Ceturtdiena, 19.11.2026 15:21
Betija, Elizabete, Liza, Līze
Ceturtdiena, 19. novembris, 2026 14:12

Via nova. Ceļinieki meklē jaunus ceļus

Imants Vīksne, Ogres Vēstis Visiem
Via nova. Ceļinieki meklē jaunus ceļus
Foto: Elīna Karaseva. RTU Eksperimentālais ceļa posms izveidots pētniecības projekta ietvaros, ko SIA «Vianova» īsteno sadarbībā ar uzņēmumu Cargill. Projekta idejas autors un zinātniskais vadītājs ir SIA «Vianova» ražošanas daļas vadītājs Rolands Īzaks. Attēlā kopā ar RTU Būvniecības inženierzinātņu institūta profesoru Viktoru Haritonovu
Ceturtdiena, 19. novembris, 2026 14:12

Via nova. Ceļinieki meklē jaunus ceļus

Imants Vīksne, Ogres Vēstis Visiem

Ceļu būvniecība ir viena no konservatīvākajām nozarēm pasaulē. Taču arī to jau tuvākajos gados skars pārmaiņas Eiropas zaļā kursa virzienā. Uzņēmums «Vianova» ir viens no retajiem Latvijas būvniekiem, kas jau laikus gatavojas šīm pārmaiņām un sadarbībā ar zinātniekiem arī pats eksperimentē ar ceļa klājumu.

Viens no posmiem, kurā ar sauso metodi iestrādāts no vecām riepām iegūts gumijas pulveris, gana labi kalpo autoceļa P2 – 200 metru garumā – vienā joslā no Juglas papīrfabrikas ciemata uz Upesciemu. Tas pagaidām ir arī vienīgais ceļa gabals, kas ar šādu sastāvu ieklāts valsts autoceļu tīklos. Posms izbūvēts 2021. gadā uzņēmuma «Vianova» pētniecības projekta ietvaros par uzņēmuma naudu, nevis «Latvijas Valsts ceļu» (LVC) iepirkumu gaitā. Ierindas braucējs te nekādu dižu atšķirību nepamanīs, bet LVC eksperti konstatē sekojošo: «Autoceļa P2 posmā pēc izbūves veiktas kvalitātes pārbaudes, vēlāk arī vizuālās apsekošanas. Pēc izbūves gumijas virskārta atbilda prasībām pēc porainības un saķeres ar apakšējo kārtu, taču riteņu sliežu testā tai bija lielāks risu dziļums nekā references virskārtai. Gan gumijas, gan references virskārtā ekspluatācijas otrajā, trešajā gadā parādījušās atstarojošās plaisas, kas radušās no zemāk esošās vecās asfalta kārtas. Vizuāli būtiskas atšķirības starp abām virskārtām nav konstatētas.»

«Latvijas Valsts ceļi» ir lielākais pasūtītājs nozarē. Vaicājām uzņēmumam, vai un kā tas plāno veicināt pārstrādātās riepu gumijas izmantošanu ceļubūvē. Kādi ir galvenie šķēršļi šīs tehnoloģijas ieviešanai? No plašākas atbildes secināms, ka riepu gumijas izmantošana asfaltā ir tehniski iespējama, taču plašāku ieviešanu kavē augstākas izmaksas, sarežģīta ražošanas tehnoloģija un Latvijā nepietiekams piemērotas gumijas piedāvājums.

Tomēr zinātnieki un arī paši ceļu būvnieki ir pārliecināti, ka šīs ir risināmas problēmas un kopumā ideja vecās riepas un no tām atgūto gumiju izmantot ceļu būvniecībā ved pareizajā – zaļā kursa – virzienā. Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki arvien strādā, lai tehnoloģija kļūst lētāka un efektīvāka, un, kā iepriekš laikrakstam atzina RTU profesors Viktors Haritonovs, «materiāls patiešām ir izcils».

Zaļāk ar Latvijas riepām

Attiecībā uz pirmo eksperimentu – autoceļā P2 – «Latvijas Valsts ceļi» uzsver, ka segums ieklāts, asfalta maisījumam pievienojot Vācijā ražotu, dārgu, asfaltam speciāli apstrādātu gumijas produktu, nevis tepat Latvijā no vecām riepām atgūtu.

No aprites ekonomikas viedokļa ir būtiski, lai resursi tiek iegūti pēc iespējas turpat, kur tiek lietoti. Materiāli atgūti un otrreizēji pārstrādāti, bagātinot Latvijas ekonomiku. Tātad ideālā variantā šai gumijai, ko pievieno asfalta masai, jābūt atgūtai Latvijā no riepām, kas brauktas Latvijā. Kvalitatīvai bitumena modificēšanai vajag smalkas, no tekstila un metāla attīrītas gumijas granulas. Līdz šim riepu pārstrādātāji savu produkciju galvenokārt piedāvājuši rotaļu un sporta laukumu segumu ražošanai, un tā ir rupjāka. Taču, kā «Ogres Vēstis Visiem» jau rakstīja, nākamgad darbu Latvijā sāks liela riepu pārstrādes rūpnīca, un tad jau ceļu būvniekiem būs pieejams arī pašu mājās ražots kvalitatīvi attīrīts gumijas produkts. Protams, jautājums vienmēr ir par cenu. Kamēr zaļais iepirkums nav obligāts, tikmēr vienīgi tirgus nosaka to vai citu materiālu izmantošanu.

