LVB kā piemēru min vienu no lielākajām veterinārajām klīnikām "Pet City", kurā kopš augusta reģistrēti 11 dzīvnieku saslimšanas gadījumi, kas ir daudzkārt vairāk nekā iepriekšējos gados. Ne visiem dzīvniekiem diagnoze apstiprināta laboratoriski, taču slimības pazīmes un gaita liecina par leptospirozi.

LVB priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis norāda, ka šī gada vasarā un rudenī veterinārārsti novēro vairāk leptospirozes gadījumu nekā iepriekš. "Pet City" klīnika ir ziņojusi par to arī Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kura pienākumos ir veikt epidemioloģisko izpēti. Dūrītis uzsver, ka ir nepieciešams rūpēties par suņu vakcināciju, īpaši teritorijās, kur ir augsts inficēšanās risks.

Saslimušo un arī mirušo suņu vidū ir gan nevakcinēti, gan arī pret leptospirozi vakcinēti dzīvnieki. LVB to skaidro ar faktu, ka vakcīnas aizsardzība pret leptospirozi parasti ilgst apmēram gadu. Taču, ja suns dzīvo vietā, kur slimība ir bieži sastopama, vai tam ir liels inficēšanās risks, piemēram, saskarē ar ūdenstilpnēm vai grauzējiem, vakcinācija var būt nepieciešama biežāk - līdz pat divreiz gadā.

LVB aicina dzīvnieku īpašniekus pārbaudīt, vai un kad vakcinācija ir veikta. Ja tā veikta ilgāk nekā pirms gada, suns jāvakcinē atkārtoti. Ja ir augsts inficēšanās risks, dzīvnieks jāvakcinē reizi pusgadā.

Kā norāda Dūrītis, slimie dzīvnieki leptospirozes ierosinātāju - spirohētu - var izdalīt vairākas nedēļas pēc saslimšanas. Turklāt daži dzīvnieki var būt hroniski nēsātāji, bet paši slimības pazīmes neizrāda. LVB aicina veikt deratizācijas pasākumus, lai nepieļautu grauzēju savairošanos.

Pirmās leptospirozes pazīmes suņiem var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra, vemšana, mazkustīgums, vēlāk parādās dzeltenas gļotādas un āda. Sastopoties ar šādām situācijām, nekavējoties jāmeklē veterinārārsta palīdzība un stingri jāievēro personīgā higiēna.

Leptospiroze ir akūta infekcijas slimība, ko pārnēsā galvenokārt grauzēji. Tā ir zoonoze un ļoti bīstama arī cilvēkiem. Risks inficēties palielinās, pazeminoties temperatūrai, kad žurkas un peles pārceļas uz siltākām vietām - cilvēku mājokļiem un lauksaimniecības telpām.

Dzīvnieki un cilvēki var inficēties galvenokārt tieši saskaroties ar grauzēju urīnu, dzerot vai peldoties piesārņotā ūdenī, dzīvojot vai pastaigājoties mitrās teritorijās, kur leptospira var saglabāties uz virsmām ilgāku laiku.

Jau ziņots, ka šogad cilvēkiem Latvijā reģistrēti 29 leptospirozes gadījumi. SPKC iepriekš informēja, ka Latvijā šogad ievērojami pieaudzis smagas akūtas infekcijas - leptospirozes - gadījumu skaits un no šīs slimības miris viens pacients.

Leptospirozi pārnēsā dažādi dzīvnieki, īpaši peļveidīgie grauzēji, bet pārnēsātāji var būt arī lauksaimniecības dzīvnieki, suņi un kaķi, skaidro SPKC. Cilvēki visbiežāk inficējas ar slimību, nonākot saskarē ar dzīvnieku piesārņotu ūdeni, mitru augsni vai dzīvnieku izdalījumiem un citiem objektiem, kas piesārņoti ar inficētu dzīvnieku urīnu.

Lielākā daļa pacientu ziņojuši par iespējamu kontaktu ar grauzējiem vai vidi, kas varētu būt piesārņota ar to izdalījumiem, piemēram, strādājot piemājas dārzos.

Risks inficēties ar leptospirozi palielinās aukstajā gada laikā, dažādiem grauzējiem migrējot cilvēku mājokļos un lauksaimniecības telpās.

Lai novērstu inficēšanos ar leptospirozi, SPKC speciālisti aicina lietot cimdus, zābakus un aizsargapģērbu, veicot dārza, lauku vai dzīvnieku aprūpes darbus.

Vienlaikus no saslimšanas var izvairīties, pēc saskares ar dzīvniekiem vai mitru augsni rūpīgi nomazgājot rokas ar ziepēm un ūdeni.