Kā jūs raksturotu Ogres tehnikuma vietu mūsu Latvijas izglītības kartē?

A.Auziņa: - Reģionālajā līmenī esam ļoti nozīmīgs spēlētājs gan tautsaimniecībā, gan profesionālās sagatavotības attīstībā. Mēs darbojamies kā spēcīgs metodiskais centrs, īpašu uzmanību pievēršot SYEM jomām, kā arī caurviju kompetencēm un jauniešu personības izaugsmes iespējām. Lielu lomu šajā spēlē gan Starptautiskā bakalaurāta programma, gan iespēja piedalīties starptautiskos projektos, starptautiskos profesionālos konkursos. Redzu, ka mēs kā komanda esam šajā daudz ieguldījušies un kopā arī strādājam, lai tehnikums būtu nozīmīgs gan audzēkņiem, gan darba devējiem. Saņemtais novērtējums apliecina mūsu darba kvalitāti – aptaujās iegūstam augstu novērtējumu un esam ierindoti top pieciniekā. Nozare mūs uzklausa, iesaistās attīstības procesos un šī sadarbība ir abpusēja. 

Vai varat iedot kādu piemēru dialogam ar nozari?

A.Auziņa: -  Mēs strādājam ar visām nozarēm, kas tiek pie mums apgūtas, tās ir gan mašīnzinības, gan mežistrāde, gan elektronikā, gan vides dizainā, kur esam vienīgā izglītības iestāde Latvijā. Veiksmīgi turpinām sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm, nodrošinot pēctecīgu izglītības ceļu. Nozare iesaistās gan mācību programmu pilnveidē, gan prakses nodrošināšanā.

S.Jasinska: - Jā, mums metodiskā virsvadības joma ir arī elektronika, līdz ar to esam uzaicināti iesaistīties projektā, kur ietvaros plānojam izveidot profesionālās izcilības centru, eksaminācijas centru elektronikā. Tas ir augsts novērtējums. Piekrītu, ka esam viena no vadošajām profesionālās izglītības iestādēm. Mums liels atbalsts ir starptautiskā partnerība. Katru gadu aptuveni 200 audzēkņi dodas dažādās mācību praksēs. Arī pedagogi dodas pilnveidoties. Arvien vairāk pie mums brauc no skolām, sociālajiem partneriem, uzņēmējiem, lai redzētu šeit labās prakses piemēru. Dzirdam novērtējumus, ka tas, kas sasniegts pēdējos desmit, piecpadsmit gados, ir kā diena pret nakti.

Kas jūs iedvesmo citviet pie sadarbības partneriem un ko jūs vēlētos atvest un integrēt šeit?

A.Auziņa: - Nupat biju Briselē uz mācībām, kur piedalījās Eiropas profesionālās izglītības iestāžu pārstāvji gan no  ministrijām, gan profesionālajām skolām. Un mēs varējām lepoties ar daudz labajiem piemēriem no savas izglītības iestādes, sadarbībām ar darba devējiem, plašo iespēju klāstu. Savukārt, piemēram, viņu labais modelis, manuprāt, ir tas, ka darba devēji un lielie uzņēmumi ir ārkārtīgi sociāli atbildīgi. Viņi zina, ka pašiem jāiegulda izglītības sistēmā vairāk, lai spētu nodrošināt to, ka nākotnes darba spēks ir atbilstošāks viņu prasībām un vēlmēm. Piemēram, Briselē ir kolosāls mācību centrs, kas ir orientēts uz praktiskām iemaņām, dažādiem kursiem un programmām, bet tur ir tā, ka metodisko bāzi viņiem nodrošina nevis valsts vai izglītības iestāde, bet tieši uzņēmumi. Tā ir ļoti spēcīga prakse, kas novērojama ir arī Šveicē, Austrijā un Vācijā. Darba devēji izteikti izjūt savu atbildību. Tas ir labs piemērs. Arī pie mums tas notiek, bet vēl ne tik izteikti finansiālā ziņā. Pie mums notiek vairāk kopīgas sarunas un dialogi par to, kā īstenot, kā atrast līdzsvaru starp izglītības iestādi un darba devēja prasībām. 

"Mūsu jauniešiem ir daudz dots, kas varbūt nebija iepriekšējai paaudzei. Viņos ir šī spēja nest uz āru, pamatot, prezentēt jaunās idejas," pārliecināta tehnikuma direktore A.Auziņa

Kā redzat, vai jaunieši izmanto iespēju un nāk mācīties pie jums pietiekami?

A.Auziņa: - Jāatzīst, ka sabiedrībā joprojām pastāv zināmi stereotipi par profesionālo izglītību, un tie neizzūd tik ātri, kā gribētos. Tāpēc mums vēl aktīvāk jāstrādā pie komunikācijas, lai stāstītu un parādītu profesionālās izglītības patieso kvalitāti un iespējas.

