Otrdiena, 16.04.2024 07:42
Alfs, Bernadeta, Mintauts
Ceturtdiena, 28. marts, 2024 10:02

Zaļajā ceturtdienā

Garkalnes un Rīgas Sv.Pētera draudžu mācītājs - Aigars Vančenk
Zaļajā ceturtdienā
Foto: Publicitātes
Ceturtdiena, 28. marts, 2024 10:02

Zaļajā ceturtdienā

Garkalnes un Rīgas Sv.Pētera draudžu mācītājs - Aigars Vančenk

Jņ.6:51-58

51 Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību." 52 Tad jūdi savā starpā sāka strīdēties, sacīdami: "Kā Viņš mums var dot ēst Savu miesu?" 53 Bet Jēzus tiem sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī. 54 Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā. 55 Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens. 56 Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā. 57 Itin kā Mani sūtījis dzīvais Tēvs, un Es esmu dzīvs Tēvā, tāpat arī tas, kas Mani bauda, būs dzīvs Manī. 58 Tāda ir tā maize, kas nākusi no debesīm, ne tāda, kādu ēduši mūsu tēvi, jo tie ir miruši. Kas šo maizi bauda, tas dzīvos mūžīgi.

Vai bieži esat aizdomājušies par to, kāpēc Zaļā Ceturtdiena kristīgās Baznīcas tradīcijā ir tik svarīga? Kāpēc mēs tai ik gadus pievēršam tik īpašu uzmanību? Un patiesībā, atbilde nemaz nav sarežģīta. Redziet, visupirms jau, Zaļajai Ceturtdienai tik liela nozīme ir tāpēc, ka šajā Dienā mūsu Kungs mums ir devis To, pateicoties kam vispār spējam sevī uzņemt Mūžīgo Dzīvību. Kā Kristus pats sacījis: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī.” Svētais Vakarēdiens ir un paliek paša Kristus dots Garants Mūžīgās Dzīvības apliecinājumam mūsos. Vairāk par to, tieši pateicoties Svētajam Vakarēdienam mums, pavisam burtiski, ir iespēja piedzīvot, kā piepildās apustuļa Pāvila vārdi no Gal., ka: nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus. Citiem vārdiem, saņemt Svēto Vakarēdienu nozīmē atvērt savu sirdi Kristus klātbūtnei, lai kļūtu par Viņa nesējiem šajā pasaulē. Un atkal, kā to nupat dzirdējām iekš 1.Kor.: “Svētības biķeris, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu? Jo, kā ir viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa, jo mēs visi esam šīs vienas maizes dalībnieki.”
Tas ir un paliek fakts. Savienošanās ar Kristu Viņa Svētajās Euharistijas Dāvanās ir veids, kā uzņemt sevī Mūžīgās Dzīvības Noslēpumu- pie tam, pavisam fiziskā veidā. Un protams, būsim godīgi, šodien daudziem šis jautājums, bieži vien, šķiet kaut kas ārkārtīgi nesaprotams. Kāpēc tikai tā un nekā citādāk? Kāpēc bez dalības Svētajā Euharistijā nav iespējams sasniegt Dieva Mūžīgos Mājokļus? Taču, atkal jau, atbilde ir gaužām vienkārša. Redziet, mums allaž būtu jāptur prātā, ka grēkā krišanas notikuma rezultātā cilvēks ir ļāvis Dieva pretiniekam sevi neatgriezeniski saindēt ar lepnības indi, kas liedz pilnīgi jebkādu iespēju ieiet Padarīzē. Varētu pat sacīt, ka lepnības grēks- ko sauc arī par iedzimto grēku, mūs ir padarījis par svešķermeņiem Debesu Valstībā. Un tāpēc Vienīgais, kurš spēj šo nepārvaramo robežu pārvarēt, Tas ir un paliek- Dieva Dēls. Tad lūk, lai tas, kas mūsu grēcīguma dēļ nav bijis iespējams, tomēr varētu tikt piepildīts, Jēzus Kristus dod mums uzņemt sevī Viņa Miesu un Asinis- lai Tās kļūtu par mūsu miesu un asinīm. Citiem vārdiem, Pestītājs dod mums pretindi, kas mūs ne tikai attīra no grēka lāsta sekām- bet vistiešākajā vārda nozīmē, pārveido mūsu cilvēcisko būtību tās pamatos. Ziniet, varētu pat teikt tā, ka tad, kad cilvēks krita grēkā, Durvis uz Dieva Valstību tika aizslēgtas ar zināmu kodu- ar svētuma kodu. Un tāpēc Kristum bija jānāk pasaulē- tāpēc Viņš iedibināja Svēto Mielastu, lai caur dalību Tajā šis kods no jauna tiktu mūsos atjaunots- izmainot mūsu statusu Dieva priekšā, proti: no Dieva dusmības bērniem padarot par Viņa Mīlestības bērniem- kā Svētie Raksti to apliecina.
Redziet, kur, patiesībā, slēpjās tas iemesls, kādēļ mums kā kritiešiem sevī ir jāuzņem Kristu Viņa Miesas un Asins Sakramentā. Taču... tas vēl nav viss... Vienmēr būtu jāatceras, ko tad īsti nozīmē, ka cilvēks sevī nes Kristus klātbūtni. Proti, ar ko būtu jārēķinās tad, kad kļūstam par Pestītāja mācekļiem un lieciniekiem. Atcerēsimies, ko mūsu Kungs pats par to saka. Viņš saka: “Ja viņi Mani vajājuši, viņi vajās arī jūs.” (Jņ.15:20).Vai arī, kā iekš Lk. teikts: “Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ.” Starp citu, vai tad ne tieši šie vārdi sasaucas ar Lielās Piektdienas notikumiem, kurus visa kristīgā Baznīca pieminēs rītdien? Patiesi, Golgātas notikumi ir neizbēgami- ne tikai Kristus un Viņa apustuļu, bet arī mūsu ikviena dzīvē. Būt par Kristus klātbūtnes nesēju tas vienmēr nozīmē- tikt neizbēgami konfrontētam ar pasauli. Būt par Kristus mācekli nozīmē- rēķināties ar to, ka obligāti, vienā vai otrā veidā, saņemsim pasaules nosodījumu, vai pat, iespējams, piedzīvosim dažāda veida apdraudējumus, kā to redzam arī šodien piepildāmies daudzās vietās pasaulē.

