Diskutējot raidījumā par Ījāba grāmatas 5. nodaļā aprakstīto tiek norādīts uz reizēm pārsteidzīgajiem padomiem un pašu it kā gudrību. "Mums katram ir jauzmanās vai mana dzīves pieredze un gudrība beigās nesāk nostāties pret to, ko Dievs dara, bet ko mēs paši nesaprotam," tā D.Pandars.

Viņš skaidro, ka ciešanas cilvēku dzīvē ir nemitīgi klātesošas, ne tikai gadījumos, kad pats cilvēks izvēlas būt nošķirts no Dieva. "Te Ēlifass uzdod jautājumu, vai tad tā nelaime izauga no zemes? Mums jāsaprot, ka ciešanas rodas cilvēku dzīvē. Arī bērns, lai piedzimtu, vispirms viņš iet cauri cīņai piedzimt. Dažkārt tās ir ilgas un garas stundas. Tomēr arī cīņās un ciešanās ir Dieva gudrība, kāpēc Viņš tās pieļauj, un šeit mēs varam domāt par to, kādēļ tieši Ījābam tās ir pieļautas. Caur tām viņš ieraudzīja dziļāk Dievu. Viņš saka, es biju dzirdējis tikai, bet tagad es redzu. Ciešanām ir savs mērķis. Lielākā daļa Bībeles varoņu ir gājuši cauri ciešanām. Dāvids tika vajāts, Mozus bija 40 gadus ciešanās, Jāzeps bija cietumos. Viņi visi tika norūdīti, lai varētu tikt Dieva lietoti."

Ogres Trīsvienības baptistu draudzes mācītājs atsaucas uz dzirdētām pārdomām dažādos semināros, piemēram, kur par ciešanām ir runājuši ukraiņi, kas iet cauri milzīgām cīņām. "Viens brālis teica, ka cilvēkam pirmajās 48 stundās, ejot cauri ciešanām, nevajag ne pamācības, jo emocionālās sāpes neļauj cilvēkam racionāli domāt. Tāpēc arī ir viens Bībeles pants, kur teikts - raudiet ar tiem, kas raud un ka tā ir labākā palīdzība. Ciešanu sākumā ir dažādas stadijas - neticība, noliegums, tad realitātes pieņemšana, pēc kuras var sākt lēnām pieņemt. Ciešanām ir divas izejas - vai nu cilvēks izies salauzts vai arī stiprāks. Tāpēc Bībele mums māca, lai esam klāt tiem, kas cieš. Tikai to nevajag darīt ar pārmetumiem un pamācībām, bet vienkārši esot klāt.

Mācītājs piekrīt, ka daudzi ciešanās gaida brīnumu, un, ja tas nenotiek, tad ciešanas tiek pavairotas pat dubultā. Tāpēc līdzās esošajiem ir jāuzmanās no tā, ko solīt un it kā apsolīt tam, kurš iet cauri ciešanām.

"Katru reizi, kad mēs kaut ko darām, mums ir arī jāapzinās, ka nav mums absolūti pilns spektrs ar visām patiesībām. Mēs mēdzam runāt caur savu pieredzi, lēmumu prizmu, un tas nozīmē, ka Dievs izgaismos, kur parādās tā cilvēcība, kur mēs jutīsim tās sāpes. Jā, vienmēr ir labi runāt un pārbaudīt visu un to, kas labs, to paturēt. Arī šajos pantos no aprakstītā Elifasa nāk padomi, kur varam teikt "āmen!", un ir lietas, kur redzam, ka viņš ir pāršāvis pār strīpu. Mums ir jāatzīst, ka neesam pilnīgi un viss ir jāpārbauda. Dievs pats apstiprinās to, kas nāk no Viņa. Nekad mums nevienam nebūs pilnīga atziņa un gudrība, un mums ir jāpārbauda viss, kam sekojam un kas mums tiek piedāvāts."

Pilns raidījums ir noklausāms šeit -