"Šā gada 26. augustā pasauli satricināja ziņu, ka uz Ķīnas robežas ar Nepālu pēkšņi izcēlušies katastrofāli plūdi, aprijot pilsētas, ceļus un tiltus un aiznesot tūkstošiem cilvēku dzīvību. Plūdus izraisīja milzīga ledāja sabrukums un zemes nogruvums. Taču kas izraisīja ledāja sabrukumu – dabas spēki vai cilvēku bezatbildīga rīcība?" iesākumā vaicā esejiste.
Tālāk viņa citē vairāku informācijas avotu sniegtās atbildes.
CNN atbilde: “Nepāla ir klimata katastrofu karstais punkts. Planētai sasilstot, Himalajos kūst plašas ledus joslas, un akmeņainās kalnu nogāzes kļūst mazāk cietas un šķidrinās.”
Ziņu aģentūras “Reuters” spriedums ir atturīgāks: “Nav skaidrs, kas izraisīja ledāja sabrukumu. Nepālas amatpersonas kā iespējamu iemeslu sākumā minēja zemestrīci, taču ASV Ģeoloģijas dienests vēlāk paziņoja, ka ziņotā zemestrīce patiesībā bija seismiskā enerģija, ko radījusi ledāja iežu un ledus sabrukšana, kam sekoja atlūzu plūsma.”
Savukārt Indijas neatkarīgā ziņu dienesta “Republic Media Network” rīkotājdirektors un komentētājs Arnabs Gosvami ir pārliecināts, ka ledāja nobrukumu ir izraisījuši grandiozie projekti, ko Pekina īsteno Tibetā, nerēķinoties ar Ķīnas valsts uzraudzīto ģeologu oficiāliem secinājumiem, starptautisku vides ekspertu novērtējumu un plašsaziņas līdzekļos publicētiem ziņojumiem.
"Operējot ar faktiem un atklātos resursos pieejamām liecībām, Gosvami pierāda, ka Pekina ir ignorējusi kopš 2016. gada ienākošos brīdinājumus par irdenām ģeoloģiskām struktūrām, aktīviem seismiskiem lūzumiem un kalnu nogāžu ārkārtējo ievainojamību. Katastrofas reģionā ir turpinājušies grandiozi valsts mēroga apvedceļa būvdarbi un smagu infrastruktūru celtniecība trauslu upju gultņu rajonā, kādas ir arī pārplūdušajām upēm, kas no Ķīnas anektētās Tibetas kalniem plūst lejup uz Nepālas cietušo reģionu Rasuvas tuvumā.
Arnabs uzskata Pekinu par atbildīgu nāvīgās lavīnas izraisīšanā, kā rezultātā izcēlās plūdi, kas izpostīja virkni apdzīvotu vietu un aiznesa neskaitāmas dzīvības. Turklāt Ķīna neizziņoja trauksmi un nebrīdināja Nepālu par to, kas noticis upju augštecē. Jaunākā informācija liecina, ka bojāgājušo skaits pārsniedz 1000, bet 4400 cilvēku joprojām ir bezvēsts pazudušo statusā," noslēdz V. Beinerte.