Tad lūk, tieši tāpēc, lai šo, savu dzīves krustu nesot, mēs neiekristu izmisumā un bailēs- lai, redzot tos dažādos izaicinājumus, ar kādiem esam spiesti saskarties savā ticības ceļā, mums tomēr pietiktu spēka nepadoties šo izaicinājumu priekšā, bet gan izturēt un pārvarēt tos, mūsu Kungs ir devis Ēdienu no Debesīm, pateicoties Kuram gan tu, gan es- mēs tiekam stiprināti sava krusta ceļa gājumā. Caur Svēto Vakarēdienu mūsu Kungs, vistiešākajā nozīmē, piepilda Savu Solījumu, kuru Viņš ir devis iekš Mt. pašā noslēgumā, proti: “redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." Citiem vārdiem: “Svētais Vakarēdiens, ko saņemat katru Dievkalpojumu, kalpo kā Zīme, kas apstiprina, ka Esmu jums līdzās un atbalstīšu jūs līdz pašam galam. Jums nav pamata satraukties par to, ka kādā brīdī Es varētu jūs pamest vienus pašus. Jūs Mani atstājāt- neapšaubāmi, bet Es jūs nepametīšu nekad. Es neatstāšu jūs bāreņus”- kā iekš. Jņ.14.nod. teikts. “Es esmu un būšu tev blakus, lai kur tu būtu, un lai ko piedzīvotu.”, saka Kristus. ”Vienmēr atceries Manus vārdus, ka Es neesmu nācis pasauli tiesāt, bet atpestīt.(Jņ.12:47) Arī tevi! Un ja vien tu turēsies pie Manas Rokas, tad esi drošs- lai kādi Golgātas notikumi būtu tavā dzīvē, Es palīdzēšu tev tikt tiem visiem pāri. Mēs kopā tos pārvarēsim. Un tāpat, kā Es cietu, miru un augšāmcēlos, arī tu Man līdzās piedzīvosi šo augšāmcelšanos. Augšāmcelšanos, kuras spēku Es došu tev piedzīvot arī šīs, tavas zemes dzīves laikā. Es ne vienu vien reizi ļaušu piedzīvot, kā Mana Augšāmcelšanās izvelk tevi no bezcerības purva, paverot jaunas, vēl nebijušas iespējas tavā ikdienā.”

Patiesi! Lai Dievs, Tas Kungs svētī, ka ieklausāmies šajā Zaļās Ceturtdienas aicinājumā. Lai Dievs svētī, ka vienmēr turamies pie mūsu Pestītāja Viņa Svētajās Dāvanās. Lai Dievs svētī, ka arvien vairāk kļūstam par mājokli mūsu Kungam. Kā iekš 1.Kor. teikts: “Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo? Ja kas Dieva namu samaitā, to Dievs samaitās; jo Dieva nams ir svēts, tas jūs esat.” Patiešām, ļausim, lai Kristus dara mūs katru par Savu templi! Jo tad varam nešaubīties: mēs, patiešām, tiksim pārkodēti- tad Debesu Valstības Kods kļūs par Kodu, kas gan tevi, gan mani darīs par īsteniem Mūžīgās Dzīvības līdzmantiniekiem.

Avots: LELB.LV