Pirmdiena, 24.06.2024 07:37
Jānis
Otrdiena, 17. oktobris, 2023 10:39

Attīstības un inovāciju mācību centrs – atbilde sabiedrības vajadzībām 

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem
Attīstības un inovāciju mācību centrs – atbilde sabiedrības vajadzībām 
DigiDiegi darbnīcas dalībnieki un vadītāja Inguna Ojere.
Otrdiena, 17. oktobris, 2023 10:39

Attīstības un inovāciju mācību centrs – atbilde sabiedrības vajadzībām 

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem

 
LEGO robotikas darbnīca bērniem, animācijas darbnīcas bērniem un pedagogiem, Tik Tok fona efektu veidošana, diasporas nometņu «Daugavas stāsti» organizēšana, starptautiskā konference par kodolenerģiju Latvijā un daudz kas cits ir tikai neliela daļa no aktivitātēm, ko savas pastāvēšanas divpadsmit gados īstenojuši biedrības «Attīstības un inovāciju mācību centrs» pārstāvji, kuri nule kā piedalījušies arī projektā pašu izglītībai, lai turpinātu darboties ar jaunu sparu. 

Biedrības «Attīstības un inovāciju mācību centrs» (AIMC) valdes priekšsēdētāja Ieva Vītoliņa stāsta, ka septembrī noslēdzies biedrības īstenotais Eiropas ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu 2014.–2021. gadam programmas «Aktīvo iedzīvotāju fonds» projekts «Attīstības un inovāciju mācību centra kapacitātes celšana», kas ļāvis ne vien izglītot citus, bet arī pašiem iegūt jaunas zināšanas un iemaņas.

«Šis projekts, kas ilga mazliet vairāk nekā gadu, mums bijis ļoti vērtīgs, jo sniedza iespēju piesaistīt jaunus biedrus, papildināt esošo biedrības darbinieku zināšanas gan plānošanā, gan komunikācijā. Iemācījāmies, kā veidot un izstrādāt jaunus pakalpojumus, gan arī sakārtojām mājaslapu www.aimc.lv, kur pieejama informācija par mūsu piedāvātajiem pakalpojumiem,» stāsta I. Vītoliņa un turpina: «Pilnveidojām arī vizuālo informāciju, logotipus, sagatavojām reklāmas par mūsu biedrību. Projekta ietvaros ļoti vērtīga pieredze gūta arī Norvēģijā, kur biedrības pārstāvji piedalījās mācību vizītē, lai no norvēģu partneriem aizgūtu zināšanas, kā komunicēt ar sabiedrību, izmantojot platformu Tik Tok, un kā vispār veidot sadarbību ar dažādām mērķgrupām.»

Ekspertu vadībā biedrības pārstāvji vienojās arī par stratēģiskiem mērķiem un izveidoja rīcības plānu, kā tos sasniegt, palielinot kapacitāti. «Ne mazāk svarīgs bija jautājums par resursu piesaisti, kam vienmēr pietrūkst laika,» atzīst I. Vītoliņa, piebilstot, ka biedrībai vienlīdz svarīgi ir gan cilvēkresursi, gan finanšu, gan arī tehnoloģiskie resursi. Pateicoties projektam, izdevies arī samērā labi sastrādāties ar dažādiem sponsoriem, lai piesaistītu papildu finansējumu gan pasākumiem, gan konferencei un nometnēm. 

Vītoliņa stāsta, ka biedrības AIMC pirmsākumi meklējami tūdaļ pēc Administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā, kad likvidēja rajonu pašvaldības, tostarp Ogres rajonā struktūrvienību – Vienotās informācijas sistēmas centru, kur strādāja arī I. Vītoliņa. «Jau tolaik nedaudz nodarbojāmies ar pieaugušo un bērnu apmācību. Kad Ogres novada pašvaldība šo centru nepārņēma, bija jādomā, ko darīsim tālāk. Nolēmām darboties paši un jau 2010. gadā ieguvām izglītības iestādes, kā arī sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Abi šie statusi biedrībai ir joprojām, un šobrīd esam viena no retajām biedrībām, kurai ir izglītības iestādes statuss,» stāsta Ieva, piebilstot, ka tolaik bija daudz bezdarbnieku un biedrība startēja Nodarbinātības valsts aģentūras konkursos, organizējot apmācību grupas gan digitālajās prasmēs, gan valodu apguvē, kā arī iesaistījās dažādu sabiedrībai nepieciešamu projektu īstenošanā, atrodot savu nišu – piedāvājot aktivitātes, ko citas iestādes vai biedrības nepiedāvā, un pamata virziens, ko biedrība īsteno joprojām, ir tehnoloģijas. 

