"Labdien! Es esmu Elza Pērle, man ir 7 gadi. Kad man bija trīs gadi, tad es piedzīvoju garīgo realitāti. Mēs pārcēlāmies uz jauno dzīvesvietu, un tur spokojās ļaunie gari, tie mani biedēja visu laiku. Kad aizgājām gulēt, es nevarēju aizmigt. Vienā naktī, kad aizgājām gulēt, es atkal nevarēju aizmigt. Man visu laiku rādījās dusmīga meža cūka. Es pagriezos uz vieniem sāniem, pēc tam uz otriem sāniem, tad atkal uz tiem pašiem sāniem. Tad es sāku skaļi kliegt. Tad mamma man prasīja: “Kas notiek?” Es atbildēju: “Man visu laiku rādās dusmīga meža cūka.” Tad mēs slavējām Dievu, visu laiku slavējām Dievu, arī nākošajā dienā. Un tad man sāka rādīties eņģeļi. Un tad man bija tāds sapnis, ka Jēzus iznāk ārā no kapa ar oranžu kroni galvā, ar tādiem dzelteniem un baltiem dimantiem. Tas kronis bija it kā no zelta, bet tāds oranžīgs ar zelta un sudraba dimantiem. Eņģeļi man parādījās slavēšanas laikā, nevis sapnī, bet realitātē – istabā stāvam, daži lidoja pa gaisu.
Un pastāstīšu vēl vienu liecību. Kad man bija 5 gadi, es piedzīvoju, kā Dievs atbild uz lūgšanām. Es gribēju saģērbties violetās drēbēs, bija jādodas uz baznīcu, bet es nevarēju atrast vienu violetu zeķi. Viena bija atrasta, bet otra bija pazudusi. Tikai Dievs zināja, kur tā ir. Es meklēju, meklēju, bet nekur to neatradu. Tad es iegāju istabā, aiztaisīju durvis un lūdzu Dievu, lai Viņš palīdz man atrast otru zeķi. Dieva teica vārdu: “Drēbes.” Ko nozīmē drēbes? Tad es pacēlu savu drēbju čupu, kas bija uz krēsla, un tur bija mana violetā zeķe. Dievs atbild uz lūgšanām. /Elza Pērle Zumberga/
"Labdien! Mani sauc Herberts. Es jau kopš piedzimšanas eju uz Veco Ģertrūdi. Man ir 8 gadi. Man patīk iet uz Ģertrūdi, jo es tur katru reizi uzzinu vairāk par Dievu. Man ļoti patīk teikt mācītājiem: “Miers ar tevi!” Dažreiz man patīk tur satikt arī draugus. Dievs ir mans supervaronis, jo, jau kopš pasaules radīšanas, Viņš ne reizi nav grēkojis. Bet es pat vienu dienu nevaru izturēt bez grēkošanas. Es zinu, ka Dievs mani ļoti mīl, un es ļoti mīlu Viņu./Herberts Raciborskis/"
"Mani sauc Paulis. Man ir 10 gadi. Es neesmu pamanījis tādu milzīgu Dieva darbu, bet es jūtu, ka Viņš man ir blakus visādos sīkumos un ikdienā. Piemēram, kad es eju uz autobusu, es runājos ar Viņu un saku: “Dievs, lūdzu, dari tā, lai man nebūtu ilgi jāgaida!” Un es skatos, ka tieši nāk mans izdevīgākais autobuss. Bija arī tāds gadījums, kad es pazudu no mammas. Es palūdzos, un mēs satikāmies ļoti drīz pēc tam. Es arī esmu izveidojis mājas lapu kopā ar savu klasesbiedreni. Es ik pa laikam reklamēju sevi whatsapp. To pamanīja arī mani klasesbiedri, daži par mani pasmējās: “Nu ko tu tur visu laiku liec tos savus storijus?!” Bet ar citiem es iepazinos un uzzināju, kuri ir kristieši un kuri nē. Mums izveidojās draudzība, jo mūs vienoja vērtības. /Paulis Ailts/"
"Mani sauc Ertīne. Man ir 4 gadi. Kad manai mammai sāpēja mugura, es lūdzu Dievu un viņa ātrāk palika vesela. Kad man pašai bija slikti, tad arī mamma, tētis un brālis lūdzās par mani, un arī es pati lūdzos. Kad man bija bail iet no skolas mājās, tad es teicu – Dievs, Marija, Jēzus un eņģeļi un tad Dievs mani aizveda mājās ļoti droši. /Ertīne Ailte/"
"Es esmu Dāvids, man ir 8 gadi. Mums ģimenē ir pieņemts, ka vakaros kopā lūdzam Dievu. Dažreiz Dievs uzklausa lūgšanas. Ir reizes, kad mamma un tētis lūdzas par kaut ko, lielais brālis lūdzas par kaut ko un mazā māsa lūdzas. Bet es parasti lūdzos par kaut ko vienu. Vairākus gadus es lūdzu Dievam, lai mums būtu lielāks dzīvoklis. Ziemā šī lūgšana piepildījās, un tagad mēs dzīvojam uz pusi lielākā dzīvoklī. /Dāvids Ailts/"
"Labdien! Mani sauc Daniels. Es stāstīšu savu liecību, kā es izglābu trīs no manām māsām un brāļiem. Pirmais gadījums bija kādu dienu ziemā, kad mēs ar brāli gājām ārā spēlēties uz ledus. Viņš piegāja pie pašas malas un uzsita vienu reizi. Brālis iekrita ūdenī. No sākuma es nezināju, ko darīt, kamēr viņš bija ūdenī, bet tad Dievs man palīdzēja, pateica, kas man jādara, un es viņu izvilku ārā. Otrs gadījums bija kādā dienā, kad ārā bija vētra. Es nezināju, ka uzkritīs viens no koka zariem uz manas māsas, bet tā kā viņa skrēja iekšā vētrā, es viņu parāvu, un zars uzkrita uz manis, nevis uz viņas. Dievs tā bija domājis, lai es izglābtu savu māsu. Trešais gadījums bija, kad es sēdēju mājās uz dīvāna un skatījos multfilmu. Pēkšņi nāca mana mazā māsa Anna un sāka klepot. Es no sākuma nezināju, kas viņai noticis. Pēc tam es domāju, ka varbūt kaut kas viņai ir iestrēdzis kaklā. Es uzsitu viņai trīs reizes pa muguru, un viņai no mutes izšāvās ārā konfekte. Tā ir mana liecība, kā es izglābu trīs no savām māsām un brāļiem. Dievs vienmēr palīdzēs tev citus izglābt, ja tev tas būs jādara. Tāpēc paļaujieties uz Viņu! Vienīgi Viņu. /Daniels Ozoliņš, 12 gadi/"
OgreNet jau vairākkārt ir publicējis liecību stāstus no Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes draudzes audio liecību projekta “Mīlestības ceļš liecībās”, kur visa 2025. gada laikā ir plānots publicēt dažādu draudžu kristiešu liecības par savu ticības ceļu un pieredzi. Projekta īstenotāji aicina - ja arī jums ir personīga liecība, kuru labprāt izstāstītu, varat sazināties ar projekta autoriem. Ģertrūdes draudze aicina ikvienu, neatkarīgi no draudzes vai konfesijas, ierakstīt savu audio liecību telefonā, izmantojot balss ieraksta aplikāciju, un nosūtīt to uz e-pastu . Var arī iesūtīt vairākus stāstus un sadalīt tos atsevišķos balss ierakstos. Plašāka informācija interneta vietnē gertrude.lv.
