Kā ziņo izlūkdienesti, šie īpašumi var būt daļa no plaša tā dēvētā “Trojas zirgu” tīkla, kas paredzēts spiegošanai, sabotāžai un sagatavošanās darbiem iespējamiem uzbrukumiem situācijas eskalācijas gadījumā.

Publikācijā teikts, ka minētie aģenti iegādājas noliktavas, dzīvokļus, pamestas ēkas kā arī salas vismaz desmit dažādās Eiropas valstīs. Pēc izlūkdienestu sniegtās informācijas, šie objekti varētu tikt izmantoti kā novērošanas bāzes, sabotāžas plānošanas vietas vai slepenas noliktavas.

Trīs Eiropas izlūkdienestu pašreizējie un bijušie darbinieki apgalvo, ka dažos no šiem īpašumiem, iespējams, jau tagad tiek glabāti droni, sprāgstvielas un ieroči vai arī darbojas slepenie aģenti.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Eiropā ievērojami pieaudzis ar Maskavu saistītu sabotāžas incidentu skaits. Specdienesti neizslēdz iespēju, ka daļa no šiem incidentiem varētu būt bijusi ģenerālmēģinājums plašāka mēroga operācijām.

Pēc izlūkdienestu amatpersonu teiktā, Kremlis var mēģināt rīkoties citādi, lai izvairītos no NATO 5. panta par kolektīvo aizsardzību iedarbināšanas. Mērķis varētu būt paralizēt transportu, enerģētikas nozari un sakarus NATO valstīs, vienlaikus saglabājot iespēju noliegt savu līdzdalību.