J.Rožkalns aizsāktajā diskusijā jautā, kam būtu šodien jāpulcē tauta? "Vai atbilde nav pašā priekšā: kam gan citam, ja ne baznīcām, garīdzniekiem, bīskapiem? Tas taču ir viņu tiešais amats. Tikai diemžēl, viņu sprediķos skan 2, 3 un 5 tūkstošgadu vecu notikumu smalkas analīzes simts variantos, un parasti – ne vārda par šodienu!"

Gaidāmā pasākuma organizators, mācītājs un BalticMinds platformas vadītājs E.Šmits piekrīt domai, ka baznīcai un kristiešiem nav dots aicinājums tikai analizēt pagātni, bet runāt arī par šodienu un pulcēt cilvēkus patiesībā un pamatvērtībām. Viņš caur savu darbību ikdienā īpaši aicina sabiedrību nepalikt klusējot par sev šodien būtiskām lietām un norisēm, kā arī pārzināt vēsturi, lai no tās mācītos.

J.Rožkalns atsauc atmiņā kādreizējo apustulisko Brāļu draudžu tradīciju, kurā "kristīgie latvieši nejutās kā nevarīgi provinciāļu vērotāji, bet gan bija gatavi uzņemties atbildību pār pasauli, padarīt to labāku un iesaistīties globālos procesos". J.Rožkalns citē pagājušā vasarā luterāņu mācītāja Gunta Kalmes teikto - "Bet mums latviešiem – ir, bija un būs, - tikai viena Latvija. Vienīgā. Ja tā zūd, ja burtiski zaudējam savu zemi zem kājām, tad zaudējam arī sevi. Jo kas gan ir latvietis bez Latvijas? Bēglis, migrants, darbaspēks citai zemei un tautai. Latvji ar gara instinktu juta, ka šajā situācijā paļauties var tikai paši uz sevi. Pašu zeme, pašu atbildība, tātad arī pašu cīņa."