Riepas, lignīns, augu eļļas

Ceļu būves noteikumi atļauj ceļu klātnē likt gumiju, ar nosacījumu, ka ceļš labi turas kopā. Taču eksperimentēts tiek arī ar citiem materiāliem, nolūkā mazināt fosilo resursu izmantošanu un CO2 nospiedumu.

2024. gadā, arī pētniecības projekta ietvaros, uz Vidzemes šosejas (A2) Ropažu novadā pie Rīgas robežas kreisajā brauktuvē 450 metru garumā tika ieklāts asfalta maisījums, kurā daļa bitumena tika aizstāta ar lignīnu – no koksnes iegūtu saistvielu. «Latvijas Valsts ceļi» informē, ka līdz šim posmā nav novēroti tādi defekti, ko varētu saistīt ar lignīna piedevas izmantošanu.

Savukārt šī gada vasarā arī uz Vidzemes šosejas (A2) pie Rīgas robežas 600 metru garā eksperimentam atvēlētā posmā kreisajā brauktuvē ieklāts asfalta maisījums, kurā daļa bitumena aizstāta ar bioloģiskas izcelsmes piedevām, kas pamatā tiek iegūtas no augu eļļām. Tātad atkal jau – zaļi un apritīgi. Arī šo projektu īsteno SIA «Vianova».

Visiem šiem eksperimentiem ceļu būvē ir viens mērķis – mazināt ceļu būvniecības ietekmi uz vidi un klimatu. Tas izdarāms, samazinot enerģijas un neatjaunojamo resursu patēriņu. Taču vienlaikus ir jānodrošina, lai jaunie risinājumi spēj izturēt intensīvu satiksmi un mainīgus laikapstākļus. Lai ceļi nekļūtu sliktāki tādēļ, ka zaļāki.

Latīņu valodā via nova nozīmē «jauns ceļš», un uzņēmuma filozofijā šis nosaukums atspoguļojas gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. «Ogres Vēstis Visiem» aprunājās ar SIA «Vianova» Ražošanas daļas vadītāju Rolandu Īzaku. Viņš atzīst: «Ilgtspēja ir tepat aiz durvīm, un politikas veidotāji arī ceļu būvniecībā liek domāt par zaļajām komponentēm. Ceļu specifikācijas vēl neļauj izmantot biosaistvielas, bet tā ir nākotne. Mēs šobrīd palīdzam veidot to zinātnisko bāzi un savos eksperimentu rezultātos dalāmies ar visu nozari. Protams, bažas par kvalitāti vienmēr ir un būs, tāpēc ilgtspējai jābūt pamatotai ar veiktspēju.»

Lai iztur slodzi un klimatu

Eksperimentos ar atgūto riepu gumiju asfalta sastāvā šobrīd tiek strādāts pie devulkanizētas gumijas izmantošanas, kas labi darbojas ar sauso metodi un attiecīgi ir lētāka nekā slapjā metode. Eksperimenti rāda, ka ar gumiju bagātināts ceļš ir klusāks, elastīgāks, mazāk plaisā un civilizācijai ļauj atbrīvoties no vecām riepām videi un ekonomikai draudzīgā veidā.

Kas attiecas uz lignīna izmantošanu naftas izcelsmes bitumena bagātināšanai, Rolands Īzaks skaidro, ka šī organiskā saistviela pastiprina asfalta noturību pret risām karstā laikā un plaisāšanu zemās temperatūrās, taču tai nepatīk stiepe un liece.

Lignīns ir sastopams visos vaskulārajos augos, rūpniecībā tas veidojas kā blakusprodukts koksnes biorafinēšanā vai papīra ražošanā. Latvijas Būvinženieru savienība vēsta, ka, novērtējot lignīna īpašības, šobrīd pētnieki aktīvi testē iespējas tam pievienot arī nolietotu autoriepu gumiju un plastmasas atkritumus, lai izstrādātu inovatīvu daudzfunkcionālu bitumena modifikatoru izmantošanai asfalta segumos, kas spēj izturēt lielu satiksmes slodzi un būt noturīgs pret klimata pārmaiņām.

«Vianova» jaunākajā eksperimentā ar augu eļļas bāzes biosaistvielas Cargill izmantošanu asfaltā tiek testētas trīs dažādas metodes. Vienā no tām, apvienojot pārstrādātā asfalta un biosaistvielas izmantošanu, naftas izcelsmes bitumena patēriņš salīdzinājumā ar references maisījumu samazināts par 80% apakšējā kārtā un par 48% virsējā dilumkārtā. Kopumā ražošanas un ieklāšanas process apliecinājis, ka šos risinājumus ar zemāku oglekļa pēdu var veiksmīgi integrēt pilna mēroga asfalta ražošanā un ikdienas ceļu būves praksē.

Protams, eksperimentēt var vēl un vēl. Un tad pētīt, un analizēt, un atkal no jauna pētīt. Bezgalīgi sēdēt laboratorijās, kamēr ceļi tiek būvēti pa vecam ar konservatīvām metodēm – ticībā neizsmeļamām naftas rezervēm. Rolands Īzaks piekrīt, ka praksē tehnoloģiju uzlabojumi un zaļie jauninājumi Latvijas ceļu būvē ienāk pārāk lēni. Viņaprāt, nesteidzīgai izpētei atvēlētais laiks ir beidzies. Gads, divi, un jaunās tehnoloģijas jāsāk likt lietā. Jaunā ceļā.

mceu_92320834811795090234287.jpg

Projektu «Zaļā nākotne. No izpratnes uz rīcību» finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments.