Svētīts laiks un sirsnīga uzņemšana
“Šis laiks ir bijis patiesi svētīts,” raksta Kaspars, pateicoties Dievam “par apsardzību un vadību.” Viņš stāsta, ka ģimene visur tiek uzņemta ar lielu viesmīlību. “Mūs visur uzņem ar lielu viesmīlību un mīlestību. Ir bijis prieks satikt tik daudz cilvēku, kalpot vietējās draudzēs, dziedāt portugāļu valodā un sludināt Dieva Vārdu.”
Brauciens ir īpašs arī tāpēc, ka tas ir ģimenes ceļojums vairākās paaudzēs. Kopā ar Kasparu un viņa sievu Tabitu ceļo arī mazais dēliņš Dāvids Ezra, viņa brālēni un māsīca, kā arī Tabitas brāļa ģimene. Misionāra ģimene pārsteidz daudzus, kad pasaka, cik lidojumus jau piedzīvojis viņu mazais dēlēns. “Vai ar maziem bērniem ir viegli ceļot? Nē. Bet tas ir skaisti, svētīgi un pilns ar neaizmirstamiem piedzīvojumiem. Drīz Dāvidam būs jau 50 lidojumi.”
Kaspars redz, ka šim kalpošanas laikam ir paliekoši augļi. Viņš stāsta, ka Dievs nemitīgi veido tiltus ar vietējiem, vietējām draudzēm.
Brazīlijā latvieši ar saknēm
Viens no visspilgtākajiem šī brauciena pārsteigumiem Kasparam ir bijusi tikšanās ar Brazīlijas latviešiem – cilvēkiem, kuru ģimenes tur dzīvo jau vairākās paaudzēs. Kā zināms, latviešu pēdas Brazīlijā ir dziļas un joprojām dzīvas.
“Latvieši šeit pirms vairāk nekā simts gadiem dibināja draudzes, cēla baznīcas, kas vēl šodien ir dzīvas un svētdienās pilnas ar cilvēkiem. Jā, un ne tikai ar tiem, kuru saknes ir Latvijā, bet daudzi vietējie. Jaunieši, bērni, pieaugušie, sirmgalvji. Latvieši te ir devuši lielu ieguldījumu Brazīlijā dažādos veidos, un, ja cilvēks ir latviešu izcelsmes, tad tas ir ļoti novērtēts.” Arī šodien ir latvieši, kuri “kalpo vietējās draudzēs, vada draudzes, sludina.”
Īpaši Kasparu ir uzrunājuši stāsti par latviešu misijas garu, kas nesis Evaņģēliju pat vistālākajās vietās:
“Daudzi Brazīlijas latvieši ir atbalstījuši misijas darbu, sūtījuši misionārus un paši devušies sludināt Evaņģēliju – pat uz Amazones džungļiem, dzīvojot starp ciltīm. Tas ir ļoti iespaidīgi un liels ieguldījums. Mums vienā draudzē bija iespēja satikt vismaz divus pārus, kuri kalpojuši Amazones džungļos, un arī misijā citās Dienvidamerikas zemēs.”
Kalpošana vēsturiskajā Nova Odesā
Aizvadītajā svētdienā Kaspara ģimenei bija īpašs prieks kalpot Nova Odesas Pirmajā baptistu draudzē – Igreja Batista Fazenda Velha. Šīs draudzes stāsts ir dzīva liecība par latviešu ticību un uzticību. Nova Odesā, kā Kaspars atklāja, ir pat vairākas baznīcas, kuras cēluši latvieši.
“Šī draudze tika latviešu dibināta 1906. gada 26. decembrī, un tās pirmsākumos bija 50 latviešu ticīgie. Dievnama ēka tika uzcelta 1918. gadā, un tā joprojām ir dzīva liecība par latviešu ticību, darbu, ieguldījumu! Tā vairāk kā 100 gadus nesusi svētību un cerību pilsētai.”
Svētdienas dievkalpojumi bija kupli apmeklēti: “Bija patiess prieks piedzīvot sirsnīgo uzņemšanu un redzēt, ka svētdienā dievkalpojumi pulcēja daudz, daudz cilvēku – dažādu paaudžu ļaudis. Bija daudz jauniešu, ģimenes un seniori.”
Šodien dievkalpojumi notiek portugāļu valodā, un draudzi apmeklē gan vietējie brazīlieši, gan cilvēki ar latviešu saknēm. “Īpaši aizkustinoši bija baznīcā ieraudzīt arī uzrakstu latviešu valodā. Satikām kādus, kuri prata arī latviski runāt – pat tādi, kuri nav bijuši Latvijā.”
Ģimenes saknes un satikšanās pēc paaudzēm
Nova Odesai ir arī personiska nozīme Kaspara ģimenei. Tieši šajā draudzē reiz kalpoja Gunārs Tīss – Kaspara sievas Tabitas tēva brālis.
“Šajā baznīcā, kur bijām aizvadītajā svētdienā, kalpoja reiz Gunārs Tīss, kurš bija devis lielu ieguldījumu. Kaut arī viņi nekad nebija satikušies, jo kara laiki bija atdalījuši ģimenes, un Gunārs Tīss ir mūžībā, mums bija iespēja satikt citus radus. Arī Tabitas brālēnus un māsīcas. Īpašs prieks ir satikt Tabitas radus, iepazīt viņu stāstus un vienlaikus kalpot kopā ar brazīļu draudzēm slavēšanā un Dieva Vārda pasludināšanā. Ticam, ka šāda sadraudzība starp Latviju un Brazīliju ir svētība abām pusēm,” tā Kaspars, vēlot lai arī turpmāk Dievs turpina svētīt draudzi Brazīlijun ikvienu, kurš nes Evaņģēliju tautām! Pateicība Dievam par dzīvu liecību! Un jauki, ka mūsu tautieši ir nesuši lielu svētību un ieguldījumu Brazīlijā.”
Šis laiks Brazīlijā latviešu misionāram un viņa ģimenei ir bijušas pilnas ar liecībām par Dieva darbiem un ar apziņu, ka tilti, kurus latvieši sāka būvēt pirms vairāk nekā simts gadiem, joprojām tur stāv un nes augļus. Un jauni tilti top šodien.
