Latvijā ir jārunā par eitanāziju

Jautājumi par eitanāzijas kā piedāvātās atvieglotās šķiršanās no dzīves ētiskajiem un juridiskajiem aspektiem īpaši aktuāli kļuvuši pēdējās divās desmitgadēs, kad aizsākās tās legalizācija vairākās pasaules valstīs. “Mēs zinām, ka jau no 2001.gada tā ir legalizēta Nīderlandē, vēlāk Beļģijā, Luksemburgā, Kanādā, Austrālijā un 2021.gadā – Spānijā. Šobrīd redzam, ka arī par šo tēmu norisinās diskusijas un tiek jau gatavoti likumprojekti Portugālē un Itālijā,” plašāk stāsta A.Rotberga. Viņa norāda, ka visās šajās valstīs eitanāzijas legalizācija aizsākās vispirms ar termināli smagajiem pacientiem, lai atvieglotu viņu aiziešanu, jo nav bijis iespējams atvieglot viņu ciešanas. “Tomēr tas ir kā pavediens nākamajiem likuma papildinājumiem, likumi ar gadiem tiek paplašināti un pievienoti papildu punkti, piemēram, šobrīd gan Beļģijā, gan Nīderlandē ir iespējama bērnu eitanāzija.

Tā ir legāla ne tikai pie termināli smagajiem pacientiem, bet nu jau arī pie smagām depresijām. Nīderlandē 16–18 veci jaunieši bez vecāku piekrišanas un viņu informēšanas var pilnīgi legāli veikt eitanāziju. Un tas ir ļoti bīstams pagrieziens. Tas apliecina, ka, ja atļausim pirmo, tad tas noteikti paplašināsies arī tālāk. Jau tagad mums Latvijā par to ir jārunā,” aicina biedrības vadītāja.



Atbrīvoties no sabiedrībai nederīgajiem?

Eitanāzijai ir sava drūmā vēsture. Vārds “eitanāzija” ir cēlies no grieķu valodas vārdiem “eu” – labs un “thanatos”, kas nozīmē nāve. “Respektīvi, pacients tiek ievadīts it kā labajā, klusajā, mierīgajā nāvē. Tomēr vai mēs drīkstam mākslīgi radīt apstākļus un ļaut cilvēkam nomirt, vai mēs tādā veidā nepārkāpjam Dieva nolikto laiku cilvēkam, jo Dievs ir arī dzīvību viņam sākotnēji iedevis,” norāda biedrības vadītāja.

A.Rotberga plašāk skaidro, ka vārdu “eitanāzija” ļoti plaši pielietoja nacistiskajā Vācijā. “Ar to apzīmēja nederīgo cilvēku iznīcināšanu. Tie bija cilvēki, kuriem konstatēja kādus psihiskus traucējumus, fiziskus defektus. Tā bija valsts sponsorēta eitanāzija arī zīdaiņiem, kuri piedzima ar kaut kādiem defektiem un nepilnībām. Kad “ārsti eksperti” atzina piedzimušos par nevērtīgiem, tika masveidā veiktas šādas zīdaiņu eitanāzijas procedūras. Tika veiktas vairāk nekā 300 000 šādas “žēlsirdīgās slepkavības”. Šie fakti liek domāt un uzdot jautājumus – kas īsti ir eitanāzija un vai cilvēka varā ir paātrināt nāvi otram?”

Ārste piekrīt, ka cilvēka nāves brīdis ir viens no izšķirošajiem brīžiem viņa mūžā. Viņa pārliecināta, ka “miršana, tāpat kā dzimšana ir Dieva rokās”. “Jā, nāve ir neizbēgams notikums, bet jautājums, kā tā notiek un kā rokās ir cilvēka aiziešana. Ja cilvēks otram paātrina aiziešanu mūžībā, tas var nopietni izjaukt daudzus ļoti būtiskus procesus viņa attiecībās ar cilvēkiem un Dievu. Ja mēs cilvēki esam tik gudri, kompetenti un domājam, ka šo spējam kontrolēt un iejaukties, tad cik vairāk mums būtu jādomā un jāmeklē risinājumi – kā atvieglot cilvēkiem ciešanas, kā rūpēties par pacientiem, kas kļuvuši var būt arī ļoti vientuļi, nomākti, kā uzlabot paliatīvo aprūpi. Vieglākais ir eitanāzijas ceļš – vienkārši piedāvāt atbrīvoties sabiedrībai no šiem cilvēkiem. Tas, manuprāt, ir tas pats termins – nederīgo cilvēku iznīcināšana, legāli to nosaucot par humānu.

