S.Gūtmane turpina ar savām pārdomām, kas ir, viņasprāt, priesterība un kādēļ tajā vieta ir vīrietim.

"Priesterība Kristus Baznīcā nav sociāla loma, bet sakramentāla darbība. To nomainīt nozīmētu nomainīt baznīcas jēgu, būtību. Priesterība nav jautājums par  vīrieša un sievietes iespēju vienlīdzību. Tas ir jautājums par uzticību dievišķai atklāsmei - Dieva radīšanas kārtībai.  Apustulis Pāvils iesakņo šo noslēpumu, nosaucot par svētku kārtību - “Jo Ādams tika radīts pirmais, pēc tam Ieva. “ ( 1.Tim.2:13)

Te nav runa un pat domas nianse par kāda pārākumu. Dievs radīja radīja vīrieti un sievieti. Atšķirība nav patvaļīga, bet tā ir sakramentāla, jo norāda uz attiecībām starp Kristu un Viņa baznīcu."

Rektore skaidro, ka pareizticībā kas ir senākā Kristus Baznīca , priesteris nepārstāv draudzi Dieva priekšā. Viņš reprezentē Kristu Kristus Baznīcai. Kad priesteris saka - “Šī ir Mana Miesa”, viņš nerīkojas savā vārdā, bet Kristus Vārdā.  Tieši tāpat kā Dievmāte, Jaunava Marija - attēlo Baznīcu kā uzticīgu līgavu, tāpat priesteris - vīrietis ir līgavainis. Vīrietis priesteris precīzi ataino cilvēku glābšanu kā kāzu simbolisko un saturisko būtību -  kā dzīvas mīlestības ikonu starp Kristu un Viņa Baznīcu - Līgavu. Dievšķībā vienlīdzība, atšķirība aicinājumā. Vienlīdzība neizslēdz atšķirības. Tāpat kā ģimenē - tēvs un māte atklāj atšķirīgus mīlestības aspektus; tāpat Baznīcā - vīrieši un sievietes atklāj atšķirīgus dievišķās žēlastības aspektus. Un tā ir jābūt. Tā ir pareizi.       Altārī sievietei nav jābūt," nelokāmo pārliecību uzsver rektore.

Viņa turpina, ka "Dieva plāns ir citādāks,  vīrieša priesterība nav “ vienkārši tradīcija” socioloģiskā nozīmē." Tas ir teoloģisks uzstādījums par Kristus Inkarnāciju pēc Dieva svētās gribas. Kristus kļuva cilvēks nevis vēsturiskas nejaušības dēļ, bet pēc Dieva nolūka. Stāvot Kristus vietā liturģijā, priesteris atspoguļo šo inkarnācijas realitāti. Kristus nebija sieviete. Tāpēc arī priesterim nav jābūt sievietei. 

"Kopš pašiem iesākumiem baznīca nekad nav cēlusi sievietes par bīskapiem. Arī par priesteriem - nē. Sievietes izslēgšana no priesteribas ir dzilš respekts pret Kristus Baznīcas principu saglabāšanu un saudzēšanu attiecībā uz pašu Kristus Baznīcas būtību.  Arī mūsdienās sievietei nav jābūt altārī. Svētums neprasa ordināciju," tā S.Gūtmane citējot metropolītu Kallistos - "Baznīca nav demokrātija. Tā nav politiska lietu kārtošana, bet dievišķš organisms. To nedrīkst pārkārtot pēc cilvēku argumentiem un ambīcijām. Jo tās struktūra ir sakramentāla, nevis socioloģiska."