Sola kalpot vietējai sabiedrībai
"Tā ir Ikšķiles iedzīvotāju iniciatīva, lai būtu šāda draudze," stāsta D.Pandars.
Viņš uzsver, ka šādas iniciatīvas vērtība slēpjas tajā, ka cilvēki, kas vēlas draudzi ir absolūti ieinteresēti savas pilsētas labklājībā. Ikšķiles baptistu draudzes darbību nosaka trīs izvirzītās vērtības - ģimeniskums, viesmīlība un kalpošana.
"Šīs draudzes viens no mērķiem būs kalpot sabiedrībai, un tā jau ilgstoši to arī dara. Draudze veidojas jau kādus septiņus gadus, organizē regulāri jauniešu vakarus, kuros tiek runāts par šai vecuma grupai aktuālām tēmām, veido uz sabiedrību vērstus pasākumus. Viens no tādiem bija "Ikšķiles forums", kur tika runāts par dažādām tēmām. Vietējie iedzīvotāji rīkojuši arī dažādus pasākumus ģimenēm, dārza svētkus un citas aktivitātes."
Draudzes atklāšanas dievkalpojums notiks - Ikšķiles Tautas namā (Centra laukumā 2) svētdien, 12. oktobrī, pulksten 17.00. Par tālāko dievkalpojumu norisi var iegūt informāciju draudzes Facebook lapā.
Kafija ar mācītāju
Jaundibinātās draudzes viena no piedāvātajām sabiedriskajām aktivitātēm būs arī klātienes iespēja parunāt ar kādu no turpat Ikšķilē dzīvojošajiem mācītājiem - Daini Pandaru vai Elmāru Pļaviņu. Abi mācītāji sola būt atvērti jebkuram no jautājumiem vai tēmām par dzīvi, nepieciešams vien pieteikties - ej.uz/kafijassaruna
No vēstures - baptisti pulcējušies jau sen
To, ka baptisti Ikšķilē nākuši kopā jau ļoti sen, apraksta "Ogres ziņās" Aina Trasūne 2005. gada 30. jūlija numurā:
"Ikšķiles karmelīšu klostera pamatu iesvētīšanas priekšvakarā mums piezvanīja ikšķiliete Lidija Ose, lai pastāstītu kādu interesantu faktu.
Zemi, uz kuras pašlaik būvē klosteri, 1925. gadā Lidijas tēvs Andrejs Osis par 478 latiem nopircis no Ikšķjiles mācītāja, un tā piederējusi baznīcai. Kaut gan oficiāli Ošu ģimenes zeme nonākusi klostera īpašumā tikai pēc 80 gadiem, tomēr tās saistība ar kristīgām lietām nekad nav pārtrūkusi. Andrejs Osis, ceļot uz šīs zemes māju, jau zināja, ka goda istaba būs atvēlēta baptistu draudzes dievkalpojumu noturēšanai.
Visa Ošu ģimene, izņemot Andreja sievu Almu, bija luterticīgi, taču tas netraucēja ģimenes galvai atbalstīt baptistu pulcēšanos "Spriču" mājās. Dievkalpojumi notika līdz pat 2.pasaules kara sākumam, un katru svētdienu uz tiem ieradās ap pussimts ticīgo no tuvākās apkārtnes.
Vasarsvētkos un citās reizēs, kad ļauži sanāca vairāk kā lielajā istabā varēja ietilpt, dievkalpojumi notika šķūnī - atceras Lidijas kundze.
Dievkalpojumu apmekētāju vidū bija arī ikšķiliete Emīlija Robežniece, kurai šogad apritēja 100 gadu. Arī viņas atmiņā vēl ir pulcēšanās šajās mājās. Andrejs Osis piedalījies arī Ikšķiles evaņģēliski luteriskās baznīcas celtniecībā 30. gadu sākumā. Ar savu zirdziņu vedis grantis uz Ikšķiles centru, lai ātrāk dabūtu dievnamu zem jumta. Ošu ģimene bijusi iesaistīta arī kādā ilgstošā labdarības pasākumā. "Spričos" atradās pirmās palīdzības punkts, ko noorganizēja Lidijas vecākais brālis Viktors, kurš bija aizsargs. Pēc brāļa nāves aizsākto darbu turpināja Emīls, bet vēlāk, kad viņš juku laikos pazuda, vietējos ļaudis un kara laikā arī ievainotos karavīrus turpināja "dakterēt" Lidija. Zāles un pārsienamos materiālus gādāja valsts vai armija, bet darbu bez atlīdzības veica kāds no Ošu ģimenes locekļiem. No tiem laikiem Lidijas kundzei vēl saglabājies zāļu skapītis - savdabīgs vēstures liecinieks.
Lidijas kundze arī pati ir lieliska vēstures zinātāja un stāstītāja. Vislielākais prieks viņai ir par to, ka uz zemes, ko Lidijas tēvs tālajā 1925. gadā atpircis no māčitāja, būs Dievam tīkama celtne. Liktenim labpaticis, ka Albīne Riņķe, kuras īpašumā nonāca daļa Ošu ģimenes zemes, viens hektārs, uzdāvināja klostera celtniecībai."
Apraksts par baptistu dievkalpojumiem pirms 2. pasaules kara iekļauts kādā katoļu baznīcas informatīvajā bukletā.
