Sardīnija, skaistā Vidusjūras pērle, kas atrodas apmēram 3000 km no Latvijas, šogad no 23. līdz 28.jūlijam kļuva par Eiropiādes mājvietu, piedāvājot dalībniekiem ne vien iespēju prezentēt savu un iepazīt citu tautu kultūras bagātību, bet arī izbaudīt elpu aizraujošus dabas skatus.

Pirms gada doma par to, ka bērnu un jauniešu deju kolektīvs “Viznīts” varētu nokļūt Sardīnijā, lai piedalītos Eiropiādē, šķita nereāla, taču tas kļuva par īstenību un 29 dejotāji, pateicoties savu vecāku atbalstam, devās tālajā ceļā, lai Sardīnijas Nuoro pilsētā pārstāvētu Latviju, Ogres novadu un mūsu nacionālās vērtības un kultūru.

Lai nokļūtu šajā krāšņajā vietā, mūsu kolektīvs pirmo reizi devās ceļā ar lidmašīnu, kas daudziem bērniem bija pirmais lidojums viņu mūžā. Mūsu deju kolektīvam šī bija jau 4. Eiropiāde, bet Sardīnijas Eiropiāde dejotāju atmiņās paliks kā mīļākā un piedzīvojumiem visbagātākā.

Nuoro vecpilsētā nodejoti 2 ielu koncerti, kā arī bērnu un jauniešu koncertā tika dejots no visas sirds. Mūsu izpildītās tautas dejas piesaistīja ikviena skatītāja uzmanību un izraisīja sirsnīgus aplausus un ovācijas. Katrs mūsu solis un katra kustība atklāja latviešu deju un kultūras bagātību, parādot, cik ļoti mēs spējam uzrunāt un aizkustināt.

Eiropiādes Atklāšanas un Noslēguma koncertos mēs bijām būtiska daļa no neaizmirstama mākslas svētku piedzīvojuma. Kopā ar citiem kolektīviem no Latvijas, mums bija gods gan atklāt noslēguma koncertu ar deju “Mēs ciemiņus gaidīdami”, gan noslēgt to ar “Gatves deju” – tas bija saviļņojošs un emocionāls mirklis, kas vēl ilgi paliks atmiņā, jo visas mūsu dejotās dejas tika atbalstītas ar skaļām ovācijām un aplausiem visas dejas garumā.

It īpaši neaizmirstams bija brīdis, kad mūsu bērni, kopā ar vietējiem bērniem, dejoja sardīniešu deju. Kopā izpildītā deja bija ne tikai priekšnesums, bet simbols tam, cik spēcīga un vienota var būt Eiropas kultūras ģimene. Pirms festivāla bērni cītīgi mācījās sardīniešu dejas soļus un kustības, lai godam varētu izpildīt šo tradicionālo deju.

Īpaši jāpiemin svētu gājiens - tas bija krāšņs notikums, kas ļāva dejotājiem izjust nacionālo lepnumu un parādīt katras tautas izsmalcinātos tautas tērpus, mūziku un deju prasmes. Tas ir brīdis, kad dejotāji ar lepnumu reprezentēja savu valsti un kultūru, izrādot cieņu tradīcijām un mantojuma vērtībām.

Šis ceļojums mums paliks atmiņā kā vienreizēja pieredze ne tikai deju, bet ari kultūras un dzīves stila ziņā. Lai arī itāļi bija atsaucīgi un pretimnākoši, valodas barjera radīja zināmus izaicinājumus, jo visbiežāk izmantotais saziņas līdzeklis bija “google translate” un jāpiebilst, ka viņu dzīves temps ir neaprakstāms. Šeit cilvēki nesteidza un pasākumi ne vienmēr notiek precīzi pēc plāna, bet tas nenozīmē, ka ir stress. Šī viegluma sajūta ļāva izbaudīt katru mirkli un ļāva izjust īstu Sardīnijas dvēseli kopā ar mūsu lielisko gidu Michele Pire.

Brokastu kruasāns un vakara bulciņa ar plāno desas šķēli vidū mūsu kolektīva atmiņās paliks kā Sardīnijas Eiropiādes simboli.

Neskatoties uz karsto laiku + 37C, intensīvo kultūras programmu, mēs paspējām arī izbaudīt Sardīnijas dabu. Lai arī ceļš 4 km attālumā līdz iespaidīgajam Su Gorroppu kanjonam nešķita tāls, tas prasīja mums pamatīgu izturību, taču sasniedzot galamērķi, prieks par redzēto dabas skaistumu bija neviltots.

Tirkīzzilais jūras ūdens un skaistās pludmales sniedza lielisku veldzi un atpūtu, turklāt aizraujošs piedzīvojums bija jūras ežu medības, kuras bērni ar lielu entuziasmu realizēja, lai aplūkotu šos interesantos jūras iemītniekus.

Apmeklējot modernās mākslas un etnogrāfiskos muzejus Nuoro, bērni guva vērtīgu izglītojošo pieredzi. Modernās mākslas muzejs stimulēja viņu radošumu un deva iespēju ielūkoties dažādu stilu mākslā, kamēr etnogrāfiskais muzejs ļāva izprast un iepazīt vietējo sardīniešu vēsturi, kultūru un tradīcijas.

Būt kopā ar jauniešiem šajā piedzīvojumā, tā bija patiešām bauda un vēlos teikt , ka “Viznīts” ir kas vairāk par vienkāršu kolektīvu - jauniešu sirsnība, atklātība, jautrība un dzīvesprieks padara šo kolektīvu tik īpašu un neaizmirstamu. Biju lieciniece tam, kā jaunieši viens otram palīdz, atbalsta, kad ir grūti un piesedz viens otru, ja kāds nonāk blēņdarbos. Īpašs paldies jāsaka mūsu vadītājai Dainai – viņa ir tā, kas uztur kolektīva vienoto asinsriti, ar savu aizrautību, mīlestību un neizsīkstošo enerģiju. Dainas klātbūtne un vadība padara šo kolektīvu tik īpašu un sirsnīgu. “Viznīts” ir ne tikai deju kolektīvs, bet arī pierādījums tam, cik spēcīga ir kultūras un mākslas valoda, kas spēj pārvarēt robežas un savienot cilvēkus no dažādām kultūrām.

Paldies visām dejotāju ģimenēm, kas palīdzēja mums padarīt šo sapni par realitāti. Lai nākamie gadi nes vēl vairāk aizraujošu notikumu, kas ļaus mums turpināt mirdzēt uz Eiropas mākslas skatuves!

Informāciju sagatavoja BJDK “Viznīts” dejotājas Odrijas mamma Iluta Oškalne-Klibiķe.