Atbildi uz to, pēc Stankeviča teiktā, sniedz pravieša Isaja vēsts par gaismu, kas uzaust tautai, kura dzīvo tumsībā, - gaismu, kas saistīta ar apsolītā bērna piedzimšanu.

Arhibīskaps skaidroja, ka "tauta, kas staigā tumsībā", apzīmē sabiedrību, kurā ir sajaukta Dieva dotā vērtību hierarhija, un šāda stāvokļa sekas ir iekšēji konflikti, netaisnība un egoisma uzplaukums. Gaisma, viņaprāt, ienāk tad, kad šī vērtību kārtība tiek atjaunota, un kristīgajā tradīcijā tas ir saistīts ar Jēzus Kristus piedzimšanu, kas atklāj patieso skatījumu uz Dievu, cilvēka aicinājumu un attiecībām ar līdzcilvēkiem.

Uzrunā Stankevičs uzsvēra, ka būtu ilūzija cerēt, ka vienīgi tehnoloģiju, inovāciju vai ekonomikas attīstība spēs mainīt pasauli uz labo pusi.

"Tomēr izšķirošais faktors ir tas, vai mums ir kopīgo vērtību vektors Latvijas sabiedrībā. Kādas ir šīs vērtības?" vaicāja Stankevičs.

Viņš atgādināja, ka Latvijas Satversmes preambulā kā valsts identitātes pamats ir minētas arī kristīgās vērtības, tomēr norādīja - kamēr šīs vērtības nav ierakstītas cilvēka sirdsapziņā, tās paliek "tikai burts uz papīra".

Arhibīskaps īpaši akcentēja sirdsapziņas veidošanas nozīmi, uzsverot, ka bērna personība veidojas ģimenē, izglītības iestādēs un plašsaziņas līdzekļu ietekmē.

Viņš norādīja, ka liela loma mūsdienu sabiedrības veidošanā ir plašsaziņas līdzekļiem. "Tomēr vienīgā organizētā struktūra mūsu valstī, kas apzināti nodarbojas ar sirdsapziņas veidošanu - tā ir kristīgā baznīca," uzsvēra arhibīskaps.

Viņaprāt, lai sabiedrība spētu noturēt kopīgas vērtības, ir nepieciešama cieša sadarbība starp valsti, izglītības sistēmu, medijiem un baznīcu.