Diena, kas mainīja visu

“Mēs toreiz atpūtāmies kopā ar kolēģiem, un bija tā naivā jaunības pārliecība, ka ar mani nekas slikts nevar notikt. Gribu atgādināt, ka ūdens nepiedod kļūdas.  Tas bija viens mirklis, kad ūdenī atsitos ar galvu pret grunti un izslēdzu gaismu visai savai iepriekšējai dzīvei uz visiem laikiem. Viss, ko es uztvēru kā pašsaprotamu, pēkšņi pazuda. Tāpēc mans lielākais brīdinājums un lūgums visiem, it īpaši jauniešiem: padomājiet, pirms leciet vai darāt kādu muļķību,” tā Mareks.

Viņš uzsver, ka pat viena sekundes daļa var pāršķelt  tavu dzīvi uz divām pusēm. Viens nepareizs lēmums var atņemt spēju kustēties, spert soli, apkampt savus mīļos vai vienkārši piecelties no gultas. “Sargiet sevi, jo viena mirkļa adrenalīns nav šādas cenas vērts.”

Bet dzīve neapstājās

“Un tomēr, ja šķiet, ka līdz ar to mana dzīve apstājās, — tā nav. Ne mana dzīve, ne mana domāšana, ne manas izvēles, ne mana dzīvotgriba,” tā šodien saka Mareks. Kad esot pārgājusi pirmā tumsa un izmisums, viņš saprata vienu - nav svarīgi, cik ilgi viņš dzīvos, ir svarīgi – kā dzīvi nodzīvos.

“Šajos 15 gados esmu iemācījies saskatīt laimi mazās lietās: saullēktā aiz loga, sirsnīgās sarunās pa telefonu. Esmu iemācījies būt pateicīgs par to, kas man ir dots, nevis gausties par to, kas man ir atņemts. Esmu priecīgs par katru dienu, jo tā man ir dāvana. Pat par stundām, kad esmu viens ar savām domām,” pateicību neslēpj mākslinieks.

Ir tik daudz paldies, kas jāsaka

Savā vēstījumā mākslinieks, kurš šodien glezno turot otiņu mutē, uzsver, ka savā ceļā nekad nav palicis viens.

“Šodien man jāpasaka daži no vissvarīgākajiem paldies manā dzīvē. Milzīgs paldies ārstiem - tiem, kuri toreiz cīnījās par manu dzīvību, kad viss karājās mata galā un to izglāba. Paldies manai mammai, kura, neskatoties uz smagumu, bailēm un sāpēm, vienmēr man bija līdzās, atbalstīja un palīdzēja. Es saku paldies saviem līdzcilvēkiem, draugiem un paziņām un tiem, kuri nepārstāja būt man blakus, kad tas man bija visvairāk vajadzīgs. Paldies par atbalstu darbos, par stiprinošiem vārdiem un vienkārši par to, ka bijāt blakus. Paldies manai sievai. Viņa ienāca manā dzīvē kā vislielākais dārgums un atbalsts. Viņa piepildīja manu pasauli ar patiesām sarunām un jūtām. Viņa pierādīja, ka patiesa mīlestība ir redz sirdi un nevis ar acīm. Pāri visam paldies Dievam, kurš nekad nav mani pametis, bet ar Savu neizmērojamo mīlestību mani mierina un stiprina,” tā Mareks.

Jaunais vīrietis uzrunā arī tos, kas iet cauri kādam smagam posmam - slimībai, zaudējumam, vientulībai vai kādai citai problēmai, kas nav redzama no malas. “Tava dzīve nebeidzas tur, kur, šķiet, viss sabrūk. Tā ir tikai forma. Un jaunajā formā joprojām ir vieta jēgai, priekam un mīlestībai. Nemēri savu vērtību ar to, ko vari vai nevari izdarīt ar rokām vai kājām, — tava vērtība slēpjas kaut kur dziļāk. Tava izvēle ir katru dienu celties un dzīvot tālāk un būt attiecībās ar Dievu,” noslēdz Mareks.