“Viņš rakstīja pamācošus stāstiņus un dzejolīšus, ko publicēja paša izdotajā laikrakstā “Ceļa Biedris”. Līdz paveica to, par ko latvieši viņu pieminēs mūžīgi – 1864. gada maijā Dikļos sarīkoja pirmos apkārtnes koru sadziedāšanās svētkus. Latviešu Dziesmu svētku tēvs – Juris Neikens!” turpina Inguna Bauere.
Juris Neikens, viena no izcilākajām personībām Latvijas kultūras vēsturē. Mācītājs, skolotājs un rakstnieks, viens no latviešu prozas pamatlicējiem. Viņa dzīves ceļš aizsācies Limbažu pusē – Ārciema pagasta “Kānadžos” 1826. gada 6. aprīlī. Rakstnieks dzimis hernhūtiešu dzimtā, no vecākiem guvis svarīgus reliģiskus un ētiskus iespaidus. Mācības uzsāka Limbažu apriņķa skolā, turpināja mācīties Jāņa Cimzes skolotāju seminārā Valmierā. Studēja dabaszinības un teoloģiju Tērbatas Universitātē, studiju laikā pievienojās studentu korporācijai “Livonia”.
J. Neikens strādāja par palīgskolotāju Valmieras draudzes skolā, vēlāk bija direktora palīgs J. Cimzes skolotāju seminārā un mājskolotājs mācītāja Ferdinanda Valtera ģimenē Valmierā. Viņš sagatavoja vācu valodas mācību grāmatu latviešiem un strādāja pie latviešu-vācu vārdnīcas, kas diemžēl palika nepabeigta. Pēc Tērbatas Universitātes beigšanas J. Neikens gadu pavadīja pie F. Valtera kā palīgmācītājs Valmierā, pēc tam bija mācītājs Dikļos, bet no 1867. gada viņš bija Umurgas draudzes mācītājs.
J. Neikens desmit savas dzīves ražīgākos gadus kalpoja Dikļu evaņģēliski luteriskajā draudzē (1857–1867). Pelnīti iedēvēts par Dziesmu svētku tēvu, jo 1864. gada trešajos Vasarsvētkos Dikļos sarīkoja pirmos Dziedāšanas svētkus, pulcinot sešus vīru korus no Limbažiem, Rūjienas, Mazsalacas, Lielsalacas, Straupes un Dikļiem. Ar Jura Neikena vārdu Dikļos saistītas vairākas vietas – Neikenkalns (Dziedāšanas svētku vieta), Neikena akmens (pusceļā starp baznīcu un mācītājmāju) un arī mācītāja krēsls, kas atrodas baznīcas sakristejā, saukts par Neikena krēslu.
Paliekoša vērtība ir J. Neikena literāro darbu izteiksmes konkrētībai, kas ļāvusi autoram radīt spilgtu liecību par 19. gadsimta 60. gadu latviešu sabiedrībai raksturīgo ikdienas vidi, raksturiem un attiecībām. J. Neikena darbu izlase Teodora Zeiferta sakārtojumā iznāca 1897. un 1898. gadā. “Kopoti raksti” iespiesti 1923. un 1924. gadā K. Dūņa apgādā Valmierā un Cēsīs. 1924. gadā Cēsīs un Rīgā iznāca J. Neikena “Raksti” Alfrēda Gobas sakārtojumā.
J. Neikens devās mūžībā 1868. gadā 13. jūlijā. Viņa piemiņu glabā 1974. gadā atdusas vietā Umurgas kapos uzstādītais piemiņas akmens, bet pie Umurgas baznīcas 1989. gadā novietota rakstnieka piemiņai veltīta plāksne.
Dikļos, Neikena kalnā 2014. gadā izveidota dabas koncertzāle un novietots Ivara Mailīša vides objekts “Skaņu birzs”. Jura Neikena vārdu nes Dikļu pamatskola.
Un šogad, 29. augustā, Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā un Dikļu evaņģēliski luteriskajā baznīcā norisināsies Pateicības un piemiņas svētki, kas veltīti mācītājam, skolotājam un rakstniekam Jurim Neikenam (1826–1868) – vīram, kura 1864. gadā Dikļos rīkotā sadziedāšanās diena likusi pamatu latviešu Dziesmu svētku tradīcijai. Svētkus rīko Baltijas luterāņu draudžu Koru festivāls.
Svētku norise, Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā
- 14:30 – Svētku svētbrīdis
- 15:00 – Svētku koncerts "Māte Latvija!", kurā piedalīsies draudžu kori no visas Latvijas un Apvienotais Projektu Orķestris
- 16:30 – Sadraudzība
Pēc sadraudzības dalībnieki aicināti ar saviem transportlīdzekļiem doties uz Dikļu Evaņģēliski luterisko baznīcu. Tur vēsturniece Helēna Dekante stāstīs par Dikļu dziedāšanas svētkiem un mācītāju Juri Neikenu, un diena noslēgsies ar kopīgi dziedātu dziesmu.
