Ideja - atlaide daudzbērnu ģimenēm
Izdevniecībā radās doma ļaut daudzbērnu ģimenēm iegādāties žurnālu “AMEN” par pusi lētāk. Lai pārliecinātos, ka atlaidi saņem tieši daudzbērnu ģimene, izdevniecība nolēma izmantot “Goda ģimenes” programmu: pircējs ievadītu Goda ģimenes kartes numuru un saņemtu atlaidi.
Aija Balode uzsver, ka nodoms nebija saistīts ar peļņu. “Tīri ekonomiski mums, izdevniecībai, šī sadarbība nebūtu izdevīga. Nodoms patiešām bija (un ir) dot Latvijas daudzbērnu ģimenēm iespēju iegādāties izdevumu ievērojami izdevīgāk,” viņa raksta.
Atteikums un neskaidrais pamatojums
Izdevniecība nosūtīja programmai e-pastu ar savu priekšlikumu. Atbildē tai pateicās par vēlmi atbalstīt daudzbērnu ģimenes, taču sadarbību noraidīja. Atbildē bija rakstīts: “ņemot vērā programmas sadarbības principus un Jūsu izdevniecības darbības un piedāvātā izdevuma ievirzi, šobrīd nevarēsim piedāvāt noslēgt sadarbības līgumu un iekļaut piedāvājumu programmas “Goda ģimene” partneru katalogā”.
Turpmākajā sarakstē izdevniecība saņēma saiti uz programmas sadarbības principiem. Tajos norādīts, ka programma nesadarbojas ar trīs grupām: alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem, azartspēļu organizētājiem, kā arī “ezotērikas jomas pārstāvjiem un citiem līdzīgi domājošajiem”.
“Tā kā acīmredzami neesam ietilpināmi divās pirmajās kategorijās, skaidrs, ka esam kvalificējušies kā “ezotērikas jomas pārstāvji un citi līdzīgi domājošie”. Pats formulējums jau ir brīnišķīgs,” ironiski raksta Aija Balode.
Izdevniecība atbildēja, ka tā nav saistīta ar ezotēriku. Tās pārstāvji ir tradicionāli kristieši, kas cieši sadarbojas ar Romas katoļu Baznīcu Latvijā, bet izdevumi ir orientēti uz ekumenismu. Atbildē izdevniecība uzzināja, ka daudzbērnu ģimenes var atbalstīt arī citos veidos. Slīprakstā bija izcelts, ka šādos gadījumos nedrīkst atsaukties uz “Latvijas Goda ģimeņu” programmu.
Aijai Balodei savdabīgs šķitis arī tas, ka e-pastiem nebija personiska paraksta. To vietā bija tikai Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) un programmas logo. “Nu ko lai saka. Vai šis tomēr nav tendenciozi?” viņa jautā.
Ieraksta beigās Aija Balode jautā lasītājiem, kā rīkoties tālāk: “Vai mēģināt šo situāciju kustināt, vai arī samierināties, ka tie, kas pauž kristīgo vēstījumu, tagad nu jau valsts līmenī ir vienādoti ar “ezotērikas jomas pārstāvjiem un citiem līdzīgi domājošajiem”?”
Izdevniecības vārdā e-pastus rakstīja Baiba Gaile. Komentāros viņa precizē, ka neviens tieši nav rakstījis, ka izdevniecība atteikumu saņēmusi kā ezotērikas pārstāve. Programmas pārstāvji vairākas reizes atsaukušies uz sadarbības nosacījumiem, taču nekādu konkrētāku pamatojumu par trim minētajām jomām viņa nav atradusi. Gaile atzīst, ka atteikums viņu personiski sarūgtinājis. Tas licis aizdomāties, vai bērnu žurnāls patiešām ir tik vajadzīgs, kā viņai pašai šķiet.
Diskriminācija un reliģijas svarīgums ģimenēm? Ko domā komentētāji?
Jurists Kaspars Herbsts aicina situāciju tā neatstāt. Viņš norāda, ka programmas īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 598 “Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība”. “SIF ir valsts pārvaldes iestāde un tā var rīkoties tikai normatīvajos aktos tieši noteiktā uzdevuma ietvaros. Ja ārējs normatīvs akts nenosaka, ka viņi nevar sadarboties ar reliģiska satura izdevējiem, tad viņiem nav tādu tiesību ierobežot,” skaidro jurists. Viņš gan pieļauj, ka kāds normatīvais akts varētu dot SIF rīcības brīvību, taču pagaidām tādu nav atradis. Herbsts iesaka izdevniecībai nosūtīt SIF iesniegumu un lūgt atteikumu pamatot ar konkrētu normatīvo aktu.
Aija Balode ierakstā rosināja programmai noskaidrot, cik daudz kristiešu ir daudzbērnu ģimeņu vidū. Biedrības “Asociācija Ģimene” valdes locekle Alina Ozolina norāda, ka līdzīga aptauja jau ir veikta. Tās rezultāti liecina, ka gandrīz pusei vecāku ģimenēs ar pieciem un vairāk bērniem reliģija ir svarīga. Turklāt 32% šo ģimeņu dievkalpojumus apmeklē vismaz dažas reizes mēnesī. Trīs bērnu ģimenēs tik bieži dievkalpojumus apmeklē 10%, un 65% šo vecāku reliģija ir mazsvarīga vai nemaz nav svarīga.
Aigars Brikmanis uzskata, ka situācijā redzamas diskriminācijas pazīmes. Viņaprāt, valsts atbalstītai organizācijai nav gudri norobežoties no Baznīcas, jo kristieši arī ir sabiedrības daļa. Tāda rīcība, pēc viņa domām, paver iespējas populistiem. “Daži nesaprot ar ko kristietība atšķiras no ezotērikas,” piebilst Brikmanis. Marika Zelča Čerāne situāciju nosauc par šokējošu un uzskata, ka SIF nav neitrāla, bet ideoloģiski angažēta organizācija.
Antonija Skopa arī uzskata, ka atteikums nav pareizs, taču aicina nesākt konfliktu. Viņasprāt, jautājums jārisina diskusijā. Viņa norāda, ka SIF pēdējos gados piedzīvojis dažādus uzbrukumus, tāpēc fonda piesardzība ir saprotama. Skopa piedāvā izdevniecībai savu palīdzību.
Ieva Treibaha Cacciaguerra iesaka sākumā žurnālu ar atlaidi tirgot draudzēs, kur ģimenes uzrādītu savu karti. Kad būs redzams, cik žurnālu pārdots, varētu mēģināt vēlreiz sarunāt ar programmu. Everita Maire pauž nožēlu, jo viņu ģimenei atlaide būtu ļāvusi uzdāvināt “AMEN” bērniem Ziemassvētkos.
