Juris, dzīvo Suntažos, pensionārs:

Jauno mācību gadu gaidu ar uztraukumu, jo mazbērniem atkal sāksies skola, turklāt mazdēls Arnis šogad ies 1. klasē Suntažu pamatskolā. Pats mācījos Suntažu vidusskolā, par skolas laiku man ir ļoti labas atmiņas. Atceros matemātikas skolotāju Annu Kurmīti. Reiz nobastoju stundu, bet nākamajā viņa saka: «Jurīt, pie tāfeles!» Jaunās formulas nezināju, tāpēc izrēķināju pēc vecās – sanāca gari, bet rezultāts bija pareizs. Skolotāja ielika četrinieku. Kauns bija! Atmiņā palikušas arī svešvalodas stundas, kad gājām mācīties pie upes. Domāju, ka arī šodien bērniem vajadzētu vairāk mācīties ārā, tuvāk dabai. Mazdēlam novēlu – klausies, ko skolotājs saka, mācies un izdari, kas uzdots! Bet skolotājiem – izturēties pret bērniem kā pret līdzcilvēkiem un atcerēties, ka paši reiz bija tādi paši rakari. Nav ko uz bērniem dusmoties!

Kate, dzīvo Sidgundā, mācās Mālpilī:

Šogad mācīšos 11. klasē. Sajūta ir laba, uztraukuma nav, tikai vēl jāsaņemas atkal mācīties. Tuvojas 12. klase un eksāmeni, tāpēc mācībām būs jāpievērš vairāk uzmanības. No jaunā mācību gada sagaidu arī kaut ko jaunu – piedzīvojumus un pieredzi. Ārpus stundām nodarbojos ar vieglatlētiku, bet to ar skolu varu apvienot. Mums ir ļoti labi skolotāji. Dažreiz rodas nesaskaņas, bet arī skolēniem vajadzētu mainīt savu attieksmi, lai sadarbība būtu labāka. Skolotājiem novēlu izturību, spēku un stiprus nervus, jo būt skolotājam nav viegli – es pati noteikti nevarētu. Klasesbiedriem novēlu izturību, censties un arī labi pavadīt laiku skolā.

Biruta, dzīvo Suntažos, pensionāre:

Agrāk 1. septembris man nozīmēja vairāk, tagad tā ir diezgan parasta diena. Man ir mazbērni un mazmazbērni, kuri iet skolā Anglijā, bet šogad mazmazdēls Gabriels sāks iet 1. klasē Rīgā. Savus skolas gadus atceros ar labām atmiņām. Esmu mācījusies vairākās skolās, biju paklausīga un labi mācījos. Īpaši atceros vācu valodas skolotāju Baltroku – viņa bija ļoti jauka un cilvēcīga. Skolā ļoti daudz kas ir atkarīgs no skolotāja. Esmu strādājusi internātskolā par naktsauklīti un redzu, ka bērni ir ļoti mainījušies – viņiem ir tiesības, bet nav pienākumu. Skolotājiem tagad vajag daudz vairāk pacietības. Manuprāt, skolā vajadzētu vairāk darboties praktiski. Pirmklasniekiem novēlu pacietību, labas sekmes un veselību, lai skola nav jākavē, bet skolotājiem – izturību, pacietību un sapratni.

Lolita, ciemupiete, strādā bibliotēkā:

1. septembris man joprojām ir īpaša diena, jo 34 gadus esmu strādājusi skolā par latviešu un krievu valodas skolotāju, klases audzinātāju. Nu jau piecus gadus strādāju bibliotēkā un arī ar jauniešiem. No skolas aizgāju pandēmijas laikā, kad bija grūti strādāt attālināti – negribēju visu dienu runāt ar datoru un lūgties bērniem ieslēgt mikrofonus un kameras. Šogad aprit 45 gadi, kopš pati pabeidzu vidusskolu. Īpaši atceros Lielvārdes vidusskolas skolotāju Lidiju Kuzminu – viņa palīdzēja sagatavoties studijām Daugavpilī un teica, ka es varētu būt laba skolotāja. Tā arī notika. Tagad skolā iet mani mazbērni, un domāju arī par to, kā viņi jūtas. Skolēniem jaunajā mācību gadā novēlu smaidīgus, jaukus, mīļus skolotājus, bet skolotājiem – izturību un lai ir gandarījums par savu darbu.