prioritārai grupai būs jāgaida. Ja tajā brīdī nav citu smagāku pacientu, tad arī ar hronisku slimību vai vecu traumu nebūs jāgaida noteiktās stundas. Ja pacienti laikus vērstos pie ģimenes ārsta, tad liela daļa nemaz līdz slimnīcas Uzņemšanas nodaļai nenonāktu. Ārsti atzīst, ka gadījumi, kad pacienti laikus nav vērsušies pie ģimenes ārsta vai citiem speciālistiem, bet ierodas Uzņemšanas nodaļā, ir ļoti bieži. 

Primāri jāvēršas pie ģimenes ārsta

Renārs Čeredņičenko norāda – ka, piemēram, Uzņemšanas nodaļā no dienā apskatītajiem 70 pacientiem stacionēti tiek vidēji 15, bet pārējie, lielākoties ar dažādiem hronisku slimību paasinājumiem, var ārstēties mājās. 30 procentu šo pacientu noteikti būtu varējuši ārstēties pie sava ģimenes ārsta. 

«Laikā, kad ģimenes ārsti nestrādā, darbojas ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, pa kuru var piezvanīt un konsultēties par savu veselības stāvokli, vai ir nepieciešams vērsties pie dežūrārsta vai Uzņemšanas nodaļā. Dažkārt pēc sarunas, ja situācija ir akūta, šie ārsti savieno ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas tālāk nodrošina nepieciešamo palīdzību. Daļa cilvēku paši nespēj izvērtēt sava stāvokļa smagumu, bet citi ir pārliecināti, ka viņiem ir ļoti nopietna problēma, lai gan patiesībā tas ir stāvoklis, ko pilnībā varētu risināt ģimenes ārsts,» saka R. Čeredņičenko, un E. Līva papildina: «Mūsdienās ģimenes ārsti bieži sniedz arī attālinātas konsultācijas, kuru laikā var ieteikt labāko rīcību konkrētajā situācijā. Šobrīd sezonāli ļoti daudz pacientu vēršas ar gripas simptomiem, lai savlaicīgi uzsāktu pretgripas terapiju ar oseltamiviru. Pacienti slimnīcas Uzņemšanas nodaļā nereti vēršas tāpēc, ka netiek pie sava ģimenes ārsta ar akūtu saslimšanu. Saslimstot ar gripu, ir svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsāk pretgripas terapiju, jo, laikus uzsākot, ir labāks rezultāts un vieglāka slimības norise. Ja tuvojas brīvdienas un ir paredzēts apmeklēt dažādus publiskus pasākumus, kur itin viegli var noķert gripas vīrusu, jau laikus var lūgt savam ģimenes ārstam izrakstīt šo medikamentu, lai tas nepieciešamības gadījumā būtu pieejams un mājās, veicot gripas eksprestestu un apstiprinot diagnozi, varētu uzsākt atbilstošu terapiju.» 

Pacienti mēdz zvanīt Uzņemšanas nodaļai un konsultēties, kā labāk rīkoties, taču, kā jau iepriekš minēts, šādas konsultācijas nodrošina ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, jo Uzņemšanas nodaļas personālam bieži vien nav tik daudz laika, lai sniegtu detalizētas telefonkonsultācijas, ko labāk lietot saaukstēšanās vai citu saslimšanu gadījumā.

Samaksāt var desmit darba dienu laikā 

Jautāta, kādos gadījumos vēršanās Uzņemšanas nodaļā kļūst par maksas pakalpojumu, E. Līva skaidro, ka to izvērtē individuāli. Piemēram, ja pacients ierodas ar salauztu ģipsi, kuru pats sabojājis, un tas nav akūtas palīdzības gadījums, šāda palīdzība var tikt klasificēta kā maksas pakalpojums, bet galīgo lēmumu pieņem ārsts – viss atkarīgs no viņa izvērtējuma un pacienta stāvokļa. 

Dažkārt gadās, ka cilvēks grasās doties kādā tālākā ceļojumā, piemēram, uz Spāniju vai Ēģipti, ir ilgāku laiku slimojis un pirms brauciena vēlas pārliecināties, ka ar veselību viss kārtībā. Reģistrators šādā gadījumā pabrīdina, ka vizīte var būt maksas pakalpojums, bet arī šajā situācijā galīgo lēmumu pieņem ārsts, jo, piemēram, apskates laikā var atklāties akūta slimība, kam nepieciešama terapija, un tad to uzskata par akūtu palīdzību un maksas pakalpojums netiks piemērots.