Ar tehnoloģijām jāsāk draudzēties jau bērnībā

Vītoliņa stāsta, ka viens no pirmajiem darbiem bija LEGO robotika, jo tolaik bērniem Ogres novadā nebija pieejami tehnoloģiju pulciņi: «Mums izveidojās sadarbība ar Ogres 1. vidusskolas skolotāju Noru Meiri, un šī sadarbība joprojām turpinās, tāpat kā LEGO robotika. Sapratām, ka bērniem tas ir nepieciešams, un aizpildījām šo tukšumu.» Jāpiebilst, ka LEGO robotikas nodarbības notiek ne tikai vasarās, bet arī mācību gada laikā. Nodarbības vada N. Meire, izmantojot AIMC tehnisko nodrošinājumu – robotus. Nodarbības notiek Ogres Tehnikuma telpās. AIMC arī šovasar ar Ogres novada pašvaldības atbalstu – konkursā «R.A.D.I. Ogres novadam» iegūto finansējumu – organizēja tehnoloģiju nedēļu – «Ceļojums tehnoloģiju pasaulē», kas guva lielu atsaucību. «Pievienotā vērtība ir ne tikai tas, ka šā pasākuma dalībnieki kaut ko taisa, skrūvē robotus, bet tas tiek miksēts ar āra aktivitātēm, piemēram, orientēšanos mežā, pārgājieniem,» stāsta Ieva. Jautāta, kāpēc bērniem ir svarīgs šis tehnoloģiju virziens, viņa teic, ka pirmām kārtām tas svarīgi tieši mazākajiem bērniņiem, lai raisītu viņu interesi, jo tehnoloģijas tomēr ir samērā sarežģīta joma. «Ja viņiem jau maziem būs interese un viņi iemācīsies pamatus, tad vēlākajos gados būs interesanti apgūt arī fiziku, ķīmiju un programmēšanu. Ja 4.–5. klasē uzreiz sāk ar sarežģīto, tad bērniem nav tik viegli to uztvert. Labāk to darīt laikus, un tad jau bērns izmēģina, patīk tas viņam vai nē, un, ja ir interese, to var tālāk attīstīt. Mūsu mērķis ir parādīt bērniem, ka tehnoloģijas var izmantot jēgpilni,» saka I. Vītoliņa un turpina: «Piemēram, šogad tehnoloģiju nedēļā mums bija digitālā izšūšana ne tikai meitenēm, bet arī puišiem. Lai ar digitālo šujmašīnu izšūtu, tā jāieprogrammē. Tas ir vadāms process. Arī puiši var programmēt šujmašīnu un likt tai izšūt dažādus rakstus. Vispirms ir zīmējums, kas tiek pārvērsts digitālā formā, atliek vien izvēlēties krāsas un dūrienus. Digitālo izšūšanu pedagoga vadībā varēja apgūt jau no astoņu gadu vecuma. Mums bija sadarbība ar Ingunu Ojeri, kura darbojas Tīnūžos. Pie mums viņa viesojās vienu dienu, un digitālā izšūšana raisīja lielu interesi.» 

Kodolenerģija – Latvijā vēl neapgūta joma 

Jautāta, kāpēc pati izvēlējusies tehnoloģiju virzienu, ko mācīt arī citiem, Ieva teic, ka viss sākās ģimenē – sapratusi, kādu pulciņu pietrūkst ne vien pašas, bet arī apkārtējiem bērniem. Protams, nozīme bijusi arī viņas pamatdarbam Rīgas Tehniskajā universitātē, kur Ieva strādā kā pētniece, darbojoties ar e-studiju tehnoloģijām, digitālo prasmju apmācību. «Kad šajā jomā būs aizpildīti robi, droši vien darīšu ko citu. Piemēram, šogad jau otro gadu organizējām starptautisku konferenci par kodolenerģiju Latvijā, jo šajā jautājumā Latvijā informatīvajā telpā ir tukšums, pārāk maz informācijas par dažādiem enerģijas veidiem. Zinām sauli un vēju, bet cilvēkiem netiek izskaidrots, kāpēc ar to vien varētu nepietikt. Par kodolenerģiju daudziem ir bažas, ka tas ir kas bīstams, bet kodolenerģijas tehnoloģijas attīstās un tagad ir cita veida tehnoloģijas, stacijas, kas nodrošina ražošanu, nekā tas bija Černobiļā,» saka I. Vītoliņa, piebilstot, ka par to domāt pamudināja Igaunija, kas kodolenerģijas attīstības jomā ir soli priekšā Latvijai, kur šobrīd tikai notiek stratēģijas izstrāde par enerģētikas nodrošinājumu kā tādu. Saistībā ar kodolenerģiju biedrībā iesaistījies Ievas vīrs Valdis Vītoliņš, kurš, izmantojot biedrību kā platformu, arī organizēja minētās starptautiskās kodolenerģijas konferences, un, ja būs aktuālas tēmas, jau tiek domāts arī par šādas konferences organizēšanu nākamgad, lai skaidrotu sabiedrībai ar kodolenerģētiku saistītos jautājumus. 

