2026. gada 14. janvārī Lietuvas Seimā Viļņā notika lietuviešu deputātu organizēta konference “Demogrāfiskie izaicinājumi un ģimeņu politika – starptautiskā pieredze”. Konferences mērķis bija apmainīties ar atziņām un kopīgi nonākt pie rezolūcijas ar cerību tās ieteikumus pēc tam iestrādāt Lietuvas likumdošanā un rīcībpolitikā. Konferencē piedalījās un referēja pie partijām un valdības nepiederoši jomas pētnieki no kaimiņu valstīm – Slovākijas, Polijas, Ungārijas un Latvijas. Tās ir valstis ar līdzīgu neseno laiku vēsturi kā Lietuvai, proti – krievu okupācijas un komunisma sabrukuma izraisītu ārkārtīgi strauju dzimstības lejupslīdi 1990. gadu sākumā, sekojošiem nelieliem uzlabojumiem 2000. gadu vidū un tad šībrīža krīzi.

Rezolūcijā apkopoti svarīgākie darbi  

Lietuvas Seimā notikušajā lietuviešu deputātu organizētajā konferencē uzstājās pie partijām un valdības nepiederoši jomas pētnieki arī no dažādām kaimiņu valstīm – Slovākijas, Polijas, Ungārijas un Latvijas. Kā norāda Latvijas pārstāve A. Irbe, šīs ir "valstis ar līdzīgu neseno laiku vēsturi kā Lietuvai, proti – krievu okupācijas un komunisma sabrukuma izraisītu ārkārtīgi strauju dzimstības lejupslīdi 1990. gadu sākumā, sekojošiem nelieliem uzlabojumiem 2000. gadu vidū un tad šībrīža krīzi." 

Konferences mērķis bija apmainīties ar atziņām un kopīgi nonākt pie rezolūcijas ar cerību tās ieteikumus pēc tam iestrādāt Lietuvas likumdošanā un rīcībpolitikā.

Konferences noslēgumā izskanējušie galvenie priekšlikumi tika apkopoti vienotā uz sabiedrību un valsts institūcijām vērstā aicinājumā. Tostarp: 

• atzīt ģimenes politiku par stratēģisku valsts prioritāti, nevis tikai sociālās palīdzības jautājumu;

• stiprināt cieņu pret stabilu ģimeni, kas balstīta laulībā starp vīrieti un sievieti, kā pamatu demogrāfiskai atjaunotnei;

• veicināt pozitīvu sabiedrības attieksmi pret bērnu piedzimšanu, vecāku atbildību un ilgtermiņa ģimenes saistībām;

• nodrošināt visaptverošu atbalstu ģimenēm — ekonomiskā drošībā, mājokļu pieejamībā, nodokļu politikā, izglītībā, veselības aprūpē un darba–ģimenes līdzsvarā;

• panākt, lai visi būtiskie politiskie lēmumi tiktu izvērtēti arī no ģimenes ietekmes viedokļa.

Rezolūcijas noslēgumā dalībnieki aicina uz ilgtermiņa nacionālu vienošanos, lai līdz 2050. gadam Lietuva kļūtu par valsti, kur cilvēki vēlas dzīvot, veidot ģimenes un audzināt bērnus, stiprinot sabiedrības saliedētību un kopīgu atbildību par nākotni.

14. janvārī Lietuvas Seimā Viļņā notika lietuviešu deputātu organizēta konference “Demogrāfiskie izaicinājumi un ģimeņu politika – starptautiskā pieredze”, foto no konferences organizatoru arhīva

No ekonomiskajiem līdz ideoloģiskajiem faktoriem

Plašākā izklāstā konservatīvās domas portālā "Telos", tā redaktore A.Irbe raksta, ka rādītājs, kas tuvojas vidēji vienam bērnam uz sievieti, kā tas šobrīd ir Lietuvā un Latvijā, nozīmē, ka paaudze, kas sekos mums, būs gandrīz divreiz mazāka nekā mūsu paaudze. "Nav grūti saprast, cik ļoti slikti un bīstami tas ir – jo īpaši mazām tautām. Protams, mēs neesam vienīgie. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Savienībā ir nomiruši par aptuveni 10 miljoniem vairāk cilvēku nekā piedzimuši, tieši apdraudot Eiropas kultūru, ekonomiku, ģeopolitiku un labklājību. Vairāk vai mazāk izteikta dzimstības lejupslīde ir gandrīz vispasaules parādība – tā neskar vienīgi Āfrikas kontinentu," secina "Telos" redaktore.

Viņa skaidro, ka dzimstību nosakošie faktori ir ārkārtīgi sarežģīti un mainīgi. 1990. gadu sākumā Latvijas un arī kaimiņvalstu demogrāfisko kritienu, visdrīzāk, noteica tieši sociālpolitiskās iekārtas maiņa, cilvēku nedrošība par nākotni un ekonomiskie faktori. Savukārt, 2025. gadā "to daudz lielākā mērā nosaka ideoloģiskie faktori – domāšana, jaunu cilvēku prioritātes, “dzīves filozofija”, dominējošie vēstījumi, kultūra. Kultūru un domāšanu mainīt ir grūtāk nekā atrast finansiālos līdzekļus, taču nav neiespējami," cerīgi noskaņota ir A.Irbe.

Vērtīgākais, kas izrunāts konferencē

Savā izklāstā A.Irbe plašāk aplūko konferences runātāju galvenos vēstījumus. Piemēram, politikas padomniece un politiskās partijas "Kristīgā savienība" ģenerāldirektore no Slovākijas Helena Hlubocka sniedza pārskatu par Eiropas valstu mājsaimniecībām no 1980. gadiem līdz šodienai un analīzi šā brīža dzimstības ietekmējošajiem faktoriem. 

