Kas ir Torbens?

Torbens Sondegards ir dāņu kristīgais evaņģēlists un kustības "The Last Reformation" dibinātājs. Viņa kalpošana ir cieši saistīta ar vēlmi atgriezt kristiešus pie tādas ticības dzīves, kādu viņš saskata Apustuļu darbu grāmatā. Sondergards uzsver, ka kristietība nav tikai draudzes apmeklēšana un svētdienas dievkalpojums, bet gan ikviena ticīgā praktiska sekošana Jēzum un iesaistīšanās Evaņģēlija sludināšanā. Viņš ir kļuvis pazīstams ar savu mācību, dokumentālajām filmām un starptautisko apmācību kustību, kas mudina kristiešus pašiem kļūt par mācekļu veidotājiem.

Latviešu kristīgais kalpotājs Guntars Vadonis, kurš centies Torbenu uzrunāt apmeklēt vēlreiz Latviju jau daudzus pēdējos gadus, kādā vakarā negaidīti saņēmis zvanu, kur Torbens teicis, ka ir gatavs atbraukt uz Latviju otrajā oktobra nedēļas nogalē.

Guntars saka, ka Torbena dzīvē ir daudz kas piedzīvots kopš pirmās Latvijas apmeklējuma reizes, tomēr nemainīga ir viņa pārliecība par Apustuļu darbos aprakstīto kristieša uzdevumu un to, ka kristiešus bieži ir “jāpamodina” uz dzīvu un drosmīgu kalpošanu.

„Viņam ir liecība, kāda ir reti kuram!”

Jautāts, kādēļ gan Latvijai būtu svarīgi uzņemt jau otro reizi šo vienu no pēdējā laika lielāko kristīgo kustību izveidotājiem, Guntars pauž, ka Torbena dzīvesstāsts ir patiešām unikāls. Un, jā – Latvijā ir neskaitāmas draudzes, kas regulāri organizē dažādus seminārus, konferences, dievkalpojumus, bet piedzīvotās pārmaiņas kristiešu dzīvē pēc šī dāņu sludinātāja Torbena sludināšanas esot tik acīmredzamas un arī paša izjustas, ka Guntara pārliecība ir nemainīga – ja esi kalpošanā paguris un gribi darīt, bet godīgi pasaki, ka nav spēka ikdienā, tad ir vērts satikt klātienē un dzirdēt vēsti.

Torbens, kurš tagad dzīvo ASV, ir kustības The Last Reformation aizsācējs. Būtisks un ļoti sarežģīts posms šī vīra dzīvē sākās 2022. gada 30. jūnijā, kad viņš ASV tika aizturēts imigrācijas lietas ietvaros, un kopumā pavadīja 412 dienas ieslodzījumā.

Torbens šo laiku pats raksturo kā smagu pārbaudījumu savai ticībai un dzīvei, un viņš ir paudis pārliecību, ka notikušais bija saistīts ar viņa kristīgo darbību un vajāšanu. Pēc atbrīvošanas un deportācijas viņš publiski runājis arī par pārmaiņām, ko šis laiks nesis viņa paša domāšanā un attieksmē pret tradicionālajām draudzēm un to vadītājiem. Šis periods kļuvis par nozīmīgu daļu no viņa personīgās liecības un turpmākās kalpošanas stāsta.

Brīdis, kad Torbens pēc ilgā apcietinājuma laika satiek savu sievu Leni. “Cik ļoti es gaidīju šo dienu! Paldies Tev, Dievs, par tavu uztaicamību, un paldies visiem par lūgšanām un mīlestību pret mums,” ar šādu ierakstu evaņģēlists dalījās savā sociālajā medija kontā 2023. gada 18. augustā.

Guntaru ir pārsteidzis šis stāsts mūsdienu demokrātijā, kur kādu var negaidīti apvainot ieroču kontrabandā un pat cilvēku tirdzniecībā. Apsūdzības esot bijušas pēkšņas un „aiz matiem pievilktas”. Neko nevienā līmenī nevarēja pierādīt, tomēr Torbenam nācās pavadīt Amerikas cietumā vairāk nekā gadu!

„Mums ir ērti runāt par Pakistānu vai Somāliju, kur kristietis var neizdzīvot pat pusstundu pēc tam, kad ir apliecinājis savu kristīgo pārliecību, tomēr zinām – ka mēs taču dzīvojam Rietumos,” saka Guntars un piebilst, vai esam ieraudzījuši, ka viena no pirmajām zīmēm, uz ko norāda Jēzus un kas sekos kristiešiem, ir…vajāšanas.

Guntars esot Torbenu saticis arī pirms desmit gadiem, kad viņš uzrunāja sanākušos kristiešus Rīgā. Un tas, kas, viņaprāt, nav mainījies, ir Torbena noturība ticībā. Viņš uzsver – kamēr sieva cieta no depresijas, kamēr viņu kā ticīgo burtiski vajāja viņa dzimtenē, kamēr viņš atradās cietumā, nekas nav viņu novērsis no ticības! „Es zinu stāstus par daudziem ticīgajiem, kuriem viņu ticības dēļ Dānijā draudēja atņemt pat bērnus. Viņi emigrēja uz ASV, bet tur arī pieklusa. Torbens arī devās uz ASV, bet turpināja aktīvi kalpot. Viņš neapklusa savā ticībā.”

