Vīzija, kas nav zaudējusi aktualitāti

Dienas pirmajā daļā dalībnieki uzklausīja arhibīskapa Rinalda Granta uzrunu, kuras galvenais fokuss bija veltīts LELB vīzijai un potenciālajiem soļiem tās īstenošanai. Lai arī LELB attīstības stratēģija tika izstrādāta pirms desmit gadiem, vairums tajā pausto vērtību nav zaudējušas savu aktualitāti: būt ieaicinošai, atvērtai un drošai Baznīcai, kuras mērķis nav tikai tikumisks cilvēks, bet Mūžība ar Dievu, kas iesākas jau šodien.

Savā vīzijā Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca:

 - apzinās sevi kā Dieva izglābto un aicināto cilvēku kopību, kas apliecina Kristu, dzīvo ar Viņu un kopā ar Viņu strādā labākai pasaulei;
- glabā un iedzīvina Bībelē atklāto, luteriskajā reformācijā interpretēto evaņģēlija vēsti un tikumiskās normas – ir atvērta visiem, taču ne visam;
- vēlas būt Kristus klātbūtnes vieta, kurā Viņš ir sadzirdams, ieraugāms, sastopams un piedzīvojams: vēstī, sakramentos un sadraudzībā;
- vēlas būt aicinoša, droša telpa, kurā ikviens ir aicināts ienākt un kopā piedalīties Dieva dzīvē uz piedošanu, svēttapšanu un mūžīgo dzīvību.

Arhibīskaps pauda pārliecību, ka šīs vīzijas īstenošanai ikkatrs draudzes loceklis ir aicināts lūgt un klausīties Dievā, kopā iet Viņa pēdās un uzticīgi darīt to, kas pienākas. Kā spilgta ilustrācija uzrunai kalpoja 17. gadsimta vācu dzejnieka un komponista Georga Neimarka dziesmas vārdi: "Ej lūdzot, dziedot Dieva pēdās, To dari, kas tev pienākas… ja savus vaidus vairojam, jo vairāk noskumstam."

Trīs prioritātes ceļā uz vīziju

Uzrunā īpaši tika aktualizētas prioritātes, kurām jāvelta rūpes un uzmanība, lai spētu tuvoties iecerētajai vīzijai: mācītāju kalpošanas uzlabošana, misija sabiedrībā, bērni un jaunieši.

Dienas otrajā daļā dalībnieki darba grupās dalījās pārdomās, pieredzē un idejās, ko prioritāšu un mērķu sasniegšanas labā iespējams darīt katrā no kalpošanas jomām. Vairums dalībnieku bija vienisprātis – visa pamatā ir veselīgas attiecības.

Sapulces laikā arī pašiem dalībniekiem bija iespēja mācīties attiecību veidošanu dažādu draudžu, nozaru un paaudžu pārstāvju starpā, kā arī piedzīvot, kā kopīgi gan lūgt, gan aizlūgt par savu tuvāko.

Sapulces oficiālā daļa noslēdzās ar kopīgu dievkalpojumu, kurā Dievu varēja slavēt ne tikai vārdos un mūzikā, bet arī ļauties jauniešu aicinājumam paust pielūgsmi kustībā. Atsveicinoties, priecīgu čalu starpā izskanēja arī kāda sirma vīra teiktais: "Nezināju, ka mēs varam arī tā."

Priecīgas ziņas par gaidāmām pārmaiņām

Apzinoties, ka atbilde uz jautājumu, kādu Dievs vēlas redzēt savu Baznīcu, nav vienkārša un ka vienmēr būs lietas, kuras prasa laiku un resursus, arhibīskaps savu uzrunu noslēdza ar vairākām priecīgām ziņām par nākotni:

2028. gada pavasarī Rīgas Doma dekāna amatu no prāvesta Elija Godina pārņems mācītājs Jānis Cepurītis, savukārt jau tuvākajā laikā par Rīgas arhidiecēzes palīgbīskapu tiks iecelts prāvests Dzintars Laugalis, kurš piekritis arhibīskapa aicinājumam uzņemties šos amata pienākumus.