Latvijā – pirmā

Runājot vai rakstot par Lēdmanes katoļu baznīcu, tiek uzsvērts, ka tā ir pirmā katoļu guļbaļķu baznīca Latvijā. Savulaik presē uzsvērts, ka tā ir vienīgā guļbaļķu baznīca valstī, kas tapusi ar iedzīvotāju atbalstu 20 mēnešu laikā. Toties «Neatkarīgā Rīta Avīze» 2005. gadā rakstījusi: «Lēdmanē iesvētīti pirmās guļbūves baznīcas pamati. Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas kardināls Jānis Pujats Ogres rajona Lēdmanē iesvētīja pirmās guļbūves baznīcas pamatus. Svētā Pētera Pāvila guļbūves baznīcas pamatu iesvētīšanā piedalījās pagasta padomes pārstāvji un garīdznieki no apkaimes draudzēm. Šī būšot pirmā guļbūves baznīca visā Eiropā. Baznīcu būvē vietējais Lēdmanes būvnieks Tālis Sala. Līdz šim Lēdmanē baznīcas nebija. Baznīca varētu tikt pabeigta nākamgad.»

Ar cēlu un tīru mērķi

Baznīcas idejas autors ir namdaris, Latvijas Amatniecības kameras meistars un bitenieks Tālis Sala. Kādā intervijā viņš izstāsta, ka ideja dzimusi daudzus gadus pirms iespējas to īstenot. Par guļbaļķu dievnamu T. Sala aizdomājies jau pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Šis sapnītis burbuļojis viņa domās, līdz varēja atļauties to īstenot gan no cilvēkresursu, gan materiālu viedokļa. Runājot dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdiem, ideja bija garainis, kurš vārījās, līdz deva rezultātu. T. Sala pats izteicis priekšlikumu draudzei, pats izgatavojis projektu un informējis kardinālu Pujatu. Pats T. Sala sacījis, ka šī ir «vislielākā ēka» viņa mūžā. Vēl kāda viņa atziņa: «Ja mērķis ir cēls un tīrs, tad materializēsies jebkura doma un ideja.»

Un secinājums: lai izdarītu lielas lietas, pietiek, ja katrs dod mazumiņu. Tādēļ Lēdmanes baznīca ir visīstākā sabiedrības ēka, jo tās būvniecībai katrs atvēlējis tik, cik varēja atļauties. 

Lēdmanes iedzīvotāju stāsti par baznīcas tapšanu no idejas līdz būvei, kā arī īss ieskats Lēdmanes pagasta vēsturē saglabāti ar Lielvārdes novada pašvaldības kultūrprojekta atbalstu tapušajā video materiālā «Vēstures liecības par Lēdmanes dievnamu». Intervija ar bitenieku un namdari Tāli Salu saglabāta arī filmā, kas tapusi Lielvārdes novada pašvaldības 2018. gada Vietējo iniciatīvu konkursa projektā «Sarunas ar novadniekiem 3». Latvijas simtgadei veltītās filmas pirmizrāde notika 2019. gada 4. maijā Lēdmanes Tautas namā. Šajā filmā T. Sala raksturots kā godavīrs, kas apveltīts ar sirds gudrību, asu prātu ar filozofisku domu. Arī tur viņš uzsver, ka Lēdmanes baznīca ir viens no nozīmīgākajiem viņa veidotajiem sirdsdarbiem. 

Starp citu, T. Sala izveidojis Šūpoļu parka objektus un Madlienā – objektus projekta «Atklāj koka dvēseli» ietvaros. Arī tur meistaram ir bijusi svarīga ideja: «Man patīk Ķeipenē Šūpoļu parks, kur ielikta filozofija par cilvēka dzīves šūpolēm. Svarīgi, ko gribi citiem nodot ar to vēstījumu.»

Jau divas desmitgades

Dievnama celtniecības darbi tika uzsākti 2005. gada pavasarī, tā paša gada 26. novembrī notika baznīcas pamatu iesvētīšana. Jau pēc diviem gadiem – 2007. gada 29. jūnijā – kardināls Jānis Pujats iesvētīja jauno dievnamu. Baznīca ir apmēram 120 kvadrātmetru plaša, tajā var sapulcēties līdz 250 cilvēku. 

