"Šādi, izejot pilsētas ielās un laukumos, ogrēniešiem un arī pašiem par prieku, dancojam kā pirms gadiem simt un senāk - dzimtu godos un pilsētnieku svētkos," stāsta A.Sviķis, aicinot ikvienu pievienoties piektdienas dančiem Neatkarības laukumā (sekot danču afišai, nākamā reize - 8. augustā), attēlā ekrānšāviņš no Fakti TV sižeta
Pasākums noris piektdienās (nākamais deju vakars - 8. augustā) no pulksten 19.00, ir atklāts un bez maksas, veltīts tautiskajām vērtībām un cilvēku kopā sanākšanai. „Protams, tas viss ir bez maksas – īsteni tautisks pasākums jebkuram, kurš vēlas pievienoties dancotājiem vai vienkārši pabaudīt atmosfēru,” Ainars skaidro, neslēpjot, ka bijusi ļoti liela vēlme būt tuvāk cilvēkiem - gan ogrēniešiem, gan ciemiņiem un danču entuziastiem. "Mēs gribējām būt pie cilvēkiem, kuri vienkārši pastaigājas savā nodabā vai iet svarīgās dienas gaitā - lai kaut vai uz mirkli varētu apstāties un sajust saikni starp dejas noskaņu un ar to pilsētvidi, kurā tie dzīvo vai arī pašiem ievirpuļot kādā dejā? Tā ir mūsu iniciatīva, kura beidzot ir realizējusies. "
Deju kluba dejotāju sastāvā ir arī pašu mūziķi – šobrīd regulāri spēlē četri akordeoni, divas mandolīnas. „Vēl nevienas vijoles gan nav, bet to mēs ļoti vēlētos,” viņš piebilst ar smaidu. Danču vakari ir vieta, kur aug ne tikai deju prasmes, bet arī muzicēšanas meistarība: „Šiem deju vakariem mūsu muzikanti ‘pieslīpējās’ jau no pagājušās vasaras. Tagad repertuāra līmenis ir audzis – amatieru līmenim, manuprāt, jau ir labi.”
Danču klubs apvieno gan pieredzējušus dejotājus, gan jaunpienācējus – to vidū arī cilvēkus, kuri tikai nesen sākuši apgūt dejas. „Tik ātri apgūt visu deju repertuāru nemaz nav tik viegli,” atzīst Ainars. „Esam ap 20 dažāda vecuma dejotāji, protams, īpaši aicinām pievienoties gados jaunākus dejotājus.”
Deju vakaros var piedalīties gan individuāli, gan ar pāri. Ainārs rūpējas par to, lai katrā dejā būtu nepieciešamais dalībnieku skaits – ja trūkst kāds dejotājs, muzikanti uz mirkli pievienojas dejotājiem.
Runājot par pašu repertuāru, Ainars paskaidro: „Tīri latviskās dejas varētu saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Lielākā daļa, ko tautā uzskata par latviešu tautas deju, ir patapinātas.” Danču klubs izceļ un popularizē Baltijas reģiona – latviešu, lietuviešu un igauņu – tautu dejas, ar īpašu cieņu pret to vēsturisko kopību. „Vēsturiski Baltijas reģions ir viens,” viņš uzsver.
Šovasar danču vakari turpināsies arī augustā – 8. un 15. datumā. Pulcēšanās notiks jau ap pulksten 19.00 un kā smejas paši organizētāji – gatavi dejot līdz pēdējam dejotājam.
Ogres Danču klubs par sevi saka – “Esam latviskās tradīcijas glabātāji un popularizētāji! Dancojam, spēlējam un radam senlatvisko vidi caur tradīcijām un gadskārtu ieražām! Dejojam arī citu tuvāku un tālāku tautu senās tradicionālās dejas - leišu, igauņu, baltkrievu, ukraiņu un citas.” Attēls no kluba personīgā arhīva