Jaunieši pie mums nāk mācīties labprāt. Tomēr reizēm tas ir komplekss jautājums, ko katram nozīmē izpratne par šo potenciālo kvalifikāciju. Jaunietim pie mums nākot ir jābūt stiprām pamatzināšanām un konkrētai vīzijai. Piemēram, ja viņš grib kļūt par smago spēkratu mehāniķi, tad šī profesija pieprasa, lai tu zini fiziku un matemātiku. Šī izpratne ir jau vēlama pirms 9. klases. Ir jābūt prasmei mācīties šos priekšmetus. Protams, ir interesanti fiziku apgūt smago spēkratu profesionālajos priekšmetos, kas ir integrēti. Tad viņi redz šo praktisko pielietojumu. Tas ir knifiņš, kas tiek arī šobrīd aktualizēts arvien vairāk citās Eiropas valstīs. Apmācības notiek vienlaicīgi ar praktiskajām zinībām. Tas nozīmē, ka nav atsevišķu teorijas kabinetu,  bet teorētiskais bloks ir turpat, kur audzēkņi praktiski darbojas un viss, kas tiek izrunāts, tiek arī uzreiz praktiski darīts. Mūsdienās jaunai paaudzei ir raksturīga vizuālā iztēle un nepieciešamība, lai viss notiktu ātri un konkrēti. Garš lekciju formāts vairs nav aktuāls.

Kā jūs risināt, ja atnāk mācīties ar "robiem" kādos priekšmetos? Varbūt nav tā fizika tik labi apgūta pamatskolā...

A.Auziņa: - Ātri apgūt un izprast jauno palīdz prakse kopā ar teoriju. Mēs esam vidējās izglītības posms, un pie mums atnāk daļēji gatavi “produkti”. Mēs veicam diagnostiku 1. kursā, lai saprastu, kāda atbalsta iespējas varam katram audzēknim nodrošināt. Mēs ieraugām, kas ir iztrūkstošās zināšanas, lai viņš sekmīgi iekļautos mācību procesā. Mums ir individuālās konsultācijas ar skolotājiem. Ja audzēknis jūt, ka vispārējās zināšanās nevar tikt galā, viņš var doties uz konsultācijām. 

Klikšķis par to, ko vēlies darīt dzīvē, var atnākt arī vien īsi pirms 10. klases vai pat tikai 12. klasē!

S.Jasinska: - Jā, un citam pat tikai pieaugušā vecumā!

A.Auziņa: - Jā, un šeit arī ir šī izglītības pievilcība, - tu vari atgriezties izglītības iestādē arī 40 gados un izvēlēties jebkādu kvalifikāciju, kas ir tev saistoša. Mums pieaugušo izglītības piedāvājumā ir vairāk nekā 20 programmas. Tu vari apgūt ko jaunu gan savam profesionālajam jaunajam dzīves ceļam, gan arī ko jaunu hobija līmenī. Piemēram, es pati apguvu InDesign programmu, un tad dekrēta laikā es to pielietoju praktiski. Mums ir kolēģi, kuriem, piemēram, pašiem ir dārzi, un viņi izmācās par ainavu arhitektiem, jo vēlas paši saprast, kā tos veidot. 

Mācību spēkam laikam vispār ir nemitīgi jāpilnveidojas?

A.Auziņa: - Jā, tas ir profesijas pienākums. Ir jābūt pašizaugsmes un jaunu izglītības ceļa meklējumos.

S.Jasinska: - Bet mūsu mācībspēks to arī ļoti labprāt dara gan Latvijā, gan iegūstot pieredzi starptautiskos pasākumos. Ja kādreiz cilvēki baidījās par savām valodas prasmēm, tad šobrīd tā vairs nav tik liela barjera kā pirms kādiem gadiem desmit. Ir nākusi klāt lielāka drosmes sajūta, jo, piemēram, ne visi satiktie itāļi runā izcilā angļu valodā.

Kas ir lielākie izaicinājumi jūsu izglītības iestādei?

A.Auziņa: - Protams, ir sistēmas lietas, kas sen jau gaida aktualizāciju. Piemēram, sens stāsts ir, ka profesionālajai izglītībai noteiktie koeficientu katrai izglītības programmai, pēc kā aprēķina piešķirto finansējumu. Diemžēl tie ir šobrīd vēl senie koeficienti no 2007. gada. Varat tik iedomāties, cik ļoti līdz tagadējam 2025. gadam ir mainījušies izcenojumi un pārējais. Tajā laikā, piemēram, meža mašīnu operatoru programma pat vēl nebija iekļauta, jo nebija uzsākta. Tomēr šī programma patiesībā ir ļoti dārga. Lai mēs sagatavotu profesionāli jaunieti, kas būtu gatavs iet un strādāt mežā privātajā sektorā ar pusmiljonu vērtu iekārtu, mums jāsniedz labas praktiskās iemaņas. Šie finansiālie jautājumi ir būtiski, lai mēs spētu konkurēt un justies līdzvērtīgi Eiropas kontekstā.  Ja mēs gribam piedāvāt Eiropas līmeņa programmas, mums par šo ir jādomā. Protams, izaicinājumi ir pedagogi. Visā valstī ir jūtams, ka “izmirstošā suga” ir matemātikā un fizikā. Tas ir risināms jautājums arī mums, kā piesaistīt mācībspēku. Profesionālo priekšmetu ziņā mēs esam pateicīgi nozarei, ka viņi ienāk skolu vidē, kas ļauj viņiem nodot savas zināšanas tālāk mūsu jauniešiem, saviem potenciālajiem kolēģiem nozarē.

