Rīgā šis bija jau 20. Krusta ceļš, kurā daļa dalībnieku piedalījās pirmoreiz, bet citiem tā ir kļuvusi par ikgadēju tradīciju, ko ar katru gadu piedzīvo arvien dziļāk, pārdomājot Kristus ciešanu nozīmi savā dzīvē. Krusta ceļā piedalījās dažādu konfesiju garīdznieki, kā arī NATO sabiedroto spēku karavīri un Latvijas Zemessardzes pārstāvji, nodrošinot pasākuma garīgo vadību un klātbūtni. Krusta ceļa dalībnieki Vecrīgā devās no Svētā Jēkaba katedrāles caur Līvu laukumu, gar Brīvības pieminekli un Bastejkalnu līdz Doma laukumam.
Krusta ceļa stacijas:
Pirmā stacija – Jēzus lūdzas Ģetzemenes dārzā (no lepnības uz uzticēšanos)
Tika uzsvērta uzticēšanās Dieva gribai arī tad, kad cilvēks piedzīvo bailes, neziņu un sāpes. Stacijā uzrunu teica Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes mācītājs Oskars Smoļaks.
Jautājums pārdomām: Kur esmu iemācījies paļauties tikai uz sevi? Kādās manas dzīves jomās es tiecos izdarīt
spriedumus?
Otrā stacija – Pilāts notiesā Jēzu uz nāvi (no negausības uz piepildījumu Dievā)
Tika akcentēta izvēle starp vēlmi saglabāt kontroli, meklējot ātrus risinājumus un komfortu, un aicinājumu atdot vietu Viņam, kam tā pienākas – Brīnišķīgajam Padomdevējam un Miera Ķēniņam. Stacijā uzrunu teica Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes mācītājs Krists Kalniņš.
Jautājums pārdomām: Kur es baidos no trūkuma, klusuma un nogaidīšanas? Kur un kādās situācijās manī veidojas spriedze, ko es cenšos aizpildīt ar citām lietām?
Trešā stacija – Jēzus ņem savu krustu un to nes (no pasivitātes uz pārdabisku spēku)
Tika uzsvērta Jēzus palikšana uzticībā, neizvairoties un neizvēloties ērtāko ceļu.
Jautājums pārdomām: Kur es atlieku, atkāpjos, vilcinos un pārdomāju – darbā, sabiedrībā, attiecībās, baznīcā? Kur es izvēlos vieglāko ceļu, nevis īsto, patieso, to, pa kuru aicina iet Kristus?
Ceturtā stacija – Jēzus satiek raudošās sievietes (no iekšējas sašķeltības uz viengabalainību)
Tika izcelts, ka patiesa līdzjūtība dzimst tikai šķīstā sirdī, kur jūtas, miesas un dvēseles identitāte un atbildība Dieva priekšā ir vienotas.
Jautājums pārdomām: Kur es meklēju tuvumu bez patiesības? Kur manā sirdī ir šķelšanās?
Piektā stacija – Kirēnes Sīmani palīdz nest Kunga krustu (no neapmierinātības uz drosmi un tuvākmīlestību)
Tika uzsvērts Jēzus pazemības ceļš – Viņa ļaušanās izjust cilvēcisko vājumu un Dieva spēks mūsu nespēkā.
Kādos brīžos es sevi salīdzinu un kļūstu sarūgtināts? Kad man ir grūti pieņemt citu cilvēku un viņa ceļu? Kad es izvēlos minstināties?
Sestā stacija – Jēzum novelk drēbes (no tieksmes pēc mantas un varas uz iekšēju brīvību)
Tika vērsta uzmanība uz to, cik viegli cilvēks var kļūt nejūtīgs pret cita ciešanām.
Jautājums pārdomām: Kas ir mana motivācija un pēc kā es tiecos? Kādās situācijās es pieņemu lēmumus, abstrahējoties no tā, ko tas nozīmē otram?
Septītā stacija – Jēzus mirst pie krusta (brīvība no kārdinājumiem – ticības uzvara)
Tika aplūkots krusts kā cerības vieta, jo tajā mīlestība kļūst stiprāka par nāvi. Stacijā uzrunu teica LELB arhibīskaps Rinalds Grants.
Jautājums pārdomām: Kurā dzīves sfērā visvairāk ilgojos piedzīvot ticības uzvaru?
Krusta ceļš atklāja, ka cilvēka dzīves viengabalainība sakņojas attiecībās ar Dievu. Pašpietiekamība ved uz nemieru, bet uzticēšanās Dievam – uz brīvību un mieru.
Tika atgādināts, ka Dievs cilvēku neatstāj, bet aicina atgriezties. Krusta ceļš kļuva par iespēju šo aicinājumu no jauna sadzirdēt.
