Kopumā izstādē skatāmi 14 plecu lakati, ko darinājušas piecas pirmsskolas izglītības iestādes «Ābelīte» septītās grupiņas rokdarbnieces – Ingūna Stūrniece, Inga Nagle, Iveta Germane, Zane Goldmane un Līga Skujiņa. Bet kopumā čaklās adītājas minētajā grupiņā ir astoņas. 

Izstādes iniciatore ir viena no adītājām – Ingūna Stūrniece, kuru uzrunāja Ogresgala bibliotēkas vadītāja Elita Igaune, ierosinot parādīt savus darbus plašākai publikai. Iepriekš viņai Ogresgala bibliotēkā bijusi rotaslietu izstāde. Ingūna stāsta, ka ar pašas adītajiem lakatiem vien izstādei nepietiktu, jo daudzi jau aizdāvināti draudzenēm un kolēģēm, tomēr risinājums atradās – izstādē piedalīties tika aicinātas arī citas kolēģes. Tā visām kopā izdevies izveidot bagātīgu un krāšņu izstādi.

Plecu lakati nav adīti tieši izstādei – tie tapuši dažādos laikos, ikdienas dzīves ritmā, starp darbu, ģimeni un citiem pienākumiem. Ingūna stāsta, ka viena lakata noadīšana vidēji aizņem aptuveni mēnesi, lai gan katrai adītājai temps ir atšķirīgs. 

Izstādē redzami lakati dažādās tehnikās. Daļa adīti no centra, citi – dreļļa tehnikā, kas atgādina rakstus no senajām austajām segām ar rūtiņu motīviem. Šī tehnika, iespējams, ir pārmantota un pielāgota mūsdienu adīšanai, saglabājot tradicionālo noskaņu. Lakatu krāsas ir bagātīgas, dzīvas un siltas – tieši tādas, kas tumšajā ziemas laikā sniedz krāsu terapiju un prieku.

Adītājas stāsta, ka plecu lakats viņām šķiet īpašs apģērba elements – tas ir gan praktisks, gan estētisks. Lakatu var uzmest plecos, dodoties uz teātri, valkāt ikdienā pie mēteļa vai paņemt līdzi ceļojumā. Tas ir arī ļoti piemērots kā dāvana, kurā ielikts adītājas sirds siltums.

Izstāde atklāj arī to, cik nozīmīga ir kopiena. Adīšana kolēģēm ir ne tikai hobijs, bet arī veids, kā satuvināties. Viņām ir savs sarunu čats, kur tiek apspriesti raksti, kļūdas, idejas un paveiktais. Katru gadu tiek izvēlēts kāds jauns kopējs projekts – iepriekš adīti gaisīgi mohēras džemperi, šogad dažas dalībnieces pievērsušās Islandes džemperiem. Vasarā radošumu nomaina darbs dārzā un puķu kopšana, ziemā – adatas un dzija.

Agrāk Ogresgalā darbojies dāmu rokdarbu pulciņš, taču pandēmijas laiks un dzīves pārmaiņas to izjaukušas. Šobrīd izvēlēts neformāls formāts – kolēģes satiekas, ada un bauda kopā būšanu bez pienākumiem un nosaukumiem.

Īpaša pateicība izskan izstādes organizatorei Elitai Igaunei, kura ar lielu sirdsdegsmi meklē vietējos cilvēkus un viņu stāstus. Viņa spēj nelielā telpā radīt mājīgas, sirsnīgas izstādes, kurās redzami vietējo iedzīvotāju darbi – vai tie būtu bērnu zīmējumi, cimdi vai šoreiz – plecu lakati. Šīs izstādes izceļ Ogresgala iedzīvotāju prasmes un aizraušanās, vienlaikus iedrošinot citus dalīties savā radošumā.

Elita smaidot teic, ka šoreiz ir bērnudārza darbinieču rokdarbu plecu lakatu izstāde, bet kādai no nākamajām izstādēm būs jāizaicina Ogresgala pamatskolas rokdarbnieces. «Ja tā var teikt – jāizvelk gaismā mūsu čaklās rokdarbnieces. Tas piesaista arī apmeklētājus bibliotēkai. Kopumā šobrīd Ogresgala bibliotēkā ir nedaudz virs 400 lasītāju, kas pagastam nav maz. Te, gaidot autobusu, iegriežas arī bērni, kuri iepazīst jaunākās grāmatas, pašķirsta žurnālus vai padarbojas pie datora un, protams, aplūko arī šeit izstādītos rokdarbnieču darbiņus,» stāsta Elita Igaune. 

Ogresgala bibliotēkas apmeklētāji, ienākot bibliotēkas telpās, aicināti uz mirkli apstāties, ielūkoties krāsu, rakstu un dzijas siltumā un sajust māju sajūtu – ar dzīvu vilnu, dzīvu krāsu un cilvēku sirsnību, kas jūtama katrā valdziņā. Izstāde aplūkojama vēl līdz 20. martam.