«Tā bija augsta līmeņa starptautiska konference – piedalījās gan jomas eksperti, gan politiskās jomas ietekmētāji un arī ārzemju speciālisti. Seminārs notika gan klātienē, gan attālināti – klātienē piedalījās ap 50 un virtuāli ap 350 dalībnieku, tulkojot konferenci gan latviešu, gan angļu valodā, nodrošinot sinhrono tulkojumu,» stāsta I. Vītoliņa. 

Biedrības valdes priekšsēdētāja atzīst, ka AIMC satikušies ļoti dažādi cilvēki ar dažādām interesēm un biedrība ir kā vieta, kur gūt atbalstu mērķu īstenošanai – viens no tiem, kurš izturējis daudzu gadu pārbaudi, ir LEGO robotikas virziens, otrs nu jau divus gadus iepriekšminētais kodolenerģijas izmantošanas virziens. Savukārt jau piecus gadus biedrība īsteno diasporas diennakts nometni «Daugavas stāsti» sadarbībā ar Ilzi Atardo, kura ir latviete un dzīvo Itālijā, mācot bērnus latviešu skoliņā. Nometne tiek organizēta, lai stiprinātu diasporas bērnu un jauniešu saikni ar Latviju, jo tajā piedalās gan latviešu bērni, kuri dzīvo ārpus Latvijas, gan bērni no Latvijas. Sabiedrības integrācijas fondā līdz 9. oktobrim jau ir jāpiesakās nākamā gada nometnes «Daugavas stāsti» organizēšanai. I. Vītoliņa atzīst, ka rudens un ziema ir periods, lai varētu sagatavoties nākamās vasaras aktivitātēm. 

Ceturtais biedrības īstenotais virziens ir sadarbībā ar mākslinieci animatori Daci Liepu, kura māca veidot animācijas filmiņas. «Ar Daci satikāmies jau 2008. gadā un kopīgi izveidojām filmu «Savrupmāja, kā tev klājas?» – par Ogres mājām, vasarnīcām bērni zīmēja animācijas multenīti. Tā bija pirmā un viena no labākajām filmiņām,» saka Ieva, piebilstot, ka pērn AIMC organizētās animācijas darbnīcas notikušas septiņās dažādās vietās visā Latvijā. «Labs sadarbības modelis izveidojies arī ar pedagogiem – kā skolās dažādos mācību priekšmetos integrēt animāciju, lai bērniem būtu interesantāk mākslas priekšmetos vai latviešu literatūrā, sociālajās zinībās. Ar animāciju bērni – jaunieši var vairāk izstāstīt. No vienas puses, ir saturs, no otras – forma, un animācija ir tā forma, kā paust savu skatījumu par dažādām tēmām,» skaidro AIMC valdes priekšsēdētāja un turpina: «Kā jau iepriekš minēts, lai aktīvāk sazinātos ar bērniem un jauniešiem, mums «Aktīvo iedzīvotāju fonda» projekta ietvaros bija iespēja ar Norvēģijas organizāciju palīdzību apgūt «Tik Tok fona efektu veidošanu ar Effect House rīku», kas vizuālo informāciju ļauj padarīt personalizētāku, ievietojot ziņojumos, piemēram, savus logotipus. Šādus seminārus varam piedāvāt citām jauniešu organizācijām, uzņēmējiem, parādot, ka tehnoloģijas var izmantot jēgpilni, ar skatu nākotnē.»

