Centrālais jautājums, uz kuru dalībnieki meklēja atbildes diskusijās, prezentācijās un neformālajās sarunās – kur saskatāma cerība nākotnei mūsdienu pasaulē un kā Baznīca, apliecinot Kristus mīlestību, var par tādu būt.

Atbildes nenāca viegli un demonstrēja ne tikai Eiropas luterisko baznīcu teoloģisko dažādību, bet arī atšķirīgus skatījumus uz procesiem sabiedrībā kopumā.

Starp cerības vēstnešiem kā piemērs tika minēts gan Latvijas vēsturiskais mantojums, atgūstot neatkarību, gan šī brīža Ukrainas varonīgā pretošanās Krievijas agresoram. Vairāku Baznīcu pārstāvji cerību saskatīja iespējā kopīgi svinēt dievkalpojumu ar abu – LELB un LELB Pasaulē jauno arhibīskapu piedalīšanos, kamēr citiem cerības zīme atradās Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Okupācijas muzeja un Saeimas nama apmeklējumā, ieraugot valsts un Baznīcas kopīgo darba lauku.

Uzklausot dalībnieku iespaidus, kas tika noformulēti kopīgā PLF paziņojumā, kā cerīgu noteikti var minēt vēlmi kopīgi lūgt un muzicēt, kā arī iespēju bez naidīguma sarunāties pat tad, kad uzskati krasi atšķiras, kā, piemēram, jautājumā par sieviešu ordināciju un tradicionālo vērtību apliecināšanu pasaulei.

Noslēguma refleksijās kādi no sanāksmes dalībniekiem tās laikā piedzīvoto raksturoja kā ikgadēju paplašinātās ģimenes sapulcēšanos, kurā sava vieta ir gan mīlētiem radiniekiem, gan atšķirīgiem dīvaiņiem, tomēr tie visi veido kopumu un dzīvas attiecības. Nākamā šāda paplašinātās ģimenes tikšanās plānota 2026. gada oktobrī Augsburgā.