Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs sacīja, ka Kristus augšāmcelšanās svētki ir jaunas radīšanas aizsākums, jaunās zemes aizsākums.

"Jēzus Kristus ar savu nāvi un augšāmcelšanos uzvarēja ļaunuma un grēka varu. Un visi tie, kuri viņu ticībā pieņem, saņem Svēto garu, kurš dod spēku uzvarēt to ļaunumu, kas ir mūsos," uzsvēra mācītājs.

Savukārt Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns sacīja, ka Lieldienas ir īpašs laiks. Tas ir laiks, kad daba mostas, dienas paliek gaišākas un arī cilvēku sirdīs rodas lielākas vēlmes un ilgas pēc pārmaiņām un jauna sākuma. Viņš uzsvēra, ka savā ziņā tā ir arī Lieldienu galvenā vēsts.

"Šajos svētkos es gribēto aicināt, ka mēs ne tikai censtos būt labāki un darīt vairāk, bet tā vietā mēs vairāk priecātos vairāk, novērtētu vairāk un vairāk pieņemtu to, ka Dievs jau ir izdarījis to svarīgāko un labāko priekš mums," novēlēja Šterns.

Arī Rīgas un Latvijas arhibīskaps Rinalds Grants atzina, ka svētki ir atnākuši kopā ar ilgi gaidīto pavasari. "Ir tik patīkami iziet laukā, pilsētas vai piemājas dārzā un visapkārt sajust dzīvību, gan uz zemes, gan debesīs. Tas ir tāds kontrasts ziemai," sacīja mācītājs.

Pēc viņa paustā, šajā nedrošības un neskaidrības laikā mums ir tik svarīgi zināt, ka grēkam, naidam un nāvei nav pēdējais vārds. "Pēdējais vārds nav arī šīs pasaules varenajiem, bet Dievam," piebilda Grants.

Šodien kristīgā baznīca svin Lieldienas - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus.

Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.