Evaņģēlists Lūka raksta: “Un viņa dzemdēja Dēlu, savu pirmdzimto, ietina viņu autiņos un guldīja silē, jo tiem nebija vietas augšistabā.” (Lūkas 2:7) Šie vārdi ir vienkārši un reizē ļoti spēcīgi. Nebija vietas. Ne tāpēc, ka nebūtu telpas, bet tāpēc, ka neviena vieta netika atbrīvota. Vieta jau bija, bet neviens negribēja atdot savu vietu. Tieši ar to sākas Ziemassvētku noslēpums.
Arī šodien pasaule var būt pilna un vienlaikus tukša. Pilna ar darbiem, pienākumiem, steigu, informāciju un notikumiem, bet tukša  - bez miera, dziļuma un patiesām attiecībām. Reizēm mūsu dzīve ir kā pārpildīta Betlēme – tik pilna ar neatliekamo, ka svarīgajam vairs neatliek vietas. Ziemassvētku stāsts mūs neapsūdz, bet aicina godīgi pajautāt: kam es savā dzīvē atvēlu vietu? Kam es saku “jā”, un kam patiesībā būtu jāsaka – “tas var pagaidīt”?

Mēs visi izjūtam izsalkumu – pēc mīlestības, miera, jēgas. Ticīgais to atpazīst kā dvēseles ilgas pēc Dieva, cits to nosauc citādi, bet izsalkums ir īsts mums visiem. Tieši šajā izsalkumā Kristus nāk - ne lai piepildītu visas mūsu vēlmes, bet lai dotu to, kas mums patiesībā ir vajadzīgs. Viņš nenāk uzbrūkoši vai ar varu, bet kā aicinājums, kā iespēja, kā kluss klauvējiens pie mūsu dzīves durvīm ar jautājumu: “Vai Man būs vieta tavā dzīvē?”

Man pašam sastapšanās ar Kristu nenotika pēkšņi un uzreiz. Tā nebija uzbāzīga vai dramatiska. Tā notika pakāpeniski. Tā sākās ļoti vienkārši – ar to, ka mana omamma man iedeva lasīt Bībeli vecajā drukā. Tad manā dzīvē bija cilvēki, kuri pastāstīja par Dievu. Tad kāds dievkalpojums. Tad Bībeles lasīšana, kurā pamazām sāku kaut ko atpazīt un saprast. Un kādā brīdī atnāca ļoti skaidra apziņa – Kristus nav tikai teorija vai vēsturiska persona. Viņš kļūst par daļu no manas dzīves, jo esmu Viņu ieaicinājis savā dzīvē. Ne tāpēc, ka es būtu visu sapratis vai sakārtojis, bet tāpēc, ka es atvēru Viņam vietu.

Rakstos teikts: “Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū.” (Jāņa 1:14) Kristus nenāk kā viesis, kurš uz brīdi iegriežas un dodas tālāk. Mājot nozīmē kļūt par daļu no mūsu ikdienas, izvēlēm, domām un attieksmes. Jēzus nekad neienāk ar uzbāzību. Viņš klauvē, cienot katra cilvēka brīvo gribu. Jautājums nav, vai Dievs runā. Jautājums ir, vai mēs dzirdam.

Dieva Dēls ienāk pasaulē nevis pilī, bet kūtī. Ne ideālos apstākļos, bet vienkāršībā. Ne vietā, kas izskatās cienīga Dievam, bet vietā, kuru Viņš pats padara svētu ar savu klātbūtni. Un tas ir milzīgs iedrošinājums mums. Jo bieži vien mums šķiet, ka mēs vēl neesam gatavi, ka dzīve ir pārāk nesakārtota, ka ir pārāk daudz jautājumu un neskaidrību. Bet Dievs negaida ideālu vietu. Viņš nāk tieši tur, kur mēs paši jūtamies nepietiekami. Nekas nav šķērslis Dieva ienākšanai mūsu dzīvē – izņemot mūsu pašu aizvērtību.

Betlēmes stāsts mums atgādina vēl kaut ko ļoti būtisku – Dievs bieži darbojas ne ar lieliem paziņojumiem, bet mazās, klusās lietās - kā vienkāršs vārds, īsa saruna, uzmanība vai klātbūtne. Tas, kas mums pašiem var šķist mazs un necils, kādam citam var nozīmēt ļoti daudz. Tāpēc Kristus saka: “Tā lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā…” (Mateja 5:16) Pasaule ir pilna ar tumsu, apjukumu un bailēm. Mūsu uzdevums ir ienest gaismu pat tad, ja tā šķiet pavisam maza. Jo kādam tieši šī gaisma var kļūt par ceļa sākumu, par cerības dzirksti, par vietu, kur ienāk Dievs.
Ziemassvētku vakarā mēs visi esam izvēles priekšā. Mēs varam būt kā Betlēmes ļaudis, kas saka: “Nav vietas.” Vai mēs varam atzīt: “Man nav ideālas vietas, bet es atvēršu durvis Dievam.” Dievs neprasa no mums pilnību. Viņš sagaida vietu. Ja tu esi ticīgs cilvēks, varbūt šis ir brīdis, lai atjaunotu savu “jā” Dievam. Varbūt kādā jomā, kas ir kļuvusi par tavu pārpildīto Betlēmi, tev ir atkal jāatvēl vieta patiesi svarīgajam. Ja tu esi vēl ceļā, tu vari sākt ļoti vienkārši – ar godīgu lūgšanu vai pat vienu teikumu: “Dievs, ja Tu esi, atklājies man.”

Kristus ienākšana pasaulē sākas ar vienu atvērtu vietu. Viņš joprojām stāv un klauvē. Jautājums joprojām ir ļoti personisks: vai tu atvērsi Viņam savas dzīves durvis?

Lai jums priecīgi un gaiši Kristus dzimšanas svētki un lai Dieva vadīts Jaunais gads!