Iespējams, varētu šķist, ka Latvijas mediji šim dievnamam nav pievērsuši īpaši daudz uzmanības, tomēr šis un tas avīžu slejās, radio un televīzijā parādās gan. Piemēram, Latvijas avīzes un Kanādā izdotais laikraksts «Latvieši Amerikā» 2009. gada maijā aprakstīja to, kā Valsts prezidents apciemojis Madlienu, Lēdmani un Ogri: «Valsts prezidents Valdis Zatlers un Lilita Zatlere 11. maijā devās darba vizītē uz Madlienu, Lēdmani un Ogri. Darba vizīti prezidents uzsāka ar viesošanos Madlienas vidusskolā, ar uzrunu NATO informatīvās kampaņas ietvaros. Uzrunājot skolēnus, V. Zatlers skaidroja alianses izveidošanas mērķus, attīstības stūrakmeņus un Ziemeļatlantijas līguma 5. panta nozīmi. Valsts prezidents, ar jauniešiem pārrunājot NATO paplašināšanos un Latvijas kā alianses dalībvalsts lomu, norādīja, ka brīvība un drošība ir valsts pamatvērtības, kuras jāsargā un par kurām ir jārūpējas.

Ceļā uz Ogri prezidents viesojās Lēdmanē, lai apmeklētu Svēto apustuļu Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcu. Tā ir vienīgā guļbaļķu baznīca Latvijā, kas tapusi ar iedzīvotāju atbalstu 20 mēnešu laikā. Baznīcas idejas autors Tālis Sala iepazīstināja ar baznīcas izveides gaitu un ieceri par tautas skolas veidošanu.

Prezidents uzteica iniciatīvu, ieguldīto darbu, nākotnes ieceres un lēdmaniešu enerģiju, optimismu un mērķtiecību to īstenošanā.»

Cilvēkiem patīk

Cilvēki, kuri Lēdmanes dievnamu apmeklējuši, to slavēt slavējuši. Kāds saka: «Vispatīkamākā koka baznīca.» Cits raksta: «Ļoti jauka guļbaļķu baznīca ar savu šarmu. Pēc tās apmeklējuma ir fantastiska sajūta, tā vien šķiet, ka tā ir vieta, kur dvēsele attīrās. Ir vietas, kur gribas atgriezties, un šī noteikti tāda ir.» Vēl kāds vērtē: «Skaista, maza, mājīga baznīca.»

Lai cik pieticīgs būtu dievnama idejas autors, tomēr cilvēku, kuriem šī vieta radīta, viedoklis ir tīkams. Baznīca uzbūvēta pēc arhitekta Valda Liepas projekta, un arhitekta un viņa komandas veidotajā mājaslapā «buildart.lv» dievnamam un tā idejas autoram veltīti atzinīgi vārdi: «Mūsu garajā projektēšanas praksē esam dažādās Latvijas pilsētās izstrādājuši vairākus baznīcu un draudžu namu projektus. Viens no interesantākajiem – Lēdmanes baznīcas guļbūves projekts – izstrādāts, ēku paredzot guļbūves konstrukcijā, zvanu tornis un jumta daļa – koka statņu konstrukcijā. Guļbūve interjeram piešķir īpašu šarmu un aromātu. Ēkas idejas autors – lēdmanietis Tālis Sala, arī guļbūves amata meistars un ēkas būvētājs, – veltīja ēku kā dāvinājumu draudzei.»

Savukārt T. Sala Latvijas Radio 1 raidījumā «Monopols» atzinis: «Esmu amatnieks, un amatnieki zināšanas ir ieguvuši caur citu un savu pieredzi, nododot to no paaudzes paaudzē daudzu tūkstošu gadu garumā. Daudz pamācību un zināšanu ir mūsu pašu tautasdziesmās: «Netīšām es nocirtu sava tēva ozoliņu, no celmiņa bungas daru, no zariņa stabulīti, no tā paša viduklīša bitītei namu daru.»»