Bet, ja skatāmies uz konkrēto cilvēku, viņa dzīvi un uzlūkojam viņu kā dzīvības vērtību, neatkarīgi no posma, kurā viņš atrodas, tad mums iedarbojas cita vēlme, kā gribam un varam palīdzēt,” uzsver A.Rotberga.



Uzstāsies pieredzējuši lektori

Šī būs Kristīgo mediķu biedrības pirmā rīkotā konference, kas iezīmē arī biedrības darbības pamatmērķus un izvirzītās vērtības. A.Rotberga informē, ka Kristīgo mediķu biedrība Latvijā ir dibināta 2023.gada aprīlī un tā apvieno ārstniecības personas, kas strādā veselības aprūpē, kam ir tieša saskarsme ar pacientiem, bet kuru pārliecība un reliģiskā piederība ir kādai no kristīgajām konfesijām.

“Mūsu vērtības sakņojas Bībelē rakstītajam. Ir kāda vieta Bībelē, kur teikts: “Atdari savu muti par labu tiem, kas paši ir mēmi un savā labā runāt nespēj un visu to lietas labā, kas ir atstāti.” Šis patiešām arī ir viens no mūsu biedrības mērķiem – iestāties par tiem cilvēkiem pacientiem, kas savā labā nespēj runāt kādu iemeslu dēļ – vai nu tas ir vēl nedzimis bērniņš vai jau termināli slims pacients, kurš vairs nespēj izteikt savas tiesības, vai kāds, kura veselības problēmas traucē iestāties par savām vērtībām un savu dzīvību.

Tā kā jautājumam par eitanāziju ir ļoti daudz šķautnes, meklējām lektoru, kurš būs spējīgs ieskatīties dziļāk par tikai juridiskajiem aspektiem. Uzstāsies lektore Šārona Kvika, viņa ir Vašingtonas ētikas akadēmijas vadītāja, strādājusi kā bērnu anestezioloģe, reanimatoloģe, un pērn viņa ir aizstāvējusi maģistra grādu tieši šajos jautājumos par eitanāzijas bioētiku. Ar viņu kopā domāsim par to, cik bīstami ir vai nav lēmumi eitanāzijas legalizācijā. Mēs kā biedrība ticam, ka cilvēka dzīvība un nāve iet roku rokā. Dzīve ir no piedzimšanas līdz miršanas brīdim.”

Vēl konferencē tiks runāts par kapelāna lomu ārstniecības iestādē, paliatīvās aprūpes izaicinājumiem un par nāvi kā juridisku lēmumu.

Plašāka programma:
10.00–10.30 konferences atklāšana (mācītāja P.Eisāna uzruna, dzied A.Kozlovska);
10.30–11.10 kapelānes I.Lūse un M.Jirgensone, “Kapelāna loma ārstniecības iestādē”;
11.10–12.00 onkologs Vilnis Sosārs, “Paliatīvās aprūpes izaicinājumi”;
12.00–12.30 kafijas pauze;
12.30–13.00 juriste Inga Bite, “Vai nāve var būt juridisks lēmums?”;
13.00–13.30 Kristīgo mediķu biedrības valdes priekšsēdētāja Aiga Rotberga, “Mūsu biedrības mērķi un sadarbība ar citām organizācijām”;
13.30–14.00 kafijas pauze;
14.00–16.00 anestezioloģe, Vašingtonas medicīnas bioētikas direktore Šārona Kvika, "Eitanāzijas veidi, legalizācijas bīstamie momenti un bioētiskie apsvērumi" (lekcija “Zoom”, būs tulkojums no angļu valodas, iespēja uzdot jautājumus);
16.00 konferences noslēgums.

Par dalību konferencē tiks piešķirti 3 TIP. Pieteikšanās pa tālruni 29247313 vai pa e-pastu – . Ir iespēja arī piedalīties attālināti.