S.Jasinska: -  Es priecājos, ka arī mana paaudze mainās, tomēr jūtu ka vēl joprojām pastāv šis stereotips -  "uz profenēm iet tikai tie, kas nevar iestāties vidusskolā". Īstenībā tā nav. Pēc pamatskolas beigšanas būtiska loma jaunieša lēmuma pieņemšanā un motivēšanā ir vecākiem. Jāatzīst, ka sabiedrībā vēl joprojām pastāv uzskats par tehnikumu kā mazāk kvalitatīvas izglītības sniedzēju. Taču ir kritiski svarīgi apzināties, ka mūsu audzēkņi kārto tos pašus valsts centralizētos eksāmenus, ko vidusskolēni, un viņu rezultāti ir ļoti labi. Profesionālās izglītības vide prasa no jaunieša paaugstinātu motivāciju un pašdisciplīnu, jo paralēli vispārizglītojošajiem mācību priekšmetiem jāapgūst arī profesionālās prasmes. Tas profesionālo izglītību padara pat par lielāku izaicinājumu salīdzinājumā ar vidējo izglītību, ko iegūst vidusskolā. Ar šo apgalvojumu es nekādā veidā nenoliedzu vispārējās vidējās izglītības nepieciešamību un vērtību. Jā, kādreiz jaunieši mēdz aiziet, nepabeidzot iesākto. Tas ir visās skolās. Tas notiek ne tādēļ, ka izglītības iestāde vai pats jaunietis ir slikts, bet gan tāpēc ka ir tik daudz iespēju, ko viņš apkārt redz. Piemēram, jaunietis aiziet praksē un sajūt ātri, ka, re, var nopelnīt lielo naudu un tā stipendija vairs nešķiet tik interesanta. Lai gan šādu gadījumu īpatsvars ir neliels, tas notiek. Bet mums visiem ļoti gribas, lai jaunieši, kas pie mums atnāk, iegūtu izvēlēto kvalifikāciju, jo tas ir stabils pamats viņu turpmākajai profesionālajai karjerai un nākotnes labklājībai.

"Mūsu audzēkņiem izlaiduma dienā ir iespēja saņemt arī darba līgumu vai garantētu budžeta vietu augstskolā," stāsta A.Auziņa

Un tas ir arī jautājums par pašvērtības un vēl citu prasmju nostiprināšanu, vai ne? 

S.Jasinska: - Ar anketu un interviju palīdzību jautājam mūsu darba devējiem, lai atbild, kādas, viņuprāt, prasmes trūkst jaunietim, kas pie viņiem atnāk praksē. Un atbilde ir, ka pietrūkst “soft skills”. Ne tik daudz iebildumi ir par profesionālo zināšanu trūkumiem, bet par komunikāciju, savas idejas prezentēšanu, lēmumu pieņemšanu, kritisko domāšanu un sadarbības prasmēm. Tās ir lietas, ko potenciālie darba devēji norāda kā iztrūkstošas mūsdienu jauniešos. Pie tā strādājam.

Kā jūs to esat gatavi risināt?

A.Auziņa: -  Mēs mācību procesā liekam spēcīgu uzsvaru uz iespējām, kur viņi var papildu iesaistīties. Piemēram, Starptautiskā bakalaurāta programma ir augstākā līmenī pašvērtējuma pastiprinošs faktors un iespēja katra personības izaugsmei. Arī piedaloties audzēkņu pašpārvaldēs, viņi noteikti iemācās līderību, komandas darbu, projekta izstrādi un prezentāciju, arī komunikāciju ar starptautiskiem viesiem. Mums ir arī Eko padome, kur jaunieši ļoti stratēģiski domā un plāno kā prezentēt ilgstspējīgu zaļo domāšanu, attīstīt digitālās prasmes.  Mūsu jauniešiem ir daudz dots, kas varbūt nebija iepriekšējai paaudzei. Viņos ir šī spēja nest uz āru, pamatot, prezentēt jaunās idejas. Jaunieši sevi pilnveido arī dažādos interešu izglītības pulciņos, konkursos, izstādēs. Iespējas pie mums ir daudz, lai tik jaunietis māk izmantot to, kas viņam tiek dots.  Reizēm sabiedrība neaizdomājas, ka profesionālā izglītība tiek veidota ne tikai konkrētu prasmju apgūšanai, bet ir šīs paralēlās iespējas, kas tiek nodrošinātas. Piemēram, cik daudzās vietās jaunietis vēl var saņemt savā izlaidumā darba līgumu vai garantētu valsts budžeta vietu kādā no Latvijas augstskolām? Pie mums to var!