Pirmdiena, 22.04.2024 14:59
Armanda, Armands
Trešdiena, 22. februāris, 2023 10:05

VUGD: 2022.gadā uz Ogres novadu saņemti 600 izsaukumi

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
VUGD: 2022.gadā uz Ogres novadu saņemti 600 izsaukumi
Trešdiena, 22. februāris, 2023 10:05

VUGD: 2022.gadā uz Ogres novadu saņemti 600 izsaukumi

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka 2022.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, valstī palielinājās kopējais izsaukumu skaits, tajā skaitā, arī izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem un glābšanas darbiem, bet samazinājās maldinošo izsaukumu skaits.

Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos gāja bojā 74 cilvēki, kas ir mazākais gadā reģistrēto ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Savukārt, ugunsgrēkos cieta 257 cilvēki, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš, bet 369 cilvēki izglābti.


Kopumā 2022. gadā ugunsdzēsēji glābēji devās uz 20 845 izsaukumiem, no tiem 6 777 izsaukumi bija uz ugunsgrēkiem, 248 – uz meža ugunsgrēkiem, 10 161 uz glābšanas darbiem, bet 3 659 bija maldinājumi. No Ogres novada saņemti 600 izsaukumi - 320 glabšanas darbi, 186 - ugunsgrēku dzēšana, bet 94 bija maldinājumi.    


“No vienas puses aizvadīto gadu varam vērtēt pozitīvi, jo ugunsgrēkos gāja bojā līdz šim mazākais cilvēku skaits – 74. Bet tajā pašā laikā redzam, ka lielu daļu šīs traģiskās nelaimes varēja novērst, ja vien cilvēki būtu uzmanīgāk rīkojušies ar uguni, parūpējušies par dūmu detektora uzstādīšanu savā mājoklī, saveduši kārtībā apkures iekārtas, nelietojuši bojātas elektroierīces utt. Apmēram 60% ugunsgrēku izceļas cilvēku neizmanības dēļ un šo ugunsgrēku varētu nebūt, ja cilvēki būtu apdomīgāki, piesardzīgāki. Diemžēl nevar nepieminēt arī alkohola lietošanu kā apstākli, kas veicina traģisku ugunsgrēku izcelšanos,” uzsver VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš.


Aizvadītajā gadā nedaudz palielinājās izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu
Aizvadītajā gadā reģistrēts par 27 ugunsgrēkiem vairāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies ugunsgrēku skaits mājokļos un lauksaimniecības objektos, bet pieaudzis nedzīvojamās ēkās – pirtīs, saimniecības ēkās, kā arī publiskās un ražošanas ēkās, transportlīdzekļos un noliktavās.
No visiem aizvadītajā gadā reģistrētajiem ugunsgrēkiem, 1454 bija uz kūlas ugunsgrēkiem, kuru skaits pielielinājās par vairāk kā 25%.
Ugunsgrēkos iznīcinātas 520 ēkas (dega pilnā vai gandrīz pilnā platībā) un 275 transportlīdzekļi.

Visvairāk izsaukumu Rīgā un Rīgas reģionā
Pērn visvairāk izsaukumu reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā – 10 104, bet Vidzemes reģionā pērn bijis mazākais izsaukumu skaits – 2 216. Zemgales reģionā reģistrēti 3 044 izsaukumi, Latgales reģionā – 2754, bet Kurzemes reģionā – 2 727.
VUGD Rīgas reģiona pārvaldes pārziņas rajonā dzēsts 2 801 ugunsgrēks un saņemti izsaukumi uz 5 081 glābšanas darbiem. Vismazāk izsaukumi uz ugunsgrēku dzēšanas darbiem saņemti Vidzemē – 726, savukārt vismazākais izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem reģistrēts Latgales reģionā – 1 114 izsaukumi.

Samazinājies ugunsgrēkos bojāgājušo skaits
2022. gadā ugunsgrēkos gāja bojā 74 cilvēki, no tiem 42 bija vīrieši, kuru vidējais vecums bija 59,9 gadi, un 31 sieviete, kuru vidējais vecums bija 63,6 gadi. No bojāgājušajiem trīs bija nepilngadīgas personas. Viena persona vēl nav identificēta.
Ugunsgrēkos pagājušajā gadā cieta 257 cilvēki, no tiem 155 bija vīrieši un 102 sievietes. Starp cietušajiem 21 persona bija nepilngadīga.
Ugunsgrēkos 2022. gadā tika izglābti 369 cilvēki, kas ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš.


Turpina pieaugt glābšanas darbu skaits
Aizvadītajos gados ievērojami pieauga izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem. 2022. gadā ugunsdzēsēji glābēji veica 10 161 glābšanas darbus, kas ir par 1150 vairāk kā 2021. gadā un par 2019 vairāk kā 2020. gadā. Glābšanas darbos izglābti 518 cilvēki. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu statistiku, izglābto cilvēku skaits ir pieaudzis. Lielākā daļa glābšanas darbu bija saistīti ar dažāda veida tehnisko palīdzību (nolūzušu koku novākšana, bojātu konstrukciju noņemšana, ceļa braucamās daļas sakārtošana pēc avārijām), cilvēku glābšanā pēc ceļu satiksmes negadījumiem, uz ūdens un ledus, mežā vai purvā, kā arī sniedzot atbalstu citiem operatīvajiem dienestiem.
Pēc ceļu satiksmes negadījumiem ugunsdzēsēji glābēji izglāba 146 cilvēkus, mežā vai purvā – 65, uz ūdens un ledus – 79 cilvēkus.

Kā skaidro VUGD priekšnieks O.Āboliņš: “Šogad turpināsim īstenot dažādus informatīvos pasākumus, lai paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas un izpratni par drošu rīcību, kas palīdz novērst negadījumus, kā arī pareizu rīcību, ja negadījums tomēr noticis. Viens no uzsvariem noteikti būs uz dūmu detektoru nepieciešamību mājoklī, jo vēl joprojām tikai katrā trešajā mājoklī, kurā izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji dzird skanam brīdinošo dūmu detektora signālu. Savukārt ugunsgrēkos, kuros pērn cilvēki gāja bojā, vairumā gadījumu dūmu detektors mājoklī nebija uzstādīts. Bet mūsu pieredze rāda, ka tajos mājokļos, kuros ir uzstādīts dūmu detektors, ugunsnelaime visbiežāk beidzas ar izbīli un materiālajiem, nevis cilvēku zaudējumiem”.