"Šodien staigāju pa Talsiem. Biju apstājies pie kafejnīcas, kad man pienāca kāds vīrs un jautāja, vai nevarētu izpalīdzēt ar 1,50 eiro. Pajautāju, kam nauda nepieciešama. Viņš atbildēja, ka kafijai – esot noguris un gribot padzert kafiju.
Es teicu, ka labi, iešu nopirkšu kafiju. Tad viņš atvainojās un sacīja, ka negribot melot – patiesībā viņš vēloties nopirkt 5,8% alu. Turpat blakus bija alkohola veikals," tā raksta Kaspars. Pēc tam viņš esot atbildējis, ka nevarēs tomēr izpalīdzēt. Vīrietis pēc sarunas ar Kasparu ir atradis citu cilvēku, kuram palūdzis atkal naudu, uzreiz norādot, ka vēlas nopirkt alu. Kā Kaspars novērojis, garāmgājusī sieviete ar šo cilvēku iegājusi un nopirkusi alus pudeli.

"Kā jums šķiet – kā šādā situācijā vajadzēja rīkoties? Vai atteikt vinam tiesi alkoholu bija pareizi? Un kāpēc viņš nebūtu priecīgs par kafiju? Un kā vislabāk rīkoties lai palīdzētu?"

Kādi ir komentētāju viedokļi?
Anda Buševica uzskata, ka "Darbspējīgam vīrietim nav jāpalīdz. Jāpalīdz tiem, kas paši nevar."

Arī Kristine Zelts atzīst, ka parasti naudu nedod, "jo normāls cilvēks iet strādāt vai meklē risinājumu. Diedelē tikai sliņķi. Viņi visi tā saka, un kad piedāvā ēdienu nopirkt vēl pasūtīs tevi."

Kārlis Pauls Oļukalns: "Nezinu. Kafija, alus, ūdens...katram savas slāpes... Nedēļu atpakaļ arī, vīrietis ap 60, pie kases par aldarīti gaišo nevarēja norēķināties, pietrūka 20 centi... Aizgāja bešā. Pārdevējam paprasīju, lai pieskaita man to bundžu. Uz ielas piestāju un iedevu viņam to bundžu, lai miers uz sirds. Ja Jūs redzētu to laimi acīs...un man liekas nejau par to pašu aliņu, bet par to, ka kāds random cilvēks par viņu padomāja. Sirsnīgākais paldies ko liekas pēdējos gados esmu dzirdējis...un nē, neprasīja neko vairāk un novēlējām viens otram foršu dienu... Kad pašam ir, nekad nav žēl otram palīdzēt...arī aliņam. Cilvēcība ir forša lieta."

Vivita Kalniņa: "Es varu nopirkt jebko tikai ne alko un cigaretes., lai gan man tētis ir teicis, ka dažreiz ir tieši tik traki slikti, ka tas malks alus palīdz "izdzīvot" tukuntā es nespēju maksāt par to, kas citus ved ellē. Man šķiet, ka tieši tad mēs palīdzam iekrist vēl dziļāk tās dienas tumsā."

Linda Mikule stāsta, ka pašai ir bijušas dažàdas pieredzes par šo tèmu! "Reiz Siguldà kad tas man atgadijàs , kad iedevu 1 eiro un naivi nesapratu ka alkoholam- beigàs satikàmies kafejnīcà un es liecinàju par Jèzu manà dzīvè un aizlūdzu par vinjiem! Bet es ari parasti cenšos vinjiem palidzet ar èdienu!"

Gvido Skrubis arī piekrīt ieraksta autoram: "Var lidzēt cilvēkam nopirkt kafiju, var līdzēt nopirkt maizi , vai kādu desas līkumu, bet alu vai stiprāku alkaholisko dzērienu nē! jo ar vienu alus bundžu nepietiks, un arī ja cilvēks sadzersies alu, uzvedīsies diezgan lopiski sakot! un ja kāds cits cilvēks palīdz nopirkt alu, tad tas nav uz tavas sirds abziņas , bet uz tā cilvēka kurš nopirka to alu tam cilvēkam."

Alens Pavlovskis saka, ka mūziķis ir rīkoies pareizi: "Man kā bijušajam atkarīgajam arī ir bijušas šādas situācijas, es arī esmu piedāvājis nopirkt maizīti vai citu pārtiku,bet alkaholu nē,es personīgi sāku stāstīt savu dzīves pieredzu kāds biju un kas ir tas kurš mani atbrīvoja no atkarībām,arī pasaku to ja es došu alkaholam tas iet pret to kam es ticu un arī viņa dzīvē tas neko nemainīs,jo arī manā dzīvē nekas ātrāk nemainījās līdz kamēr visur nenogrieza iespējas kaut kur dabūt,tu tālāk skatos pēc situācijas,esmu arī piedāvājis aizvest uz vietām kur var sniegt palīdzību."

Pāvels Naumovs: "Kaspar, Tu rīkojies pilnīgi pareizi! Es šādos gadījumos nekad nedodu naudu, bet piedāvāju vienmēr nopirkt produktus. Citi piekrīt, citi nē, bet tās jau ir šo cilvēku problēmas."

Intars Zommers lakoniski saka - "Nav nozīmes, ko cilvēks lieto, kafiju, tēju vai, alu. Visiem viens mērķis - kaps. Citam maize ir maize, citam sķidrā maize dod prieku dzīvē. Ja gribi dalīties ar prieku, nežēlo lūdzējam, tā pat jau naudā, laime nav. Bet tajā, ko sauc par Mīlestību."

Anita Lace raksta, ka parasti nešķiro situāciju: "Es iedodu naudu lai dara ko grib,jo tà ir viņa atbildìba ko pirks. Mès nevaram nevienu tiesàt."

Aivars Lapšāns: "Kristiešu kopienā ir ļoti daudz ļaužu, kuri ir gājuši cauri alkohola ellei. Neidot otram , pasludinot - es esmu labāks par tevi. Lai pērk tā neticīgā. Bet , tai neticīgajai sirds ir iejūtīgāka par aukstiem kristiešiem, kuri smējās arī par tiem kuri špricējās pret mēri , vai otrādi. Jēzus tā arī ir teicis par mums, ka pagāni daudzi ir sakarīgāki .
Jēzus dziedinātu šādu cilvēku. Zinu arī liecības kur kristieši peslēdzas ar sirdi šādiem cilvēkiem. Dievs pieveda tev viņu kāt. Ko darīji tu?

Visvairāk atzinīgu reakciju no soctīkla komentētājiem izpelnījies Toma Ašnevica teiktais: "Nu vajadzēja nopirkt divus, Kaspar, un tad uz soliņa kopā parunāties."