Kas latvieti pārliecināja ieklausīties

Guntars izceļ trīs pagrieziena punktus “The Last reformation” dibinātāja stāstā. Pirmais esot tas, ka savulaik viņš skolas sistēmā ir bijis “norakstīts”. “Viņš nespēja uztvert rakstīto tekstu, iespējams, disleksijas dēļ. Pēc personīgas sastapšanās ar Dievu kādā naktī, tas mainījās. Šodien viņš pats raksta grāmatas. Otrais, tika absolūti izmainītas viņa runas spējas. Šodien viņš vada Bībeles skolu un veido daudzus mācību materiālus.”

Kad Torbens esot noguris no reliģiozitātes, ka mēdz piezagties kristīgajām draudzēm, viņš pēc kāda gavēņa guva pārliecību par jaunu ceļu, kas viņam ir jāsāk iet. “Tā sākās lekcijas, ko dēvē par „Pionieru skolu”, un ap tām izveidojās kustība, kādu Torbens sākumā pat neiztēlojās. Arī starp Latvijas mācītājiem ir tādi, kas labprāt piedzīvotu kalpošanu, kur ir apkārt 1500 ticīgo, uz kuriem runāt. Tomēr, ja no augšienes tas netiek iedots, tad nav. Esmu pārliecināts, ka Torbenam tas ir Dieva iedots un viņš, neskatoties ne uz ko, ir turpinājis sekot Jēzum.”

Guntars kopš 1993. gada ir bijis sludinātājs baptistu konfesijā. Šodien viņš neslēpj, ka piedzīvojis posmu, kurā apzinājās, ka nav spēka no Svētā Gara. Lai arī pestīšanu nekad neapšaubīja, tomēr spēku nesajuta. Apkārt citi viņam mēdza teikt, ka par to nevajag satraukties, ir tikai jāturpina kalpot.

“Un tad vienu reizi Dievs mani pašu izrāva pilnīgi no nāves nagiem. Es piedzīvoju smakšanu un tikai notikušā brīnuma dēļ, es paliku dzīvs. Tas ir cits, trīs stundu stāsts, bet mana sieva var apliecināt, es divas nedēļas sēdēju uz dīvāna, blenzu vienā punktā. Tad mēģināju saprast, ko darīt ar savu dzīvi, ja jau Dievs man dāvināja otru iespēju. “Es sāku pē’tit, kas notiek citās kristiešu kustībās, kas ir apkārt.”

Guntars ar ģimeni no 2008. gada dzīvoja Dānijā, un Torbens izrādījās teju kaimiņš. Pirmo reizi viņi satikās ap 2013. gadu, 2014. gadā Guntars apmeklēja pirmos seminārus, un 2015. gadā viņš otro reizi kāpa kristību ūdenī un piedzīvoja Svētā Gara svaidījumu. Nākamajos gados sekoja pārliecība par savu aicinājumu un atgriešanās Latvijā.

Kickstart pirms desmit gadiem un arī šonedēļ!

Guntars bija viens no galvenajiem organizatoriem arī Torbena pirmajā vizītē Latvijā 2016. gada rudenī. Toreiz ieradās ap 700 cilvēkiem. “Kopš tā laika zinu, ka ne ar Torbena vārdu vai viņa kustības nosaukumu, bet daudzkur notiek darbošanās ar labiem augļiem. Pēc tam es ik pa laikam uzrakstīju Torbenam, vaicāju, kā viņam klājas un vai viņš neplāno kādreiz būt atkal mūsu pusē. Kādā vakarā Torbens pats uzrakstīja un pēc desmit minūtēm piezvanīja. Viņš paziņoja, ka var atbraukt! Es sapratu, ka jāreaģē tagad, nevis jāsaka – nākamgad.”

Seminārs notiks Ogrē, draudzes “Vārda spēks” telpās, kur, kā ierasts pēdējos gadus, notiek vīru vakari. “Mācītājs Agris Ginko ilgi nedomājot teica, ka var uzņemt Torbenu un iedot mums, komandai, telpas. Ogre ir arī ērti sasniedzama, ja ieradīsies kādi no ārvalstīm un būs jāmēro ceļš no lidostas.”

Kam būs domāts šīs trīs dienu seminārs?

“Draudžu cilvēkiem, kuri jūt, ka ir „kaut kas vairāk”, bet paši netiek tajā uz priekšu. Galvenais uzsvars būs uz tā saukto kickstart (jeb “iestartēšanu”) – palīdzību ticīgajiem uzsākt apustuļu darbiem līdzīgu dzīvi, lai varētu doties pie citiem cilvēkiem sabiedrībā. Torbena lielākā vēlme kalpojot ir – ieraudzīt, ka cilvēki paši sarosās un turpina darbu arī tad, kad viņš ir aizbraucis. “Jā, semināra dienās skanēs arī evaņģēlijs! Būs iespēja jautāt un saņemt atbildes. Noteikti var apmeklēt semināru tie, kas ir arī skeptiķi vai tikko uzsākuši ticības ceļu.”