«Reizēm ir gadījumi, kad pacients ir pabrīdināts par iespējamu maksas pakalpojumu, piemēram, gados vecāka sieviete kritusi pirms ilgāka laika un ierodas Uzņemšanas nodaļā pēc divām nedēļām ar sāpēm plecā. Viņa nav vērsusies pie ģimenes ārsta vai ambulatori pie speciālista, bet, veicot rentgena izmeklējumu, atklājas, ka ir lūzums un nepieciešama ārstēšana. Šādā gadījumā tas arī nebūs maksas pakalpojums. Bet, pat ja tas ir maksas pakalpojums, nav jāuztraucas – samaksāt var desmit darba dienu laikā,» skaidro E. Līva. 

Prioritāšu sistēma valstī izveidota, lai aizsargātu pacientus ar dzīvībai bīstamām situācijām. «Tā paredzēta prioritāro grupu noteikšanai un informē pacientus par iespējamo gaidīšanas laiku atbilstoši grupai. Protams, ja uzņemšanas dežūrārstu noslodze ir mazāka, pacientus pieņem ātrāk. «Personāls strādā intensīvi, bieži vien vienlaikus piedaloties operācijās un pacientu aprūpē, un tas diemžēl ietekmē gaidīšanas laiku. Taču mēs strādājam pie tā, lai palielinātu efektivitāti, apmācām personālu strādāt ātrāk un organizēt darbu tā, lai pacientiem palīdzība tiktu sniegta pēc iespējas operatīvāk,» saka R. Čeredņičenko. «Pirms vērsties slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, varu aicināt padomāt, kāda ir jūsu problēma. Ja tiešām tā ir neatliekama un tūlīt risināma, tad, protams, var nākt, ņemt numuriņu un stāties rindā. Bet citādāk es ieteiktu piezvanīt ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim, izrunāt situāciju un kopīgi pieņemt lēmumu,» saka Uzņemšanas nodaļas vadītājs. 

Un vēl, jāņem vērā, ka ir sākusies gripas sezona. Mediķi norāda, ka šobrīd vairāk dominē A gripa nekā B gripa – ar augstu temperatūru, kaulu laušanu, arī «Covid-19» nav pazudis. Pirms vērsties slimnīcā ar gripas pazīmēm, vēlams aptiekā iegādāties testu, kas jau 10 līdz 15 minūšu laikā sniegs rezultātu, un, vēršoties slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, attiecīgi lietot sejas masku, lai neinficētu citus pacientus, kuri gaida rindā. 

UZZIŅA

• Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis – palīdzība ārpus darba laika

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis: 66016001 nodrošina medicīniskus padomus ārpus ģimenes ārstu darba laika gadījumos, kad veselības problēmas nav neatliekamas, bet nepieciešama mediķa konsultācija. 

Tas paredzēts vienkāršu saslimšanu, nelielu traumu un hronisku slimību saasinājumu gadījumos, kā arī situācijās, kad ir šaubas, var zvanīt uz 113.

Tālrunis darbojas darba dienās no pulksten 17 līdz pulksten 8, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti. 

Mediķi sniedz konsultācijas latviešu, krievu un angļu valodā, un zvanīt var iedzīvotāji no visas Latvijas. Zvans nav paaugstinātas maksas – maksa atkarīga no zvanītāja operatora tarifa.

Nepieciešamības gadījumā konsultants var ieteikt vērsties pie ārsta klātienē vai pāradresēt zvanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, ja veselības stāvoklis apdraud dzīvību.

• Ārpus ģimenes ārstu darba laika pieejami arī dežūrārsti 

Ja medicīniskā palīdzība nepieciešama ārpus ģimenes ārsta darba laika, bet veselības stāvoklis neļauj gaidīt, Rīgā un citās lielākajās pilsētās pieejami dežūrārsti. Dežūrārsts sniedz palīdzību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, pie kura ģimenes ārsta pacients ir reģistrēts.

Izvērtējot pacienta veselības stāvokli, dežūrārsts nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs izrakstīt zāļu receptes vai atvērt darbnespējas lapu.

Ogrei tuvākais dežūrārsts pieaugušajiem pieejams darbdienās no pulksten 15 līdz 20 un sestdienās no pulksten 8 līdz pulksten 15 Salaspils Veselības un sociālās aprūpes centrā, Lauku ielā 8, tālruņi: 67800759; 67800750. Informācija par citiem dežūrārstiem atrodama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā. 

• Neatliekamos gadījumos jāzvana – 113, Ogres slimnīcas Uzņemšanas nodaļu var sazvanīt pa tālruni: 650 24 450.