"Vērtīgs Hlubockas izklāstā man likās veids, kā viņa izvērsa tālāko – ar “aisberga analoģijas” palīdzību rādot, kā un kāpēc šībrīža brūkošā dzimstība ir tikai “aisberga” mazākā, virs ūdens redzamā daļa. Pats ledājs, pret kuru atsitamies, ir veidojies vairāku desmitgažu garumā. Hlubocka definēja dzīvotspējīgu sabiedrību kā “starppaaudžu morālu projektu” un tam pretstatīja mūsdienu demogrāfiski irstošo kultūru kā vietu, kurā notiek “indivīda optimizācija”," raksta A.Irbe.

A.Irbe piemin jurista Jeržija Kvašņievska no poļu institūta Ordo Iuris prezentēto uzmetumu Ģimenes tiesību konvencijai. Ir cerība šo konvenciju padarīt par starptautisku dokumentu, kuru parakstītu dažādu valstu valdības.

"Īpaši gaidīts un visvairāk apspriests šajā konferencē bija Arpada Mēsāroša ziņojums par Ungārijas dzimstības veicināšanas politikas panākumiem un trūkumiem. Mēsārošs ir “Marijas Kopas institūta demogrāfijai un ģimenēm” viceprezidents. Šī domnīca, tāpat kā vairākas citas Ungārijā, tiek uzturēta no valsts līdzekļiem ar mērķi gan konsultēt, gan arī vērot ieviesto mēru iedarbīgumu," skaidro plašāk filoloģijas doktore. Viņa turpina skaidrot, ka, kā zināms, Ungārija sistemātiski īsteno dzimstības veicināšanas politiku jau 15 gadus. "Viņi sāka 2011. gadā, kad summārais dzimstības koeficients tur bija 1,23, tobrīd zemākais Eiropā. Mēsārošu konferencē tirdīja par to, ka uzlabojumi Ungārijā ir salīdzinoši nelieli, lai gan finansiālais ieguldījums ir fenomenāls – šogad tas pieaugs līdz 5% no IKP (!). Mēsārošs atbildēja, ka ikviens bērns, kurš piedzimis, pateicoties valsts atbalstam, ir vērtība, un pats galvenais – nav vēl pagājis pietiekami ilgs laiks, lai izvērtētu, kuri valdības mēri darbojas vislabāk. Galu galā, Ungārija nodarbojas ar prioritāšu un domāšanas maiņu visas sabiedrības līmenī, tāpēc uz ātriem rezultātiem nevar cerēt.

M.Kopas demogrāfijas un ģimeņu institūta stratēģiskais viceprezidents Árpád József Mészáros no Ungārijas, foto no konferences organizatoru arhīva

Jānāk jaunai valdībai

Latvijas pārstāve uzstājoties Viļņas Seimā notiekošajā konferencē, savā lasījumā uzsvēra, ka straujā dzimstības krišanās galvenokārt nav saistīta ar ārējiem apstākļiem - pandēmiju, ekonomiku vai karu, bet ar paaudžu vērtību maiņu. "Parasti piesauktie dramatiskā dzimstības krituma cēloņi – Covid-19, ekonomiska nedrošība, karš Ukrainā, viedtālruņu izraisīta pasivitāte –, ir ticami tikai nelielā mērā. Galvenais dzimstības krituma cēlonis, pēc manām domām, ir paaudžu maiņa."

Klātesošie tika iepazīstināti ar kādu 2022. gadā publicēto Latvijas Universitātes pētījumu, kurā tika aptaujāti jauni cilvēki (skolēni vidusskolas pēdējā klasē, studenti un citi jaunieši) un viņiem lūgts ranžēt viņu vērtības. 2004. gadā jaunieši vērtību “bērni un ģimene” novietoja 3. vietā starp prioritātēm, bet 2022. gadā tāda paša vecuma jaunieši to novietoja 22. vietā.

Latvijas lektore norādīja kritisko tendenci, ka paaudze, kas pašlaik atrodas auglīgākajā vecumā, ģimenes veidošanu vairs neuzskata par nozīmīgu dzīves mērķi, tāpēc arī finansiāli stimuli vien paši nespēj mainīt dzimstības tendences.

Autora ieskatā šo vērtību maiņu veicinājušas antinatālas ideoloģijas un liberālais domāšanas ietvars, kas akcentē tiesības, nevis pienākumus, un kuru jaunā paaudze ir pilnībā internalizējusi. Valsts politika šo problēmu neizprot: valdība runā par pielāgošanos demogrāfiskajām pārmaiņām, nevis par dzimstības palielināšanu. Secinājums – demogrāfisko krīzi var risināt tikai ar mērķtiecīgu vērtību maiņu sabiedrībā un ar politisku kursa maiņu valsts vadībā.

A.Irbe skaidro, lai stāvokli labotu, ir nepieciešams, kā minimums, nomainīt vēstījumus – turklāt visos līmeņos, kuros tie sasniedz šobrīd auglības periodā esošo paaudzi.

Jebkādu rīcību patreiz nobremzēs Latvijas Republikas valdība - pārliecināta A.Irbe un norādot, ka pārvarēt šobrīd novērojamo un progresējošo demogrāfijas krīzi var nevis "pielāgojoties izaicinājumiem", bet "pagriežot līkni pretējā virzienā. "Mums nepieciešama cita valdība un “aiz tās” cits, sociāli un nacionāli konservatīvs parlaments, kurš ne tikai apzinātos demogrāfijas krīzes nopietnību, bet reāli apņemtos to labot. Tātad, pirmkārt, mums jātiek pie citas valsts vadības."

Plašāk var lasīt jaunākajā "Telos" publikācijā "Demogrāfija Lietuvā un Latvijā".