Jābūt gan idejai, gan risinājumam, kā to īstenot 

AIMC valdes priekšsēdētāja atzīst, ka biedrībai ir svarīgs arī brīvprātīgo darbs kā iespēja jauniešiem darboties un redzēt izdarītā rezultātu, izmēģinot dažādus darbības veidus. Tā, piemēram, «Daugavas stāstu» nometnē šogad bija uzsvars uz tehnoloģijām – ar brīvprātīgo jauniešu palīdzību, izmantojot 3D printeri, tika izdrukātas dažādas latvju rakstu zīmes, ko pēc tam bija iespējams izmantot kā magnētiņus vai kā piekariņus. «Savukārt brīvprātīgie jaunieši pēc tam to var izmantot kā komerciālu ideju, tādējādi parādot, ka šī tehnoloģija ir pielietojama arī sadzīvē. 3D printeris ir mūsu rīcībā, un mēs arī nākotnē to varam iekļaut kādā darbnīcā, ļaujot cilvēkiem saprast, kā no nekā kaut kas var tapt, bet, protams, vajadzīgo priekšmetu jāprot uzmodelēt – vai nu jāatrod internetā, vai pašam ir jāuzzīmē,» stāsta I. Vītoliņa, piebilstot, ka brīvprātīgie palīdz sagatavot arī dažādas citas nodarbības, darbojoties kā skolotāju asistenti. «Protams, biedrībā darbs ne vienmēr ir atalgots un arī pieaugušie, kas ir galvenie eksperti, šo darbu nereti dara brīvprātīgi. Visi atslēgas cilvēki, kuri mums ir, savā jomā darbojas idejas, nevis samaksas dēļ, jo tā ir viņu sirdslieta. Domāju, šie cilvēki ir lielākā mūsu biedrības vērtība. Tiem, kuri pie mums vēršas ar kādu iniciatīvu, ir jābūt gataviem pašiem to arī realizēt, piesaistot attiecīgus resursus. Protams, biedrība var palīdzēt ar projektu rakstīšanu,» skaidro AIMC valdes priekšsēdētāja, piebilstot, ka biedrība ir kā atbilde sabiedrības vajadzībām, kur nepieciešams ko darīt. Tā ir arī vieta, kur satiekas cilvēki ar idejām, ko iespējams īstenot ar biedrības atbalstu. Diemžēl kopš pandēmijas laika biedrībai vairs nav savu telpu. To īre nav lēta, tāpēc, kā atzīst I. Vītoliņa, būtu labi, ja Ogres novadā nevalstiskajām organizācijām būtu pieejama kāda kopīga koprades telpa gan dažādu pasākumu organizēšanai, gan kā vieta, kur satikties.

AIMC būtu pateicīgs arī par ziedojumiem, kas var būt gan kā finansiāls atbalsts, gan kā brīvprātīgo darbs, gan arī dažādu jomu ekspertu iesaiste, kuri gatavi dalīties savās zināšanās ar bērniem un jauniešiem. Ziedot var arī gatavas tehnoloģijas, piemēram, LEGO robotus, kur viena šāda robota izmaksas ir ap 500 eiro, un nodarbībā, lai tā būtu kvalitatīva, katram bērnam vajadzīgs savs robots. I. Vītoliņa smaidot teic, ka arī visa viņas ģimene – trīs bērni un vīrs – kā brīvprātīgie jau ir paguvuši iesaistīties biedrības darbībā. Tā, piemēram, diasporas nometnē viena meita palīdzēja ar mūzikas nodarbībām, otra – ar orientēšanas nodarbību vadīšanu, bet dēls ar 3D printeriem.

Jautāta, ko gribētu novēlēt tiem, kuri iesaistās biedrības darbībā, Ieva teic: «Galvenā vērtība tomēr ir cilvēks, un es vēlētos radošus, darbīgus, uz rezultātu orientētus cilvēkus apkārt, kuri saskata, ka ar savu darbu var palīdzēt tajās jomās, kur sabiedrībā ir lielāka vai mazāka sāpīte. Laikam jau tāda ir mūsu kā biedrības loma – aizpildīt caurumus, bet man ir prieks, ka Ogrē arī citi sāk piedāvā tehnoloģiska rakstura nodarbības. Kopā mēs varam palīdzēt bērniem un jauniešiem, kā tehnoloģijas izmantot jēgpilni!» 

Uzziņai: 

Ikviens var atbalstīt biedrību AIMC, ziedojot savu laiku, tehnoloģijas vai finanses. AIMC ir sabiedriskā labuma organizācija. Ar biedrību var sazināties, zvanot Ievai Vītoliņai pa tālruni: 29215073, vai izmantot kontu ziedojumiem: Luminor Bank AS, LV36 RIKO0002013152395. 

Foto: no AIMC arhīva