Jaunais baznīcas vadītājs norāda, ka luterāņu baznīca pēdējos gados nostiprinājusi savu identitāti, kļuvusi vienotāka teoloģijā un attīstījusi dievkalpojumu tradīciju. Tomēr viņš vēlētos lielāku baznīcas klātbūtni sabiedrībā un ticīgo pārliecību, ka viņiem ir ar ko dalīties. Būtiskas reformas nav plānotas, jo pārmaiņām nepieciešams laiks – svarīgi nostiprināt ģimenes nozīmi, mācītāju sagatavošanu un draudžu aktīvu līdzdalību.

Runājot par baznīcas nostāju, Grants uzsver tradīciju saglabāšanu, tostarp jautājumos par sieviešu ordināciju un attieksmi pret homoseksualitāti, taču viņaprāt, būtiski ir skaidrot un pamatot baznīcas viedokli, lai veidotu dialogu ar sabiedrību.

Arhibīskaps atzīst, ka izaicinājums būs arī baznīcas īpašumu uzturēšana, īpaši tādu vēsturisku celtniecību kā Rīgas Doms un Sv. Pētera baznīca, kuru saglabāšanā nepieciešama valsts līdzdalība. Vienlaikus demogrāfiskā situācija var radīt risku, ka laukos atsevišķas baznīcas kļūst mazapdzīvotas, taču Grants uzskata par pienākumu tās saglabāt nākamajām paaudzēm.

Īsi pirms sava amatā ievešanas svinīgā dievkalpojuma jaunievēlētais arhibīskaps bija nonācis slimnīcā, kur viņam tika veikta operācija, tā tika vēstīts paša garīdznieka ierakstā sociālajā tīklā “Facebook”.

Kā liecina informācija LELB mājaslapā, Grants dzimis 1974.gadā Saldū, 1994.gadā kristīts un iesvētīts Saldus Svētā Jāņa draudzē.

2000.gadā Grants nosūtīts kalpot Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes draudzē, kura, kā pats Grants norāda savā dzīvesgājumā, 25 gadu laikā izaugusi par aktīvu un daudzpusīgu kopienu. Grants arī uzsvēris, ka kalpošanā viņu īpaši iedvesmo sprediķošana, katehizācija un māceklība.

2017.gadā viņš tika aicināts uzņemties Lutera Akadēmijas rektora vietnieka pienākumus. 2022.gadā Grants konsekrēts kā bīskaps.

Grants no 1993. līdz 1994.gadam bijis krimināllietu izmeklētājs Saldus pilsētas Policijas nodaļas Izmeklēšanas daļā, bet no 1998. līdz 2001.gadam strādājis kā vecākais inspektors Interpola birojā Latvijā.

Latvijas Policijas akadēmijā viņš ir ieguvis tiesību bakalauru, kā arī jurista kvalifikāciju. Savukārt Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē Grants ieguvis maģistra grādu teoloģijā.

Iepriekš luterāņu arhibīskapa amatam tika izvirzīti četri pretendenti - Grants, Piltenes iecirkņa prāvests Kārlis Irbe, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš un Ikšķiles iecirkņa prāvests Dzintars Laugalis.

Pēc kandidātu uzklausīšanas pagājušā gada nogalē Rīgas arhidiecēzes sapulce nolēma arhibīskapa amatam virzīt Grantu un Laugali. 30. Sinodes laikā, 7. jūnijā, par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu tika ievēlēts Rinalds Grants - par šo kandidātu nobalsoja 161 balstiesīgo sinodāļu, pret balsoja 157 sinodāļi, kuri atbalstīja otru kandidātu Dzintaru Laugali. 

Jauna arhibīskapa izraudzīšanās process tika sākts saistībā ar esošā LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga plānoto došanos pensijā. Vanags arhibīskapa amatā kalpo vairāk nekā 30 gadus. Vanaga iesvētīšana arhibīskapa amatā Rīgas Domā notika 1993.gada 29.augustā.